Vēsture

Daugavpils Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca dibināta kā pilsētas Sv. Pētera draudzes filiāle. Ņemot vērā pilsētas attīstību, tika izlemts nevis paplašināt esošo dievnamu pilsētas centrā, bet celt jaunu baznīcu Jaunbūves rajonā. Būvēšanas atļauju saņēma 1902.gadā, bet patstāvīga draudze tika izveidota 1912.gadā.

Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis (pēc viņa projekta pilsētā celta arī luterāņu baznīca (1891-1893) un Grīvas katoļu baznīca (1881-1889). Būvdarbus vadījis vietējais inženieris Jozafats Hludziņskis, bet visus „zemes,  mūrēšanas, apmešanas un galdnieka darbus” uzņēmies Josifs Ksavers Roščevskis. Dievnamu Jaunbūves rajonā sāka celt 1903.gada aprīļa vidū, ēku pabeidza un iesvētīja 1905.gadā.

Baznīca ir apmesta ķieģeļu mūra ēka, plānā taisnstūris, ko noslēdz trīs pusaploces  būvapjomi – apsīda un divas sakristejas. Dievnama divtorņu fasāde ar slaidajiem torņiem veidota neobaroka formās, apdarē izmantojot profilētu dzegu dalījumu, pilastru un variētu logailu ierāmējuma motīvus. Ieejas fasādē akcentēts plastiskais portāla veidojums, bet profilēta silueta atikā izbūvēta niša Dievmātes statujas novietošanai.

Šī Romas katoļu baznīca ir eklektikas piemineklis. Kopējā stilistikā iekļaujas baznīcas interjers un iekārta. Trīsjomu bazilikas telpu sadala arkāde, bet ieejas daļā ar iestiklotām arkām nodalīta priekštelpa, virs kuras izbūvēta ērģeļu lukta.

Vidusjomu sedz cilindriskas velves, bet sānjomus -  krusta velves. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobarokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905.-1906.gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, tāpat kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.

Centālajā altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas „Bezvainīgā Dievmāte” kopija, ko 1906.gadā Pēterburgā darinājis Aleksandrs Sergejs Boravskis.

Sānu altāros novietotas anonīmu profesionālu 20.gadsimta pirmās puses autoru gleznas, kurās attēloti svētie Staņislavs un Kazimirs, bet „Jēzus sirds” sižetu gleznojis J.Kosiņskis. Interjera dekorējumam izmantotas arī vairākas  ģipša statujas, bet kokgriezuma rāmjos ielogotie terakotas ciļņi ar „Krusta ceļa” ainām 1905.gadā atvesti no Poznaņas.

Par 19. un 20. gadsimta profesionālu koktēlnieku un kokgriezēju prasmi liecina divi krucifiksu griezumi un divi neobaroka formās  veidoti feretroni. Dievnamā atrodas poļu ērģeļbūvētāju lielākais darinātais instruments Latvijā – ar 1909.gadu datētās ērģeles (28 reģistri, divi manuāli) tapušas Ādolfa Homana firma (Varšava, Viļņa); šis romantiskā skanējuma instruments 1984.gadā tika kapitāli remontēts. Speciālisti šo instrumentu ierakstīja Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijā, bet 1986.gadā ierakstu firma „Melodija” izlaida disku ar to skanējumu. Ērģeles speciāli pielāgots pie baznīcas oriģinālas akustikas ar spilgti izteikto atbalss efektu.

20.gadsimta otrajā pusē (ap 1978.gadu) baznīcas iekštelpu rotāja ornamenti un figurāli sienu greznojumi, par to autoru minēts vietējais meistars Alberts Tirranens.  Uz vidusjoma sienām pusaploces rāmjos atainota Dievmātes dzīves epizodes, triumfa arku klāj gleznojumi ar Kristus dzīves sižetiem.

Mūsu katoļu baznīca ir nozīmīgs historisma laika sakrālās arhitektūras piemineklis, kas saglabājis savu sākotnējo veidolu, spilgti raksturojot reģionālo savdabību prototipu izvēlē (baroka divtorņu  bazilika), saistību ar pilsētas 18.gadsimta baznīcu arhitektūru, kā arī atklājot Vilhelma Neimaņa rokraksta attīstību.

 



Fotogalerija

"Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū."
(Mt 18, 19-20)

"Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." (Mt 5, 16)

"Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt." (Mt 16, 18)