Sievietes lūgšana
Trīsvienīgais Dievs,
Radītājs un Dzīvības devējs,
pateicos Tev par Tavu visaptverošo mīlestību!
Pateicos Tev, Tēvs, par to, ka
devi savu Vienpiedzimušo Dēlu,
lai Viņš glābtu pasauli.
Pateicos Tev, Jēzu, par to, ka pieņēmi Tēva plānu
un atpestīji cilvēci.
Pateicos Tev, Svētais Gars, par iemiesošanās noslēpumu,
par to, ka Marijas jaunavīgajā klēpī iemiesoji Dieva Dēlu.
Paldies tev, Marija, ka piekriti
kļūt par Dieva Māti.
Lūdzu tevi, esi man šobrīd līdzās
un vadi mani cauri manu sāpīgo dzīves pieredzi.
Tu, kura stāvēji pie krusta
un skatījies, kā nomirst Tavs Dēls,
sāpju satriekta, mīloša un uzticīga –
biji pie Viņa līdz pašām beigām,
lūdzu, esi man līdzās,
jo esmu grēka ievainota māte,
māte, kura nodeva savu bērnu
un piesprieda viņam nāves spriedumu.
Kad atceros par šo notikumu, sirdī jūtu sāpes.
Sāpju Māte, aizbildini par mani,
lūdz man no Dieva drosmes garu,
lai spētu drosmīgi paskatīties un ieraudzīt savas brūces.
Ņem mani aiz rokas un aizved pie Sava Dēla.
Jēzu,
stāvu Tavā priekšā ar savu grēku.
Dāvā man žēlastību, lai spētu ieraudzīt savu krustu
Tavām acīm.
Vēršos pie Tevis kā pie vislabākā drauga,
kurš mani vislabāk saprot.
Stāvu Tavā priekšā bez padoma,
vainas nastas nomākta, jo tā visu laiku atgriežas.
Vēlos vēl reiz atdot Tev savu grēku.
Aizver acis. Ļauj, lai Dievs ielūkojas Tavas sirds dziļumos un paņem no Tavas pagātnes sāpīgos notikumus. Uzticies Viņam, ļauj, lai Viņš tevi vada. Lūdz Jēzu, lai atklāj tavā iztēlē tos apstākļus, kuros pieņēmi lēmumu nogalināt bērnu. Atceries to cilvēku sejas, kas tevi ievainoja, atgrūda, atstāja vienu, šantažēja, izsmēja, pazemoja – varbūt tas bija tavs vīrs, vīra māte, pieaugošie bērni, kaimiņš, draugs, ārsts...
Atceries tos vārdus, kurus toreiz dzirdēji un kas tevi sāpīgi ievainoja.
Pasaki atklāti, ko jūti pret šīm personām (dusmas, žēlumu, naidu, vilšanos). Nebaidies jūtas nosaukt vārdā, izpaud tās un atdod Dievam. Ja, domājot par kādu konkrētu personu, jūti sirdī sāpes, saki:
Jēzu,
es piedodu šim cilvēkam,
jo Tu tik daudz esi piedevis man.
Dāvā man līdzjūtības
žēlastību attiecībā pret šo personu,
palīdzi man uz viņu paskatīties
ar Tavām acīm un mīlot ar Tavu sirdi.
Kungs dari tā, ka varu šai personai piedot,
arī savās izjūtās,
kuras šobrīd atdodu Tev,
tāpat arī visu to, kas manī izraisa dusmas –
kad atceros pagātni:
pamestības izjūtu, vilšanos,
bezpalīdzību, skumjas, bezcerību,
žēlumu vistuvāko vienaldzības dēļ.
Ielieku šīs savas izjūtas Tavās, Jēzu, brūcēs,
jo Tavās brūcēs ir mūsu dziedināšana.
Iespējams, pieņēmi šo lēmumu pati, slepeni, nevienam no tuviniekiem par to nestāstot, jo baidījies no viņu reakcijas, karjeras pārtraukšanas, kompromitācijas, jo tavs bērns tika ieņemts ārpus laulības vai ar gadījuma partneri.
Saki:
Kungs, piedod man egoisma grēku,
atbildības trūkumu,
vieglprātību, patiesības noklusēšanu vistuvākajiem,
kuri varētu ietekmēt manu lēmumu
un pasargāt mani no grēka.
