Rožukroņa meditācijas 14.05.2017

 1. Augšāmcelšanās
“Es esmu ar jums ik dienas līdz pat pasaules galam.” (Mt 28, 20)
 
Jo Kunga vārds ir pareizs, un visi Viņa darbi ir patiesi. Viņš mīl patiesību un tiesu; zeme ir pilna ar Kunga žēlastību.
Taisnīgums ir morāls tikums, kas sastāv no pastāvīgas un nelokāmas gribas dot Dievam un tuvākajam to, kas pieklājas. Cilvēkiem ir jāciena katra tiesības un jāizveido cilvēku attiecībās līdzsvars, kas veicina vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem un kopējo labumu. Bez tikumiskā taisnīguma cilvēku sabiedrība kļūst neiespējama. Šajā gadījumā sabiedrība, ģimene, ekonomika kļūst par cilvēka cieņas pārkāpumu arēnu un cilvēka apspiešanu. Sabiedrība, kurā ievēro cilvēktiesības, vadās no taisnīguma principiem. Taisnīgums, kā izsakās Jānis Pāvils II – tas ir cilvēka darbības, cilvēciskās saziņas, kopienu, sociālo struktūru un tautu esības pamatprincips.
 
2. Uzkāpšana debesīs
“Es aizeju pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.” (Jņ 20, 17)

Viens no šīs tikumības aspektiem skar mūsu attiecības ar kaimiņiem, kolēģiem, draugiem un pat ar visiem cilvēkiem. Taisnīgumam ir jāvalda cilvēku savstarpējos sakaros, dodot ikvienam, kas viņam pienākas. Cits taisnīguma aspekts skar sabiedrības pienākumu sniegt katram indivīdam visu nepieciešamo. Turklāt, ir vēl viens tikumiskais taisnīgums. Tā ir katra cilvēka atbildība pret to sabiedrību, kurai viņš pieder.
 
3. Svētā Gara nonākšana
“Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” (Apd 2, 2-4)
 
Tas, cik godīga ir noteikta sabiedrība, ir atkarīgs no tās locekļu taisnīguma. Ir cilvēki, kuru taisnīgām vai netaisnīgām darbībām ir milzīga ietekme uz sabiedrību kopumā. Ir iespējams runāt par viņu īpašo atbildību. Patiesi pateiktais attiecas uz dažādām kopienām: ģimenēm, uzņēmumiem, konkrētu valsti vai pat visu pasauli. Ja mēs patiešām vēlamies, lai sabiedrībā valdītu taisnīgums – kā mūsu pilsētā vai ciemā, tā arī visā valstī – mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai mēs paši būtu taisnīgi attiecībā uz visu sabiedrību, kurā mēs dzīvojam, pienācīgi to novērtētu.

4. Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs
“Pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis.” (Atkl 12, 1)

Nevar būt sociāla taisnīguma tur, kur atsevišķiem sabiedrības locekļiem nav ne jausmas par taisnīgumu vai viņi nevēlas dzirdēt par to. Bet pirmais personiska taisnīguma noteikums, ir paklausīga šī tikuma ievērošana visās mūsu eksistences jomās: mums ir jābūt apzinīgiem strādniekiem, priekšzīmīgiem pilsoņiem, labiem vecākiem un jaukiem kaimiņiem. Ieaudzinot sev taisnīgumu, tas rada lielu taisnīgumu visā sabiedrībā. Pateicoties šiem taisnīguma vingrinājumiem, cilvēks iegūst pastāvīgu un nemainīgu labvēlību dot pienācīgi katram. Un tieši tajā – taisnīguma būtība.
 
5. Jaunava Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni
“Tu esi Jeruzālemes augstums, tu esi Izraēla diženums, tu esi mūsu tautas varenais daudzinājums. Viena pati tu visu to esi izdarījusi, viena esi atgriezusi Izraēlam visus labumus, un Dievs par to priecājas; lai Kungs, Visuvaldītājs, tevi svētī uz mūžīgiem laikiem.” (Judt 15, 9-10)
 
Katrs cilvēks ir personīgi atbildīgs par taisnīgākas sabiedrības – humānākas sabiedrības un krietnu cilvēku – veidošanu. Mums neeksistē vēl pievilcīgāka un cēlāka uzdevuma par šo.

Fotogalerija

"Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū."
(Mt 18, 19-20)

"Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." (Mt 5, 16)

"Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt." (Mt 16, 18)