Priesteris Vladislavs Litaunieks
(1909-1941)
Vladislavs Litaunieks dzimis 1909. gada 28. augustā Rēzeknes apriņķa Bikavas pagasta Bernānu sādžā Nagļu draudzē Vladislava un Aleksandras Litaunieku ģimenē kā vecākais bērns. Beidzis Nagļu pamatskolu. 1926. gadā iestājās Aglonas katoļu ģimnāzijā, 1928. gadā Rīgas Garīgā semināra sagatavošanas kursā. 1933. gadā V. E. arhibīskaps Antons Springovičs Svētā Jēkaba katedrālē viņu ordinēja par priesteri. Priesteris Vladislavs Litaunieks primīcijas Svēto Misi celebrēja Nagļu draudzes baznīcā. Viņš tika nozīmēts par vikāru Rēzeknē, bet drīz pēc tam par prāvestu Jaunbornē, vēlāk Spruktu draudzē, kur pabeidza dievnama celtniecību. No 1938. gada līdz 1941. gadam bija Indras draudzes prāvests, kur arī rūpējās par dievnama celtniecību. 1941. gada ziemā priesteri Vladislavu Litaunieku pārcēla uz Višķiem. Vladislavs Litaunieks bija ļoti darbīgs priesteris, kurš nepārtraukti strādājis pie baznīcu būvdarbiem, mīlējis bērnus un rūpējies par viņu kristīgo audzināšanu.
1941. gada 23. martā jaunais Višķu draudzes prāvests ar vilcienu devās uz Feimaņu draudzi palīdzēt tās prāvestam Kazimiram Strodam novadīt gavēņa rekolekcijas (pēc Višķu draudzes locekļu liecībām). Priesteris nenojauta, ka jau izbraukšanas brīdī un vēlāk Višķu stacijā vairāki čekas ierēdņi sekoja un uzmanīja viņu, lai vilcienā apcietinātu un iznīcinātu kā bez vēsts pazudušu. Vilcienā čekisti priesteri apcietināja un nākamajā pieturā izsēdināja, kur viņus jau gaidīja „melnā Berta” no Daugavpils cietuma. Vilcienā bija vairāki ticīgie, kas pazina prāvestu Litaunieku un redzēja, kā izsēdināšanas brīdī čekisti viņu grūstīja un sita.
Veltīgi bija viņa piederīgo un draudzes locekļu mēģinājumi un centieni satikt viņu cietumā. Daži draudzes locekļi iedrošinājās pieprasīt izlaist no cietuma prāvestu V. Litaunieku. Taču par to viņiem nācās samaksāt ar savām dzīvībām turpat cietumā.
1941. gada 21. jūnijā Daugavpils cietumā prāvestu Vladislavu Litaunieku notiesāja uz nāvi ar mantas konfiskāciju par „valsts nodevību” un „kontrrevolucionāru” darbību. Apvainojumu kodeksā bija uzskaitīti komunistu pašu sastādītie „pierādījumi” par Balbinovas (Indras) prāvesta mājas nodedzināšanu, kontrrevolucionāriem sprediķiem un vēl līdzīgas apsūdzības. Kaut arī nāves soda pārsūdzībai bija paredzētas 5 dienas, priesteris tika nošauts 1941. gada 24. jūnijā. Vladislavs Litaunieks kopā ar citiem nošautajiem tika aprakts cietuma pagalmā.
Prāvests V. Litaunieks pirms nāves sprieduma pasludināšanas un līdz nāves soda izpildīšanai ir nežēlīgi mocīts, lai no viņa izspiestu pašrocīgi parakstītu atzīšanos. Viņam bija izlauztas rokas, krūtīs iededzināts krusts, zem nagiem sadzītas naglas, pārgriezts kakls, bet galvā uzlikts dzeloņdrāšu kronis. Pēc vāciešu ienākšanas Daugavpilī 1941. gada jūnija beigās cietuma pagalmā tika atrasts masu kaps ar 11 upuriem, starp tiem bija arī prāvests Vladislavs Litaunieks.
Priestera mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Višķu baznīcas dārzā, kur uzstādīts piemineklis. Gandrīz pusgadu Višķu draudzei nebija sava prāvesta, sērojot par notikušo, baznīcā ticīgie lika uz altāra priestera ornātu un kopīgi lūdzās.
Tikai 1991. gada 11. septembrī Vladislavs Litaunieks tika reabilitēts, Latvijas PSR Augstākajai tiesai atceļot spriedumu, kuru 1941. gada 21. jūnijā izdeva Baltijas Sevišķā kara apgabala Kara tribunāls par priestera Vladislava Litaunieka "palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai, uzkūdīšanu uz diversiju, kontrrevolucionāru aģitāciju un propagandu", piemērojot augstāko soda mēru — nošaušanu un mantas konfiskāciju.
Novenna priestera mocekļa Vladislava Litaunieka godam
Lasījums no Jāņa atklāsmes grāmatas 7, 9-10; 13-14
"Tad es redzēju lielu pulku, ko neviens nevarēja saskatīt, no visām tautām, ciltīm, tautībām un valodām stāvam troņa un Jēra priekšā, apģērbtus baltās drānās un palmām rokās, kas sauca, skaļā balsī sacīdami: "Slava mūsu Dievam, kas sēd tronī, un Jēram!" Un viens no sentēviem jautādams sacīja man: "Kas ir tie, kas tērpti baltās drānās? Un no kurienes viņi nākuši?" Šie ir tie, kas nākuši no lielām ciešanām un savas drānas mazgājuši un tās balinajuši Jēra asinīs."
Lūgsimies.
Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, Tu mums dāvā priesterus pēc Savas Sirds līdzības, darot tos spējīgus uz upurgatavu mīlestību pēc Jēzus Kristus, Labā Gana, parauga. Tādas mīlestības piepildīts, priesteris Vladislavs Litaunieks, līdzdalībnieks Kristus ciešanās, ar visu savu dzīvi liecināja par Kristus mīlestības spēku naida un melu vidū, un palikdams uzticīgs Dieva priesteris, izcieta lielas mokas un mira mocekļa nāvē, kļūdams komunistiskā režīma upuris.
Uzticam viņa lūgšanām mūsu dzimteni un Latvijas Baznīcu. Lai priestera Vladislava Litaunieka dzīves liecība un moceklība nes bagātīgus augļus, dāvājot Latvijai garīgu atdzimšanu, svētus priesterus un kristīgo tautu dedzīgu ticībā. Tu, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Amen.
Priesteri Vladislav, aizlūdz par mums!
Tēvs mūsu...
Esi sveicināta, Marija...
Gods lai ir Tevam...
Priesteri un mocekli Vladislav, aizlūdz par mani! Ar savu dzīvi, ciešanām un nāvi tu tik ļoti līdzinājies pašam Kristum - izlūdz man no Dieva žēlastību, kuru lūdzu, ...(minēt savu lūgšanas nodomu), ja tas saskan ar Dieva gribu. Amen.
Desmitajā dienā ieteicams piedalīties Svētajā Misē.
Pārpublicēts no www.katolis.lv