Paņem no manis kauna izjūtu, vainas izjūtu, kura mani pārņem
un aizvien man liek attaisnoties vai vainot citus.
Tavs krusts ir pilns mīlestības un žēlsirdības,
ielej manā sirdī uzticēšanos un padari manu vainu par svētīgu.
Varbūt esi sieviete, kas piedzīvo emocionālu tukšumu. Grēks, kuru esi pieļāvusi, tik ļoti sāp, ka, iespējams, ir izraisījis tevī „jūtu nāvi”. Tādā gadījumā lūdzies:
Jēzu, paņem no manis nebrīves jūgu,
pieskaries manai sirdij, kuru ir skāris nāves zīmogs,
dāvā man nožēlas žēlastību, lai es varētu raudāt par savu grēku
un mazgāt to ar savām asarām.
Kungs,
ņem manu akmens sirdi un dod man miesas sirdi,
jūtīgu, mīlošu – mātes sirdi.
Lai Tavas mīlestības liesma to no jauna aizdedzina
lai tā sāktu just,
spētu smieties un raudāt,
just Tavu mieru un tikt aizkustināta.
Jēzu, lēnprātīgais un pazemīgu Sirdi,
dari manu sirdi līdzīgu Tavai Sirdij.
Vadi mani, Kungs, tagad caur visgrūtāko mirkli,
kurā es pieņēmu lēmumu
nogalināt savu bērnu.
Stāvu Tavā priekšā patiesībā,
neko neattaisnojot
un nevienu neapsūdzot –
es atzīstu savu vainu.
Kungs,
Tu pilnībā pazīsti sirdis,
Tu vienīgais zini,
kādā dvēseles stāvoklī es pieņēmu lēmumu
un cik lielā mērā apzinājos, ko daru.
Es nožēloju šo lēmumu
un lūdzu Tev piedošanu, Dievs, par to,
ka atgrūdu Tavu visskaistāko dāvanu – dzīvību,
neuzticoties Tavai svētajai gribai,
iznīcinot Tavu brīnišķīgo plānu,
kas Tev bija attiecībā uz manu bērnu un mūsu ģimeni,
ievainojot Tavu mīlestības pilno Sirdi
un ar savu grēku piesitot Tevi krustā.
Pielūdzot Tavu krustu,
skūpstu to ar mīlestību,
dari, lai tas kļūst par mīlestības tiltu starp Tevi un mani,
mani un manu bērnu.
Tavs krusts savieno Debesis un zemi
un cilvēkus savā starpā.
Palīdzi man tagad, Jēzu, būt vienotai ar manu bērnu.
Lūdzu,
lai šī bērna sargeņģelis atnes viņu
un ieliek manās rokās,
lai es varētu viņu pieņemt,
pieglaust pie sirds un teikt:
„Mīlu tevi, mans bērns!”
Ilgojos dzirdēt, ka tu saki: „Māmiņ!”
Mīlu tevi, nezinu, vai esi zēns, vai meitene.
Šodien dodu tev vārdu Jēzus Vārdā,
sniedzu ar visu savu sirdi tev ilgu kristību.
Vari lūgt Jēzu, lai ļauj tev uzzināt, kāds ir bērna dzimums, bet tas nav nosacījums, lai izlīgtu ar bērnu un dotu viņam vārdu. Izvēlies vīrieša un sievietes vārdu un saki: ja esi meitene, tad dodu tev ... vārdu, ja zēns – tad...
Ja aborts notika vairākkārt, tādā pašā veidā iedod visiem bērniem vārdu.
Ja tas tev ir par grūtu, paprasi Marijai, lai viņa izdara to tavā vietā.
Mans bērns!
Piedod man, ka neļāvu tev nākt šai pasaulē,
ka neiepazini manu mīlestību,
ka nezīdi manu krūti,
ka nepieredzēji manu mīļumu
ka nesaņēmi Kristību sakramentu,
ka nepiedzīvoji Pirmās Svētās komūnijas un Iestiprināšanas prieku,
ka neiepazini savus brāļus un māsas.
Man ir žēl,
ka nevaru atgriezt laiku,
turēt tevi rokās,
dzirdēt, kā saki: „mamma”,
redzēt, kā sper pirmos soļus,
kopā ar tevi izdzīvot bērnību, jaunību,
redzēt, kā kļūsti pieaudzis,
priecājies par saviem sasniegumiem,
palīdzēt atrisināt problēmas
un palīdzēt atrast tavā dzīvē Dieva klātbūtni.
