Neilgajā laikā kopš ievēlēšanas Romas Katoļu baznīcas pāvesta amatā 2013.gadā Horhe Mario Bergoljo jeb pāvests Francisks ātri vien ir kļuvis par neparastu figūru, kas cenšas atjaunot baznīcas vienotību un atmodināt ticību miljardos cilvēku. Savā ceļā uz katoļu baznīcas vadītāja krēslu 79 gadus vecais Francisks ir guvis milzīgu pieredzi, kas viņu padarījusi par to, kas viņš šodien ir.
Televīzijas kanāls «National Geographic» ir apkopojis 18 faktus par šo unikālo un daudzpusīgo personību, kuras šķautnes plašāk izgaismos jaunā televīzijas filma «Dumpīgais pāvests».
Pirmais pāvests no dienvidu puslodes
Francisks ir pirmais jezuīts un pirmais cilvēks no dienvidu puslodes, kas ievēlēts par Romas pāvestu. Turklāt pēdējo 1200 gadu laikā Romas katoļu baznīcas galva ir cilvēks no valsts, kas atrodas ārpus Eiropas.
Valodu zinātājs
Francisks brīvi pārvalda spāņu, latīņu un itāliešu valodu, kā arī spēj komunicēt vācu, franču, portugāļu, angļu un ukraiņu valodā.
Ievēro pazemības un vienkāršības principus
Pirmo reizi Romas katoļu baznīcas vēsturē pāvests ir izvēlējies vārdu Francisks par godu viduslaiku katoļu svētajam Asīzes Franciskam, kas pazīstams kā cīnītājs par ticības galvenajām vērtībām — pazemību, vienkāršību, sirdsšķīstību un mīlestību.
Savā dzīvē pāvests tiecas ievērot šīs vērtības. Būdams Buenosairesas arhibīskaps, viņš dzīvoja vienkāršā miteklī un pārvietojās ar autobusu. Pēc ievēlēšanas pāvesta amatā Francisks uz Romu lidoja ekonomiskajā klasē.
Tikai viena funkcionējoša niere
Pāvestam ir tikai viena funkcionējoša niere. Daļu labās nieres Franciskam izoperēja jaunībā infekcijas dēļ, taču pašlaik, neraugoties uz cienījamo vecumu, viņš var lepoties ar labu veselību.
Tango cienītājs
Tā kā pāvests ir dzimis tango dzimtenē Argentīnā, viņš ir liels šīs visnotaļ erotiskās dejas fans. Franciska 78.dzimšanas dienā tūkstošiem cilvēku sapulcējās Romas Svētā Pētera laukumā, kur viņam par godu dziedāja apsveikuma dziesmas un dejoja tango.
Futbola fans
Zināms, ka pāvests ir liels futbola fans, tāpēc cilvēki, kas ar viņu tiekas, nereti kā dāvanu pasniedz futbola kreklu. Franciskam ir izveidojusies iespaidīga futbola kreklu kolekcija, par kuru viņu varētu apskaust daudzi futbola līdzjutēji. Pāvesta mīļākā futbola komanda ir Argentīnas klubs «San Lorenzo».
Tīņa gados spēlējis basketbolu
Pusaudža gados pāvests sava tēva ietekmē bija aizrāvies ar basketbolu. Tāpēc dāvanās viņš dažkārt saņem arī basketbola kreklus. Viņa kolekcijā rodams personalizēts ASV basketbola kluba Bostonas «Celtics» krekls.
Aizraujas ar Dž. R. R. Tolkīna grāmatām
Pāvests ir aizrautīgs angļu rakstnieka Dž. R. R.Tolkīna grāmatu lasītājs. It sevišķi tuvi Franciskam ir triloģijas «Gredzenu pavēlnieks» tēli Frodo un Bilbo, kurus viņš ir minējis kā varonīgus piemērus cīņā pret ļaunumu.
Strādājis bārā par iekšā laidēju
Pirms Francisks kļuva par jezuītu, viņš strādāja vienā no Buenosairesas bāriem par iekšā laidēju, lai nopelnītu naudu mācībām augstskolā.
