Svētā Jāņa Kristītāja dzimšana atgādina, ka Dievs ir iesācis jaunu laiku mūsu vēsturē
Priesteris Daumants Abrickis
Šodien mēs svinam Jāņa Kristītāja svētkus. No seniem laikiem svētais Jānis tiek godāts visās kristiešu zemēs. Ļoti daudz cilvēku visā pasaulē ir kristīti šajā vārdā. Jāņa vārds ebreju valodā nozīmē “Dievs dāvā žēlastību”. Starp dzimušajiem no sievietes neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju, teica Jēzus. Kāds ir Jāņa popularitātes un viņa dzīves nozīmes noslēpums?
Vispirms ir jāmin viņa dzimšana. Jānis ir Dieva izvēlēts. Neraugoties uz to, ka Jāņa vecāki ir jau gados un Elizabete ir neauglīga, tomēr Dievs tieši šai ģimenei sūta bērnu. Te atklājas Dieva visvarenība un Viņa žēlsirdība. Dievam viss ir iespējams, un Dievs mīl cilvēkiem dāvāt prieku. Jāņa dzimšana ir liels prieks ne tikai šai ģimenei, bet visiem, kas pazina Zahariju un Elizabeti. Dievam nepatīk cilvēka mazticība un šaubas. Šauboties, ka Dievs varētu viņam dāvāt bērnu, Zaharijs kļūst mēms. Taču līdz ar bērna dzimšanu Zaharijā mostas jauna ticība Dieva visvarenībai. Viņa mēle atraisās, lai slavētu Dievu, lai liecinātu par to, ka Dievs ir tas, kurš patiešām dāvā žēlastību, kā to izsaka vārds “Jānis”.
Šodien svinot Jāņa dzimšanas svētkus, gribu minēt divas viņa dzīves raksturīgākās īpašības. Tās ir Jāņa ilgas pēc nošķirtas dzīves tuksnesī un viņa iekšējā dvēseles brīvība.
Lai sagatavotos savai sūtībai kļūt par Jēzus pravieti, Jānis lielu daļu savas dzīves pavada tuksnesī, vientulībā. Viņš nedodas tuksnesī, lai vienkārši izvairītos no cilvēkiem. Jānis izvēlas vientulību, lai tajā satiktos pats ar sevi, lai pārdomātu un ieklausītos savās domās, lai klusumā lūgtos un sastaptos ar Dievu. Ļoti daudz Dievam veltītu cilvēku ir izvēlējušies kādu brīdi pabūt vientulībā. Vecajā Derībā mēs pazīstam Mozu un Eliju, Jaunajā Derībā – Jāni Kristītāju, apustuli Pāvilu un pašu Jēzu Kristu, kas pavadīja laiku tuksnesī. Šie cilvēki izjuta nepieciešamību attālināties no pasaulīgās kņadas, lai ieklausītos savā sirdī un it īpaši lai satiktu šajā klusumā Dievu. Šis laiks viņiem bija ļoti nepieciešams, lai tie būtu spējīgi vēlāk pildīt Dieva doto uzdevumu.
Šodienas modernā dzīve bieži vien mūs it kā atrauj no mums pašiem, no tā, kas ir būtisks mūsu garīgajai un cilvēciskajai labsajūtai. Mēs it kā paliekam sveši paši sev. Ikdienas dzīves lielā steiga neveicina mūsu iekšējās pasaules sakārtošanu. Darbs un ģimenes pienākumi izsmeļ fiziskos un morālos spēkus, taču, cenšoties atpūsties, mēs izvēlamies veidus, kas nepalīdz iegūt dvēseles mieru.
Mums ir nepieciešams laiks, kad paliekam vieni, lai klusumā sevi sakopotu un sāktu atkal sadzirdēt savas sirds balsi, caur kuru mūs uzrunā Dievs, un lai vienkārši paklusētu Dieva klātbūtnē. Ne katram ir laime dzīvot meža vai ezera tuvumā, kur var rast vietu klusumam. Taču īss klusuma brīdis var būt laiks, kad esam tikko modušies no rīta vai pirms došanās pie nakts miera. Svarīgi ir nesteigties ieslēgt radio vai televizoru, lai tādējādi pārtrauktu klusumu. Lielā mērā mēs paši esam vainīgi, ka neprotam dzīvot klusumā. Taču klusums ir ļoti nepieciešams, lai tajā mēs spētu sastapties gan paši ar sevi, gan arī ar Dievu.