Lūdzu,
piedod savai mammai un savam tētim!
Mīlu tevi,
kaut redzu tevi tikai ar iztēles acīm,
bet mana sirds saka: tu dzīvo.
Lai arī neesi dzimis uz zemes,
dzīvo Debesīs.
Tāpēc tagad uzticu tevi tavai ģimenei Debesīs,
atdodu tevi Vissvētākās Jaunavas un svētā Jāzepa rokās.
Atdodu, bet neatvados,
jo turpmāk saukšu tevi vārdā,
aicināšu tevi savā dzīvē,
vienošos ar tevi garīgi,
lūdzoties un pielūdzot Jēzu Vissvētākajā Sakramentā.
Esi mans aizbildnis
un izlūdz ģimenei nepieciešamās žēlastības,
lai mēs varētu labi dzīvot,
bet pārbaudījumu brīžos būtu uzticīgi Kristum un Viņa Evaņģēlijam,
Bet, kad pienāks brīdis,
palīdzi man pārkāpt mūžības slieksni,
lai jau uz mūžiem remdētu šīs savas skumjas.
Varu tagad sev piedot
un piedodu sev Tavā vārdā, Jēzu.
Zinu, ka paņēmi manu grēku uz krusta,
cieti un nomiri par mani,
skatoties uz mani no krusta augstuma.
Tu ilgojies, lai es smeltu no Tavas žēlsirdības avotiem
un sāktu jaunu dzīvi,
iznākot no nāves ielejas pretī augšāmcelšanai.
Lūdzu, svētī mani
un paņem no manas miesas grēka sekas.
Paņem no manis iznīcinošo stresu,
bailes no soda,
to, kas draud man ar fiziskām un psihiskām slimībām.
Attīri mani, šķīstī
un visu mani iegremdē savā žēlsirdībā.
Lai Tava dziedinošā gaisma mani caurstrāvo
un atbrīvo no visa veida garīgām mokām,
piepilda ar mieru, prieku, līdzjušanas spēju
un dāsnu mīlestību.
Dziedini manu ievainoto seksualitāti un atgriez tai sākotnējo skaistumu.
Dari tā, lai ar pateicību un bez bailēm pieņemtu savu aicinājumu
un mācētu pateikties Tev par to, ka esi mani radījis par sievieti.
Lūdzu Tevi, tagad, Kungs,
nāc ar savu palīdzību visai manai ģimenei un
atbrīvo to no sekām, kuras ir radījis grēks pret dzīvību.
Pieskaries ar Savu spēku mūsu bērniem un viņu bērniem, dziedini viņus,
attālini mūs no nāves, baiļu, depresijas, neticības sev un neveiksmes gara –
jo viņi ir Tavi, Kungs, bērni,
kas mana grēka dēļ ir kļuvuši par upuriem.
Atjauno viņos Savu vaigu un līdzību.
Sūti Savu Svēto Garu.
Dāvā viņiem apziņu, ka Tu viņus mīli ar beznosacījuma mīlestību.
Atgriez viņiem prieku, uzticēšanos, drošības izjūtu –
lai spētu dzīvot Dieva bērnu brīvībā
un īstenotu Tavu aicinājumu.
Dievmāte,
pateicos tev,
ka vedi mani caur krusta pieredzi
un biji kopā ar mani manas dzīves sāpīgajos noslēpumos.
Pateicos Tev, Dievs, par Tavas žēlsirdības dāvanu,
kas ir augstāka par taisnīgumu
un kuru visu mūžu slavēšu.
Āmen.
Vīrieša lūgšana
Trīsvienīgais Dievs,
Radītājs un Dzīvības devējs,
pateicos Tev par Tavu visaptverošo mīlestību.
Pateicos Tev, Tēvs, par to,
ka devi savu Vienpiedzimušo Dēlu,
lai atpestītu pasauli.
Pateicos Tev, Jēzu, par to, ka pieņēmi
Tēva plānu, lai glābtu pasauli.
Pateicos Tev,
Svētais Gars,
par iemiesošanās noslēpumu,
par to, ka Marijas jaunavīgajā klēpī veidoji
Dieva Dēla miesu.
Pateicos Tev, Marija,
ka piekriti
kļūt par Dieva Dēla Māti.
Lūdzu tevi, esi man šobrīd līdzās
un vadi caur manu sāpīgo dzīves pieredzi.
