Lielā Sestdiena

Pasākumi
Date: 11 kwiecień 2020

Lielā sestdiena

Tā ir klusuma diena. Ticīgie paliek pie Kristus kapa, apcerot Viņa ciešanas un nāvi. Baznīca atturas no Svētās Mises svinēšanas, tāpēc galvenais altāris paliek tukšs. Šajā dienā jāievēro atturība no gaļas ēdieniem līdz vigīlijas dievkalpojumam.

Lieldienu vigīlijas svinību saturs ietver sevī visu Pashas noslēpumu, – pāreju no ciešanām un nāves uz dzīvību un augšāmcelšanās godību. Šī vigīlijas liturģija koncentrējas uz jaunu dzīvi Kristū. Ne tikai Kristus dzīve, bet katra cilvēka dzīve Kristū ir pāreja no grēka un nāves tumsas uz jaunās un dievišķās dzīves gaismu. Tāpēc arī Lieldienu nakts liturģija ir pilna ar dzīvības simboliem: gaismas, vārda, ūdens un mielasta simboliem.

1. Gaismas liturģija

Uguns pasvētīšanas ceremonija ir apvienota ar Lieldienu sveces aizdegšanu. Šī svece simbolizē augšāmcēlušos Kristu, kurš šajā naktī uzvarējis nāvi un ar savu žēlastības gaismu atbrīvojis mūs no grēka varas. Šo vaska sveci Lieldienu vigīlijas liturģijas sākumā priesteris aizdedzina no iepriekš pasvētītās uguns un tad nes to cauri baznīcai ticīgo priekšā, lai tāpat kā reiz uguns stabs, kas apgaismoja jūdiem ceļu tuksnesī (sal. Izc 13, 21), tā arī tagad apgaimotu ticīgos šajā naktī un dzīves tumsā. Tāpēc priesteris trīs reizes apstājas un dzied: „Kristus gaisma”, un tauta atbild: „Pateicība Dievam”. Ticīgie no Lieldienu sveces aizdedzina savas līdzi atnestās svecītes un savstarpēji dalās ar šo gaismu – tas nozīmē, ka arī ikdienā mums savstarpēji jādalās ar savu ticību. Kad Lieldienu svece tiek aiznesta pie altāra, tad priesteris dzied slavas himnu „Exultet”.

2. Dieva Vārda liturģija

Bagātīga Svēto Rakstu lasījumu izvēle ir raksturīga Lieldienu vigīlijai. Kopumā mums tiek piedāvāti deviņi lasījumi – septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās – starp tiem vēl ir dziedāti psalmi. Lieldienu vigīlijas Vārda liturģijā sevišķi svarīgi ir divi dziedājumi: Gloria un Alleluja pirms Evaņģēlija. Gloria no vēsturiskā viedokļa ir tipiska Lieldienu dziesma, kas sludina pāreju no Vecās uz Jauno Derību. Alleluja ir aicinājums slavēt Dievu par gaismas uzvaru pār tumsu, dzīvības uzvaru pār nāvi un mīlestības uzvaru pār naidu. Šajā naktī Dievs veica savu vislielāko atpestīšanas darbu un atklāja žēlsirdīgo mīlestību pret cilvēku, tāpēc arī Baznīca sludina šo prieku un līksmību, kurā piedalās visa cilvēce.

3. Kristības liturģija

Pēc Dieva Vārda liturģijas svinīgā procesija, kuras priekšgalā tiek nesta Lieldienu svece, dodas uz baptistērija vietu, kur notiek ūdens svētīšana. Tad ticīgie atjauno Kristībā dotos solījumus. Par to var iegūt pilnas atlaidas. Pēc tam prieseris ar pasvētīto ūdeni svētī tautu, lai tas sargātu no ikviena ļaunuma un ļaunā gara uzbrukumiem.

4. Euharistiskā liturģija

Visas Lieldienu vigīlijas liturģijas kulminācijas punkts ir euharistiskais mielasts. Tāpat kā bez maizes un ēdiena cilvēks kļūst vārgs un aiziet bojā, tā arī bez Euharistijas pamazām mirst cilvēka garīgā dzīve. Būt par krisiteti nozīmē pieņemt Jēzus dzīves loģiku: pāreja no dzīves sevis dēļ uz dzīvi citu dēļ. Euharistija ir šīs jaunās dzīves Kristū skola, tā ir kā zāles pret individuālismu un egoismu, kas bieži raksturo mūsu ikdienas dzīvi.

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests

 

Pārpublicēts no www.katolis.lv