JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS

Pasākumi
Date: 12 April 2020

Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena

Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri sievietes atnāca pie kapa, nesdamas smaržzāles, ko bija sagatavojušas. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu un gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās tām. Un, kad sievietes pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: “Kāpēc jūs meklējat Dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, Viņš ir augšāmcēlies! Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā, sacīdams: “Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcinieku rokās, jātop krustā sistam, bet trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.”” (Lk 24,7)

Dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai iesākas jau sestdien – Lieldienu vigilijā. Vispirms tiek svētīta uguns un tiek aizdegta Lieldienu svece – Kristus simbols. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces. Tas ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātus un sirdis (daudzi šo uguni aiznes un iededz savas mājas pavardā). baznīca slavina Pestītāju īpašā Lieldienu dziedājumā un lasa izvilkumus no Svētajiem Rakstiem par žēlastībām, ko Dievs ir izlējis pār savu tautu. Tāds ir ievads Misei Lieldienu vigilijā.

Svētās Mises laikā, priesterim intonējot „Gloria” dziedājumu, ieskanas visi baznīcas zvani un ērģeles. Dievnams pielīst pilns ar priecīgām skaņām. Evaņģēlijā tiek lasīts par sievietēm, kas ir nākušas pie Kristus kapa un atradušas to tukšu. „Viņš ir augšāmcēlies.”, vēstī eņģelis (Mk 16,6).

Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar kristību liturģiju. Apustulis Pāvils kristību salīdzina ar guldīšanu kapā, kam seko augšāmcelšanās, jo šai Sakramentā cilvēki atdzimst jaunai pārdabiskai dzīvei (sal. Rom 6,3-5). Tādēļ Lieldienu vigilijas Misē tiek svētīts kristības ūdens un ticīgie atjauno savus kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļauna un pastāvēt stipriem ticībā uz Dievu.

Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi, un ir devis mums Svēto Komūniju, t. i., ēdienu, „kurš pastāv mūžīgai dzīvei” (Jņ 6,27).

Lieldienu svētdienas rītā pie „Kristus kapa” notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto Misi pie galvenā altāra.

Katram no jums Kristus saka: “Es jūs sūtu!”

Jūs neesat sūtīti pasludināt kādu abstraktu realitāti. Evaņģēlijs nav ne teorija, ne ideoloģija, Evaņģēlijs ir dzīvība! Un jūsu uzdevums ir par šo dzīvību liecināt: jūs esat kļuvuši Dieva pieņemtie dēli un meitas. Modernajam cilvēkam, vai viņš to apzinās vai nē, šī dzīvība ir steidzami nepieciešama - tieši tāpat kā pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēcei bija nepieciešama Kristus atnākšana, tieši tāpat kā cilvēkiem vienmēr, līdz pat laiku beigām, būs nepieciešams Jēzus Kristus. Kā Jēzus jūs sūta? Viņš neapsola ne zobenu, ne naudu, ne varu, neko no lietām, kuras šodienas mediji cenšas darīt pievilcīgas ļaužu acīm. Tas, ko Kristus dāvā, ir žēlastība un patiesība. Viņš jūs sūta ar iespaidīgu bagāžu - ar Lieldienu, Krusta patiesības un Augšāmcelšanās noslēpumu. Tas ir viss, ko Viņš jums dāvā, un viss, kas jums patiešām ir vajadzīgs.

Pāvests Jānis Pāvils II

 

Pārpublicēts no www.katolis.lv