Tu, kura stāvēji pie krusta
un skatījies, kā nomirst tavs Dēls,
sāpju satriekta, mīloša un uzticīga –
biji ar Viņu līdz pašām beigām.
Lūdzu, esi man līdzās,
jo es esmu tēvs,
kurš savam bērnam
piesprieda nāves spriedumu.
Kad atceros šo notikumu,
es jūtu sirdī sāpes.
Sāpju Māte, aizbildini par mani,
izlūdz Dievam man vīrišķības garu,
lai es varu drosmīgi paskatīties
un ieraudzīt savas brūces.
Ņem mani aiz rokas
un vadi pie sava Dēla.
Jēzu, stāvu Tavā priekšā kā grēcinieks
ar savas vainas smaguma apziņu,
kas mani smacē un neļauj normāli dzīvot.
Palīdzi man drosmīgi atskatīties pagātnē un
uzlūkot savas dzīves sāpīgos notikumus.
Dāvā man vīrišķības garu, lai es vēlreiz varētu
skatīt savu krustu Tavām acīm.
Aizver acis. Ļauj, lai Dievs ielūkojas tavas sirds dziļumos un pieskaras tavas pagātnes sāpīgajiem notikumiem. Uzticies Viņam, ļauj sevi vadīt. Lūdz Jēzu, lai Viņš atsauc tavā iztēlē apstākļus, kad tu uzzināji, ka kļūsi tēvs. Kāda bija tava reakcija – dusmas, neapmierinātība, sarūgtinājums, bailes no nākotnes… Atceries to, ko toreiz teici, sāpīgi ievainojot savu sievu. Padomā, cik ļoti tu viņu ievainoji, aizskarot visintīmākās un visdelikātākās jūtas. Nebaidies jūtas izteikt vārdos, dabū tās ārā un atdod Dievam.
Saki:
Jēzu,
es atdodu Tev visas savas negatīvās izjūtas,
kas toreiz radās manā sirdī.
Piedod, ka toreiz es tā reaģēju,
uzzinot, ka kļūšu tēvs.
Man vajadzēja uzmodināt savā sirdī prieku un pateicību,
pagodināt Tavu augstsirdību,
Ka gribi dalīties ar mani Savā Mīlestībā.
Uzticot man tēvišķības un auglības dāvanu,
Tu ļāvi man būt līdzdalīgam
Dzīvības tālāknodošanas radošajā aktā,
kuru Tu biji ieplānojis kopš mūžības.
Piedod, man Dievs,
Ka skumdināju un pievīlu Tevi.
Piedod man, ka noniecināju Tavu svēto gribu.
Piedod man egoismu, sirds nejūtīgumu,
vienaldzību pret sievu,
jo atstāju viņu bezpalīdzīgu un vientuļu.
Man žēl, ka tik slikti pret viņu izturējos,
sabradāju viņas cieņu, apmētāju ar lamu vārdiem,
Biju brutāls, vainojot viņu par bērna ieņemšanu
un piespiežot pieņemt lēmumu
par sava bērna nogalināšanu
ar Jūdasa sudraba naudas gabaliem,
lai apmaksātu “procedūru”.
Piedod, Kungs, manu zemiskumu,
jo uzvedos toreiz kā Pilāts,
mazgājot rokas nevainībā, pārliecināts,
ka “neesmu vainīgs pie taisnīgā nāves”.
Šodien es stāvu Tavā priekšā kā Pēteris,
Tava žēlsirdības pilnā skatiena apžilbināts,
nokaunējies par savu gļēvulību,
juzdamies pazemots,
jo biju solījis Tev uzticību
un neizturēju pārbaudījumu.
Jēzu, Tu pazīsti manas sirds dziļumus.
Dāvā, lai es, tāpat kā Pēteris,
varētu apraudāt savu grēku,
jo es arī biju vājš un neizpildīju solīto.
Pieņemot Tavā klātbūtnē Laulības sakramentu,
es zvērēju savai sievai mīlestību, uzticību un godīgumu laulības dzīvē.
Solīju pieņemt un audzināt ticībā pēcnācējus,
ar kuriem Tu mūs apdāvināsi.
Piedod man, ka pārkāpu savus solījumus.
Tu mani radīji kā vīrieti
un dāvāji visas nepieciešamās žēlastības,
lai es varētu izpildīt man uzticēto pienākumu –
gādāt par ģimenes pavardu,
rūpēties par to un sargāt no ikviena ļaunuma.
