Rožukroņa meditācijas 09.07.2017

1. Augšāmcelšanās
“Es esmu ar jums ik dienas līdz pat pasaules galam.” (Mt 28, 20)
 
Gan ikdienas darbu darot, gan steigā Jēzus aicina mūs sekot Viņam, sadarboties ar Viņu, sludinot evaņģēliju pasaulē. Dievs velk mūs ārā no gara tumsonības, noved no nepareizā ceļa, kas bija pakļauta vēstures patvaļai. Lai arī kur būtu mūsu vieta pasaulē – Viņš aicina mūs skaļā balsī. Dievs mūs izvēlas, tāpat kā vairumu citu laju, lai mūs atstātu "savā vietā": tajā pašā ģimenes kopībā, tajā pašā darbavietā, tajā pašā sporta komandā, tajā pašā kultūras apritē, utt. Kristus aicina mūs kalpot tur, kur mēs esam, jo ​​"vieta, kuru Kungs deva, ir tik jauka, ka mums nav tiesību atstāt šo vietu." Kristus aicina mūs Viņu mīlēt mūsu vidē, liecināt par Viņu, izmantojot tam radniecības, darba, draudzīgas attiecības...
 
2. Uzkāpšana debesīs
“Es aizeju pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.” (Jņ 20, 17)
 
No tā brīža kad mēs uzdrīkstēsimies saukt Jēzu par mūsu dzīves Kungu, visas mūsu darbības, visi mūsu lēmumi tiks apzīmogoti ar šo izvēli. Tomēr mums vajadzētu jautāt sev, cik mēs esam konsekventi? Kā mūsu darbs spēj padziļināt attiecības ar Jēzu Kristu, attīstot dabiskos un kristiešu tikumus?
 
3. Svētā Gara nonākšana
“Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” (Apd 2, 2-4)
 
Dievs mūs atrod un mūs sūta mūsu vidē, pirmkārt, pie darba kolēģiem. Tomēr mūsu darba būtībai tagad ir jāmainās. Tu raksti man pie uguns, virtuvē. Pienāk vakars. Auksti. Tev blakus – jaunākā māsa, pēdējā no tiem, kam pietika brīnišķīgā neprāta līdz galam pieņemt savu kristīgo aicinājumu. Viņa mizo kartupeļus. "It kā, tu domā, viss kā iepriekš. Un tomēr, kāda atšķirība!" – Tā ir taisnība. Agrāk viņa tikai mizoja kartupeļus, tagad – svētdarās, mizojot kartupeļus".
 
4. Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs
“Pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis.” (Atkl 12, 1)
 
Mums vajadzētu svētdarīti sevi veicot mājas darbu, pārsienot slimos un apstrādājot viņu rētas (un tajā visā saglabājot smaidu), sēžot pie sava rakstāmgalda, universitātes auditorijā, strādājot uz traktora vai ražas novākšanas kombainā, tīrot dzīvokli un mizojot kartupeļus. Visos šajos gadījumos mūsu darbam ir jābūt līdzīgam apustuļu darbiem. Mums vajadzētu ieskatīties Dieva Dēla tēlā – Darbarūķī, kurš kļuva Cilvēks. Mums vajag, cik bieži iespējams, uzdot sev šādu jautājumu: Ko Jēzus darītu manā vietā? Kā viņš tiktu galā ar uzticēto uzdevumu? Evaņģēlijs liecina par Viņu: visu labi dara, t.i., dara visu apzinīgi, no cilvēciskā redzes viedokļa, nehaltūrējot. Tā strādāt – nozīmē patiesi kalpot saviem līdzcilvēkiem, strādāt sistemātiski, mierīgā dvēseles noskaņojumā un sakoncentrējoties. Šķiet, ka Jēzus strādājot par galdnieku, izpildīja katru Savu pasūtījumu tieši laikā, netaupot pūles, Savu izgatavoto produktu pilnīgi pabeidzis, tādējādi vēloties iepriecināt Savus klientus. Taču Jēzus darbam bija ne tikai laicīga, bet arī garīga dimensija: jo strādājot, Viņš veica cilvēces Pestīšanu, esot saistīts ar Tēvu mīlestības saitēm, bet ar cilvēkiem – ar kopējo darba pūļu saitēm. Tieši kopīgais darbs kļuva Kristus mīlestības pret cilvēkiem liecinieks, jo ​​tas, kas tiek darīts ar mīlestību, iesaista tajā visu cilvēku.
 
5. Jaunava Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni
“Tu esi Jeruzālemes augstums, tu esi Izraēla diženums, tu esi mūsu tautas varenais daudzinājums. Viena pati tu visu to esi izdarījusi, viena esi atgriezusi Izraēlam visus labumus, un Dievs par to priecājas; lai Kungs, Visuvaldītājs, tevi svētī uz mūžīgiem laikiem.” (Judt 15, 9-10)
 
Neviens kristietis nedrīkst sevi maldināt ar šādu secinājumu: tā kā mans darbs, no pirmā acu uzmetiena, šķiet nesvarīgs, es varu darīt to kaut kā, pavirši, nekārtīgi, ne ar pilnu atdevi. Dievs redz, kā mēs strādājam. Mūsu darbs Dievam nozīmē ļoti daudz, tik daudz, ka mēs nevaram pat iedomāties. Ko tu vari piedāvāt Kungam?.. – Man nav vērts domāt par atbildi: piedāvā to pašu, kā vienmēr, bet tikai labāk izdari, un pabeidz ar mīlestību. Tas palīdzēs tev vairāk domāt par Viņu un mazāk – par sevi.

Fotogalerija

"Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū."
(Mt 18, 19-20)

"Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." (Mt 5, 16)

"Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt." (Mt 16, 18)