Svētais apustulis Jēkabs

Svētais apustulis Jēkabs

Svētais Jēkabs, svētā Jāņa Evaņģēlista brālis, Zebedeja un Salomes dēls un Kunga Kristus radinieks, tika saukts arī par Vecāko, lai viņu atšķirtu no otra apustuļa ar tādu pašu vārdu, ko dēvē par Jēkabu Jaunāko, kas bija Jeruzalemes bīskaps.

Avoti vēstī, ka sv. Jēkabs Vecākais piedzima divpadsmit gadus pirms Kristus un bija vairākus gadus vecāks nekā viņa brālis svētais Jānis. Sv. Jēkabs tāpat kā viņa tēvs un brālis bija Galilejas zvejnieks. Viņš dzīvoja Betsaidā, kur tanī laikā atradās arī svētais Pēteris. Jēzus, iedams gar Genezaretes ezera krastu, ieraudzīja Pēteri un Andreju zvejojam, un paaicināja tos sekot Viņam, apsolot viņus padarīt par cilvēku zvejniekiem. Ejot tālāk, turpat gar ezera krastu, Viņš redzēja pārējos divus brāļus, Jēkabu un Jāni, laivā ar viņu tēvu Zebedeju, lāpot tīklus, un arī tos Viņš paaicināja. Viņi tūlīt atstāja tīklus un savu tēvu un sekoja Jēzum (Mt. 4,22).

31. gadā svētais Jēkabs kopā ar svēto Jāni un svēto Pēteri bija kopā ar Jēzu, kad viņš izdziedināja Pētera sievasmāti, no miega uzmodināja Jaira meitiņu. Tanī pašā gadā Jēzus izvēlējās savus apustuļus, kuru vidū bija arī Jēkabs un viņa brālis Jānis. Viņš tos nosauca par pērkondēliem; iespējams, viņu dedzīgās darbības dēļ.

Pirmie kristiešu rakstnieki mums nekā nestāsta par to, kā svētais Jēkabs strādāja un sludināja Kristus Evaņģēliju pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs. Iespējams, ka viņš atstāja Jūdeju pēc tam, kad tur izcēlās vajāšanas, kurās 30. gadā nogalināja svēto Stefanu. Vēlāk pēc desmit gadiem, viņš atkal atgriezās Jūdejā. Viņš pats tur mira mocekļa nāvē. Svētais Hieronims saka, ka Jēkabs esot sludinājis Evaņģēliju divpadsmit jūdu ciltīm. Lai gan apustuļi pirmos divpadsmit gadus sludināja Kristus mācību visā Jūdejas apkārtnē, tomēr ir iespējams, ka šinī starplaikā svētais Jēkabs bija aizceļojis uz Spāniju un tur kādu laiku sludinājis Kristus Evaņģēliju, kā to raksta Bartonijs. F. Kupers papildina, ka šī mācekļa nāve bijusi apmēram pēc gada, kad apustuļi izklīduši pa visām malām. Šinī laikā viņam ir bijusi iespēja apmeklēt Spāniju. To, ka viņš tur sludinājis Evaņģēliju, liecina spāņu Baznīcas tradīcijas, par to runā svētais Izidors, Toledas breviārs, Anastazija arābiskās grāmatas, Antiohijas patriarhs, aprakstot mocekļu un citu svēto ciešanas. (...) Viņš bija pirmais starp apustuļiem, kam bija gods sekot savam Dievišķīgajam Mācītājam mocekļa nāvē, ko viņš piedzīvoja Jeruzalemē, kurā viņš bija atgriezies vienpadsmitajā gadā pēc Kunga Kristus uzkāpšanas debesīs.

(Pēc grāmatas St. Mozga „Svēto dzīve”, 1963., izdevniecība „Dzimtenes Balss apgāds” materiāliem)

Pārpublicēts no www.katolis.lv