Piedod, Kungs,
ka netiku galā ar uzticēto uzdevumu.
Jēzu, Tu teici:
“Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai,
un tie kļūs par vienu miesu.”
Tu esi vēlējies, lai mēs caur savu aicinājumu dažādību
un uzdevumu atšķirību kļūtu viens,
kalpojot viens otram
un dāvājot mīlestību,
kuras auglis ir jauna dzīvība.
Piedod man,
ka negribēju atteikties no savām privilēģijām,
bet gribēju saglabāt kļūdaini saprastu brīvību,
savu laiku, savu naudu, savus noslēpumus,
ar kuriem ne ar vienu negribēju dalīties.
Piedod, ka biju neatsaucīgs, kategorisks un valdonīgs;
ka izvairījos no ikdienas pienākumu krusta,
visu uzkrāvu uz sievas pleciem,
neiesaistījos bērnu audzināšanā
un pat neatlicināju laiku viņiem.
Piedod, ka neticēju un nepaļāvos uz Tavu Apredzību,
kas nemitīgi gādā par mūsu ģimenēm.
Piedod man lepnības grēku,
Ka patvaļīgi izturējos pret Taviem baušļiem
un izveidoju savu vērtību sistēmu,
kurā Tev neierādīju vietu.
Kungs, mani māc kauns un nožēla
par savu slinkumu, vieglprātību un mīlestību uz komfortu,
jo it nemaz necentos mainīt aplamo attiecību modeli,
kuru mantoju no saviem vecākiem.
Palīdzi man, Dievs, manā vājumā,
jo es ciešu savu grēku dēļ.
Mani nemitīgi māc sirdsapziņas pārmetumi
un zaudējuma sajūta,
kuru vairs nevar vērst par labu.
Kungs, Tu esi teicis:
“Lieku tavā priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu”
– bet es uzklausīju ienaidnieka kārdināšanu
un atkārtoju kopā ar viņu “nekalpošu”
– atmetu dzīvības dāvanu
un ievedu savā mājā nāves garu.
Ar to es visu ģimeni pakļāvu viņa postošajai ietekmei,
izjaucu mieru un mūsu savstarpējās attiecības.
“Apžēlojies par mani, Dievs, savā žēlastībā,
izdzēs manus pārkāpumus savā lielajā žēlsirdībā!
Mazgā mani tīru no noziedzības traipa
un šķīsti mani no grēkiem!
Es atzīstu visus manus pārkāpumus
un mani grēki vienmēr ir manu acu priekšā!” (Ps 51, 3-5)
“Novērs savu vaigu no maniem grēkiem
un izdzēs visus manus pārkāpumus…” (Ps 11)
Pieņem manu pazemojumu un apkaunojumu,
jo es neattaisnoju sevi kā vīrietis.
Es pievīlu savu sievu –
tā vietā, lai sargātu un rūpētos par viņu,
es pakļāvu viņu lielām ciešanām sakarā ar bērna zaudējumu,
kā arī psihiskajām un fiziskajām slimībām.
Dievs, kurš „dziedina salauztas sirdis
un pieceļ nogurušos garā,
noslauki asaras tiem, kas raud,
un svaidi ar prieka eļļu.
Atbrīvo mani no asinsgrēka
un atjauno manī pastāvīgu garu,
dāvā man atkal savas pestīšanas prieku
un stiprini ar paklausības garu.”
Varbūt uz tavas sirdsapziņas ir grēki pret šķīstību, vai arī savas sirds dziļumos tu glabā kādu noslēpumu, jo tavs bērns tika ieņemts ārlaulības attiecībās jeb ar gadījuma partneri. Lūdzies…
Kungs,
piedod man egoisma grēku, atbildības trūkumu un bezrūpību,
izturēšanos pret sievieti kā pret acumirkļa baudas instrumentu,
pirmslaulības kopdzīvi
un “brīvas” attiecības – bez Baznīcas svētības.
Piedod man visus grēkus pret šķīstību,
onānismu, laulības pārkāpumus,
pretapaugļošanās līdzekļu lietošanu,
pārtrauktus seksuālus aktus, lai izvairītos no bērniem,
pornogrāfijas izmantošanu,
kā arī citas perversas un vulgāras darbības,
kas liecina par cieņas trūkumu pret savu ķermeni,
kuram ir jābūt par Svētā Gara templi.