Filozofa un ķīmiķa grādi
Viņa Svētība ir studējis filozofiju Buenosairesas Katoļu universitātē; viņam ir arī Buenosairesas universitātes maģistra grāds ķīmijā. Pagājušā gada 60.gados Francisks pasniedza literatūru, filozofiju, psiholoģiju un teoloģiju vairākās Argentīnas augstskolās.
2001.gadā kļūst par kardinālu
Laikā no 1998.līdz 2013.gadam Horhe Mario Bergoljo bija Buenosairesas arhibīskaps. 2001.gadā toreizējais pāvests Jānis Pāvils II iesvētīja viņu par kardinālu, kas ir katoļu baznīcas garīdznieka goda tituls uz mūžu.
Apveltīts ar labu humora izjūtu
Līdztekus vienkāršībai un pazemībai pāvestam piemīt arī laba humora izjūta. Tiek vēstīts, ka pēc ievēlēšanas par pāvestu viņš teicis citiem kardināliem: «Lai Dievs jums piedod to, ko esat izdarījuši». Kāds fotogrāfs savukārt notvēris mirkli, kad Francisks uz ielas sarunājas ar cilvēkiem klaunu tērpos un piemēra sarkanu klauna degunu.
Triju valstu pilsonis
Francisks ir triju valstu pilsonis. Līdzas Argentīnai, kur pāvests dzimis un uzaudzis, viņam ir arī Itālijas pilsonība vecāku itāliešu izcelsmes dēļ. Turklāt Francisks ir Vatikāna pilsonis, jo Vatikāns ir suverēna pilsētvalsts ar pāvestu tās vadībā.
Atzīst par gada cilvēku
2013.gadā ietekmīgais ASV žurnāls «Time» atzina pāvestu par Gada cilvēku. Šis prestižais tituls tiek piešķirts cilvēkam, kas izdarījis visvairāk, lai gada griezumā ietekmētu notikumus pasaulē.
Sumina ar «Harley-Davidson» motociklu
Pāvestam tika uzdāvināts «Harley-Davidson» motocikls pēc tam, kad viņš bija devis svētību simtiem šā zīmola motociklu īpašniekiem un viņu izbraucieniem pa Romas Svētā Pētera laukumu. Francisks pārdeva motociklu izsolē un saņemto naudu ziedoja bezpajumtniekiem.
Nepārceļas uz Apustulisko pili
Pēc ievēlēšanas pāvesta amatā Francisks nepārcēlās uz plašo Apustulisko pili, kas līdz šim tikusi izmantota kā pāvesta rezidence. Viņš palika dzīvot pieticīgākos apstākļos Vatikāna viesu namā kopā ar citiem priesteriem. Kopš 20.gadsimta sākuma, kad Romas pāvesta amatu pildīja Pijs X, šī ir pirmā reize, kad pāvests nemitinās viņam paredzētajos apartamentos.
Pats gatavo maltītes
Francisks arī būdams kardināla kārtā savā pieticīgajā dzīvoklītī Buenosairesas centrā pats turpināja gatavot sev maltītes, lai gan viņam bija savs pavārs. Turklāt reiz, jau būdams pāvesta amatā, viņš negaidīti ieradās kādā Vatikāna kafetērijā, lai paēstu pusdienas kopā ar vietējiem strādniekiem.
Nesaudzīgs pret seksuāliem noziegumiem
Francisks ir ļoti stingri nosodījis seksuālos noziegumus, kādi notikuši katoļu baznīcā. Viņš paziņojis, ka priesteri, kas seksuāli izmantojuši bērnus, pastrādājuši pretīgu noziegumu un pret viņiem nebūs nekādas žēlastības.
Pārpublicēts no www.tvnet.lv
Kas ir pāvests un kāpēc katoļiem ir tik svarīgs?
Vispirms – kas ir pāvests?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, mazliet aplūkosim pestīšanas vēsturi. Dievs, radīdams pasauli, to neatstāja, bet turpina par to gādāt. Arī pēc pirmvecāku – Ādama un Ievas grēkā krišanas Dievs apsolīja sūtīt Pestītāju, Glābēju, kas atbrīvos cilvēci no grēka jūga. Lai šī atbrīvošana varētu īstenoties, Dievs sagatavoja cilvēci, izraudzīdamies sākumā dažus cilvēkus – Noasu, Ābrahāmu, Īzaku, Jēkabu, Mozu, vēlāk veselu tautu – Izraēla tautu, kas bija sasauktā, sapulcētā tauta (ebr. val. “am Jahve”, grieķu val. ecclesia). Dievs šo tautu veda cauri glābšanas ceļam, tomēr norādot, ka patiesais Glābējs vēl tikai nāks.