Svētais Jānis Kristītājs tuksnesī pavadīja ilgu laiku, jo saprata, ka šis laiks nav iztērēts velti. Tajā viņš iemācījās ieklausīties sevī un atpazīt Dieva balsi, kas runā sirdsapziņā, viņš iemācījās ilgoties pēc Dieva un pēc klusuma, kurā mājo Dievs. Laiks, ko Jānis Kristītājs pavadīja vientulībā un Dieva tuvumā, izveidoja viņu par stipru personību.
Jānis ir vīrs, kurš neliekuļo. Kad nepieciešams, viņš saka stingru vārdu tiem, kas to ir pelnījuši. Par odžu dzimumu viņš nebaidās saukt gan vienkāršos, gan ievērojamos ļaudis, lai liktu tiem saprast viņu maldus un grēcīgumu. Viņš pamatoti aizrāda Hērodam par nelikumīgu kopdzīvi ar brāļa sievu.
Svēto Jāni var raksturot kā iekšēji brīvu cilvēku. Viņš nav nemiera un protestu veicinātājs, taču nav arī cilvēks, kurš visam piekrīt. Kad ir jāsaka patiesība, viņš to nekavējas darīt. Jānis nemeklē ieganstu strīdiem, bet arī nepieder pie tiem, kas izvairās no nepatikšanām, lai dzīvotu mierīgu dzīvi. Jānis dara to, ko Dievs viņam liek darīt, viņš neatdarina pasaules dzīves stilu. Visā savā dzīvē viņš izvēlas sekot Dievam.
Tieši no ciešās vienotības ar Dievu Jānis iegūst savu lielo iekšējo brīvību. Viņam nedraud tā saucamā zvaigžņu slimība. Jānis nekļūst iedomīgs, kad tauta viņā ieklausās un seko viņam. Jānis ir dziļi pazemīgs un vienkāršs. Viņš apzinās, ka viss, ko viņš saka un dara, ir saņemts no Dieva. Viņš nebaidās zaudēt popularitāti, atzīstoties, ka nav visu gaidītais Mesija, bet gan tikai Mesijas kalps, kurš nav cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Jo vairāk Jānis cenšas izpildīt Dieva gribu, jo vairāk viņš ir spējīgs atraisīties no savām interesēm. Jo mazāk Jānis domā par sevi, jo lielāku brīvību un panākumus iegūst viņa vārdi un darbi.
Vai Jāņa Kristītāja piemērs nevarētu kļūt par iedrošinājumu daudziem mūsdienu cilvēkiem neskriet līdzi pasaules uzskatiem, tos vispirms nesaskaņojot ar Dieva gribu? Svētā Jāņa Kristītāja personības lielums nebija viņa izskatā, jo viņš ģērbās ļoti vienkārši. Jāņa runas brīvība un spēks neslēpās ieroču varenībā vai dižciltībā. Jānis visu nepieciešamo savai dzīves sūtībai saņēma no Dieva, jo kalpoja Viņam ar mīlestību un pašatdevi.
Svētā Jāņa Kristītāja dzimšana atgādina, ka Dievs ir iesācis jaunu laiku mūsu vēsturē. Nav lielāka par Jāni Kristītāju, saka Jēzus, bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. To sakot, Jēzus grib mūs aicināt tiekties pēc tā, lai mēs nokļūtu Debesu valstībā. Jānis Kristītājs ir paraugs, kā sekmīgi nodzīvot dzīvi savā izvēlētajā aicinājumā. Uzticīgi meklējot, kā iepazīt un izpildīt Dieva gribu. Jo mēs katrs Kristībā esam piepildīti ar Svēto Garu, lai sekmīgi varētu izpildīt visus savas dzīves pienākumus. Centīsimies atbildēt uz Dieva aicinājumu tikpat radikāli, kā to darīja Jānis Kristītājs, būdami iekšēji brīvi no visiem aizspriedumiem un šķēršļiem, lai aizvien pilnīgāk savu dzīvi veltītu Dievam un saviem līdzcilvēkiem. Amen.
Mieramtuvu.lv
Pārpublicēts no www.katedrale.lv