Atbrīvo mani no kauna un vainas sajūtas,
un no visām nesakārtotām iekārēm.
Dāvā man žēlastību uzlūkot sievieti ar tīru sirdi
un izturēties pret viņu ar cieņu.
Dari mani brīvu no atkarībām,
kas mani paverdzina un dara netiklu.
Tavs krusts ir mīlestības un žēlsirdības pilns.
Ielej manā sirdī paļāvību,
un lai mana vaina ir svētība.
Varbūt tu esi tēvs, kas jūtas atstumts un piekrāpts, jo tava sieva ieņēma bērnu no cita vīrieša, bet pēc tam izdarīja abortu bez tavas ziņas. Varbūt tu jūties ievainots, jo sieva noslēpa no tevis faktu, ka gaida bērnu un, tev nezinot, veica abortu. Varbūt ir tā, ka tu zināji par bērnu, taču neko nevarēji izdarīt, jo sieva pati izdarīja izvēli par abortu…
Saki:
Dievs, es piedodu savai sievai nodevību,
to, ka viņa mani pazemoja
un man nācās vientulībā pārdzīvot šo neveiksmi.
Es piedodu viņai laulības pārkāpšanu,
vardarbību pret mūsu bērnu
un viņa nogalināšanu.
Es piedodu
pret mani izrādīto niknumu, ķildas
un to, ka viņa mani ievainoja.
Kungs, Tevi lūdzu,
piedod manai sievai izdarīto grēku,
esi viņai žēlsirdīgs un dāvā atgriešanās žēlastību.
Atjauno manī paļāvību un cieņu pret viņu.
Atbrīvo mani no dusmām un skumjām,
arī no bezpalīdzības sajūtas.
Palīdzi man tagad, Jēzu, vienoties ar savu bērnu.
Liec, lai bērna sargeņģelis to atnes un
Ieliek manās rokās,
lai es varētu to pieņemt, pieglaust pie savas sirds
un pateikt: mīlu tevi, mans bērns.
Vēlos no tevis dzirdēt vārdu “tētis”.
Mīlu tevi – nezinu, vai esi zēns vai meitene.
Šodien es tev dodu vārdu Jēzus Vārdā
un no visas sirds dāvāju tev “ilgu kristību”.
Vari lūgt Jēzum, lai ļauj tev uzzināt, kāds ir bērna dzimums, taču tas nav obligāts priekšnoteikums, lai izlīgtu ar bērnu un dotu viņam vārdu. Izvēlies vīrieša un sievietes vārdu un saki: ja esi meitene, tad dodu tev vārdu …, ja zēns - …. Ja aborts ir bijis atkārtoti, tad tādā pašā veidā iedod vārdu visiem bērniem. Ja tas tev ir par grūtu, tad palūdz Mariju, lai izdara to tavā vietā.
Mans bērns!
Piedod, ka neļāvu tev nākt šajā pasaulē,
ka neizbaudīji manu mīlestību,
ka nepieredzēji manu gādību,
ka nesaņēmi Kristības sakramentu,
ka tev nebija iespējas priecāties par Pirmo Svēto Komūniju
un ka neiepazini savus brāļus un māsas.
Es ļoti nožēloju, ka nevaru atgriezties pagātnē
un paņemt tevi savās rokās,
lai tu varētu no augšas paskatīties uz pasauli,
dzirdēt, kā tu saki “tētis”,
turēt tevi aiz rokas, kad tu sper pirmos soļus,
ņemt tevi klēpī,
kopā ar tevi izdzīvot tavu bērnību, jaunību,
redzēt, kā tu kļūsti pieaudzis,
priecāties par taviem panākumiem,
palīdzēt tev risināt problēmas,
pārvarēt grūtības,
sniegt tev drošības sajūtu,
mācīt tevi būt atbildīgam,
būt blakus tev tavā dzīvē,
lai tu varētu izdarīt pareizas izvēles
un “pakļautu zemi”.
Man ļoti žēl,
ka nevaru tev parādīt skaisto pasauli,
liecināt tev par savu ticību
un par mīlošu Dievu, kas mīt tavā sirdī.
Lūdzu, piedod savam tētim un māmiņai.
Es tevi mīlu,
kaut arī redzu tevi tikai savā iztēlē,
taču mana sirds saka, ka tu dzīvo.