Jēzus Kristus nākšana šajā pasaulē iezīmēja Dieva Valstības atnākšanu. Savas dzīves laikā Jēzus ne tikai sludināja par šo Valstību, bet arī noteica sabiedriski reliģisko struktūru aprises. Jau savas darbības sākumā Viņš izvēlējās un iecēla “divpadsmit” (Mk 3,14). Jēzus gribēja, lai šie mācekļi vienmēr būtu kopā ar Viņu, veltīja tiem daudz laika un rūpju, lai viņus sagatavotu noteikto uzdevumu pildīšanai. Jau pašā sākumā Jēzus vēlējās dibināt Baznīcu, kura vienlaicīgi ir garīga, neredzama, bet no otras puses redzama struktūra. Tādēļ arī Baznīcu mēdz saukt par Lielo Pestīšanas sakramentu (Sakraments – neredzama žēlastība zem redzamām zīmēm). Baznīcas redzamā struktūra tika dibināta tikai tādēļ, lai Kristus atnestā mācība drīz pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs nepazustu, bet saglabātos līdz pat pasaules beigām.
Apustulāts
Divpadsmit apustuļu kolēģiju Kristus nodibināja jau savas atklātās darbības sākumā, tomēr varas funkcijas Viņš tiem uzticēja tikai pēc augšāmcelšanās. Šī vara tiek īstenota trijos veidos:
1) vara mācīt;
2) vara svētdarīt – priesteriskā vara;
3) vara ganīt – pastorālā vara.
Vara nozīmē nevis apspiest un uzkundzēties, bet kalpot tāpat kā Kristus kalpo. Vara Baznīcā ir hierarhiska. Šis apzīmējums nāk no grieķu valodas “hiera arche” (svētā vara). Vara Baznīcā ir svēta tādēļ, ka tās objekts ir svēts, un, otrkārt, tāpēc, ka tā nāk no Dieva un tiecas Viņu godināt.
Saskaņā ar evaņģēlija liecībām, Kristus rūpīgi un centīgi gatavoja savus apustuļus misiju uzdevumiem. Viņš tos gatavoja evaņģēlija sludināšanai un liecināšanai (sal. Mt 10,5-14; 17-23). Viņš sniedza norādījumus, kā jāvada ticīgo dzīve un rīcība, it īpaši grūtās un problemātiskās situācijās. Šo pamācību un norādījumu kontekstā Jēzus sacīja vārdus, kuri tiek interpretēti kā nākošo pilnvaru apsolījums apustuļiem: “Patiesi es jums saku: ko jūs virs zemes saistīsiet, tas būs saistīts arī debesīs; un ko jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs.” (Mt 18,18) Tad seko lielais misijas norīkojums: “Jēzus piegāja un runāja viņiem sacīdams: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis, un, lūk, es esmu ar jums līdz pat pasaules galam.” (Mt 28,18-20)
Apustuliskā sukcesija
Sukcesija nozīmē apustuliskās varas pārmantotību. Jau no Kristus laikiem apustuļi lika rokas nākamajiem bīskapiem un tādējādi no paaudzes paaudzē tiek pārmantota Kristus dotā apustuliskā vara. Katoliskajā Baznīcā visiem bīskapiem, kas ir vienotībā ar Romas pāvestu, ir apustuliskā vara un viņi var iesvētīt, ordinēt citus bīskapus, tikai kopā ar vēl diviem citiem bīskapiem un ar pāvesta atļauju.
Primāts
Vārds “primāts” ir cēlies no latīņu valodas un vispārēji nozīmē kāda objekta atrašanos pirmajā vietā un tā priekšrocības attiecībā pret pārējiem. Jēzus (Mt 16,18-19) uztic Pēterim – pirmajam pāvestam – “atslēgu varu” un dod viņam primāta tiesības pār Baznīcu. “Un es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.”
No šīs rakstu vietas varam izsecināt:
1) Pēteris būs klints;
2) Pēteris saņems valstības atslēgas;
3) Pēteris saņem saistīšanas un atraisīšanas varu.
Bīskapu kolēģija un tās galva – pāvests
Kristus, ieceļot divpadsmit apustuļus, izveidoja kolēģiju, t.i., pastāvīgu kopību, un par tās galvu iecēla Pēteri, kuru izvēlējās no viņu vidus. Tāpat kā sv. Pēteris un citi apustuļi veido vienu apustuļu kolēģiju, tāpat arī Romas pāvests – Pētera pēctecis, un bīskapi – apustuļu pēcteči, veido vienu veselu kopību. Jāsaprot, ka pāvests ir bīskapu kolēģijas sastāvdaļa un vienlaicīgi viņš ir tās galva, vadītājs.
Nosaukdams Sīmani par Pēteri [aram. kefa - klints], Kungs vienīgi viņu darīja par Baznīcas klinti. Viņš uzticēja Pēterim Baznīcas atslēgas un iecēla viņu par ganu visam ganāmpulkam. Taču, bez šaubām, šis Pēterim uzticētais uzdevums atraisīt un saistīt tika dots arī apustuļu kolēģijai, kas ir vienota ar savu vadītāju. Šis Pētera un pārējo apustuļu pastorālais uzdevums pieder pie Baznīcas pamatiem. To turpina veikt bīskapi, kuru vidū pāvestam ir pirmā vieta.
Pāvests vienlaicīgi ir gan Romas bīskaps un Pētera pēctecis, gan visas Universālās, Katoliskās Baznīcas galva. Viņš ir pastāvīgs un redzams vienības princips un pamats, kas savstarpēji vieno gan bīskapus, gan ticīgos. Patiešām, Romas pāvestam kā Kristus vietniekam un visas Baznīcas virsganam pār Baznīcu ir pilnīga, augstākā un universālā vara, ko viņš vienmēr ir tiesīgs brīvi pielietot. Tomēr, kā uzsver Kanoniskais likums, “pāvests sava augstākā Baznīcas ganītāja uzdevuma izpildē ir vienmēr savienots kopībā ar pārējiem bīskapiem un pat ar visu Baznīcu” (KTK 333, 2).
Bīskapu kolēģijai ir autoritāte vienīgi tad, ja tā ir vienota ar Romas pāvestu kā tās vadītāju. Šī kolēģija kā tāda arī ir augstākās un pilnīgās varas pār Baznīcu nesēja, tomēr šo varu tā var pielietot vienīgi ar Romas pāvesta piekrišanu. Bez pāvesta bīskapu kolēģija neko nevar nolemt. Bīskapu kolēģija savu varu pār visu Baznīcu svinīgā veidā īsteno vispārējā koncilā, kuru Pētera pēctecis to kā tādu ir apstiprinājis. Pēdējais Ekumēniskais koncils norisinājās Vatikānā, no 1962. – 1965. gadam.
Pāvests ir arī 1929. gadā dibinātās Vatikāna valsts galva. Balstoties uz Laterāna paktiem, pāvestam piemīt likumdošanas, tiesu un izpildvara. Pāvests šo varu realizē caur Romas tribunāliem un komisijām. Baznīcā pāvests savu varu realizē caur kongregācijām un citām institūcijām. Pāvestam ir pilnīga vara pār garīdzniekiem un ticīgajiem. Dieva tautu pāvests uzrunā caur dažāda līmeņa gana rakstiem (uzskaitu svarīguma kārtībā): encikliskā vēstule, apustuliskais pamudinājums, encikliskā epistula, apustuliskā epistula. Tad seko akti, kuriem ir juridiski – organizatoriska daba: dekretālā vēstule, apustuliskā konstitūcija “Urbi et orbi”, apustuliskā vēstule “Motu proprio”, apustuliskā konstitūcija (vienkāršā), apustuliskā vēstule, utt.
Pāvesta nemaldība realizējas tikai tad, kad pāvests svinīgi “ex catedra” pasludina kādu patiesību ticības un tikumības lietās.
Pr. Ilmārs Tolstovs. Katoļu Baznīcas Vēstnesis. 2013. gada 23. februārī
Pārpublicēts no www.katolis.lv