Lai arī tu neesi dzimis uz zemes,
tu dzīvo Debesīs.
Tāpēc tagad es uzticu tevi tavai ģimenei Debesīs
un atdodu tevi Vissvētākajai Jaunavai un svētajam Jāzepam.
Es tevi atdodu, taču neatvados,
jo no šī brīža saukšu tevi vārdā,
aicināšu tevi savā dzīvē,
vienošos ar tevi garīgi,
lūdzoties un pagodinot Dievu Vissvētākajā Sakramentā.
Esi mūsu aizbildnis
un izlūdz nepieciešamās žēlastības ģimenei,
lai mēs varētu labi dzīvot,
bet pārbaudījumu brīžos būtu uzticīgi Kristum
un Viņa Evaņģēlijam.
Bet, kad pienāks mana svētceļojuma beigas,
palīdzi man pārkāpt mūžības slieksni,
lai uz mūžiem piepildītos manas ilgas.
Tagad es spēju sev piedot
un piedodu sev Tavā vārdā, Jēzu.
Zinu, ka manu grēku Tu paņēmi uz krusta,
ka cieti un nomiri par mani,
raugoties no sava Krusta augstuma.
Tu ilgojies, lai es smeltu no Tavas žēlsirdības avotiem
un sāktu jaunu dzīvi,
iznākot no nāves ielejas pretī augšāmcelšanai.
Dievs, Debesu Tēvs,
pirms es lūdzu Tavu svētību,
no visas sirds vēlos piedot savam tēvam,
kurš nebija man labā tēva paraugs.
Es viņam piedodu to,
ka nebija pret mani maigs,
ka bieži nebija mājās,
ka vienaldzīgi izturējās pret māti,
ka neizrādīja par mani interesi
un izturējās netaisnīgi,
ka bija neiecietīgs.
Es piedodu viņam lamāšanos, dzeršanu,
neuzticību mātei un visu pārējo viņa uzvedībā,
kas bija manu ievainojumu cēlonis.
Dievs, Debesu Tēvs,
uzliec man tagad Savas Tēvišķās rokas un svētī mani.
Lai Tavas svētības spēks ieiet visā manā dzīvē,
caurstrāvo manu miesu un dvēseli,
pieskaras ievainotās sirds dziļumiem.
Lai Tavas mīlestības gaisma apņem un dziedina manī ikvienu tumsu.
Lai attālina bailes,
lai nomazgā katru grēku un pagātnes vājumu tā,
lai es atkal varētu mīlēt.
Lai Tavas svētības spēks atmirdz manā dzīvē,
lai arī es varētu svētīt nevis lādēt,
lai es varētu Tevi slavēt nevis kurnēt,
“ikvienā stāvoklī priecāties un par visu pateikties”.
Lai Tavas svētības spēks
dziedina manu ievainoto seksualitāti,
dod izturību kārdinājumu brīžos
un piepilda mani ar pateicību par to,
ka Tu mani radīji kā vīrieti un dāvāji spēju kļūt tēvam.
Un tagad, Kungs, Tevi lūdzu,
nāc palīgā visai manai ģimenei
un atbrīvo mūs no grēka pret dzīvību sekām.
Pieskaries mūsu bērniem un viņu pēcnācējiem,
dziedini tos,
attālini nāves garu, bailes, depresiju,
neuzticēšanos sev, neveiksmes,
jo tie ir Tavi bērni, Kungs,
kuri mana grēka dēļ kļuva par upuriem.
Dari tos atkal pēc sava tēla un līdzības,
sūti savu Svēto Garu
un liec viņiem saprast Tavu beznosacījuma mīlestību.
Dāvā viņiem atkal prieku, paļāvību, drošības sajūtu,
Lai viņi dzīvotu Dieva bērnu brīvībā
un īstenotu savu aicinājumu.
Dieva Māte, pateicos Tev,
ka vadīji mani caur Krusta pieredzi
un biji man blakus manas dzīves sāpīgajos noslēpumos.
Pateicos, Tev, Dievs, par Tavas žēlsirdības dāvanu,
kas ir augstāka par taisnīgumu
un kuru es cildināšu uz mūžiem.
Āmen.
Avots: http://www.duchowaadopcja.info/aborcja/modlitwa_o_uwolnienie_z_ciezaru_winy_-_po_grzechu_aborcji/
Pārpublicēts no www.katolis.lv