2019. gada 30. septembrī tika publicēta pāvesta Franciska apustuliskā vēstule Motu proprio formā "Aperuit illis", ar kuru tiek iedibināta Dieva Vārda svētdiena. Pāvests nosaka, ka Parastā liturģiskā laika 3. svētdiena (26.01.2020.g.) turpmāk būs veltīta "Dieva Vārda svinēšanai, pārdomāšanai un izplatīšanai".
Jaunais dokuments izdots sv. Hieronīma liturģiskās piemiņas dienā. Viņš ir tulkojis Veco Derību no ebreju valodas uz latīņu valodu. Kopš šī svētā nāves ir pagājuši gandrīz 1600 gadi, bet joprojām ir aktuāls viņa vēstījums. Hieronīms reiz sacīja:"Nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu".
Pāvests skaidro, ka viņa lēmuma pamatā ir vēlme atbildēt daudzu ticīgo izteiktajam lūgumam ieviest Dieva Vārda svētdienas svinēšanu. Divpadsmit lappušu garā vēstule sākas ar vārdiem no Lūkasa evaņģēlija: "Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus" (24, 45). Jēzus pēc savas augšāmcelšanās parādās mācekļiem, lauž ar viņiem maizi un atver viņu prātu Svēto Rakstu izprašanai. Mācekļi bija nobijušies un vīlušies. Jēzus viņiem atklāj Lieldienu noslēpuma nozīmi, tas ir, ka Viņam, saskaņā ar Tēva mūžīgo plānu, bija jācieš un jāceļas no miroņiem, lai pavērtu cilvēkiem atgriešanās ceļu un dotu tiem grēku piedošanu. Bez tam, Jēzus apsola mācekļiem, ka nosūtīs Svēto Garu, kurš dos tiem spēku būt par šī pestīšanas noslēpuma lieciniekiem.
Vēstulē Francisks atgādina, ka jau Vatikāna II koncils ar savu dogmatisko konstitūciju "Dei Verbum" deva lielu impulsu Dieva Vārda atkal atklāšanai, un piemin arī savu priekšgājēju Benediktu XVI, kurš 2008. gadā sasauca Bīskapu sinodi par tematu "Dieva Vārds Baznīcas dzīvē un misijā" un sarakstīja apustulisko pamudinājumu "Verbum Domini".
Svētais tēvs atgādina, ka Dieva Vārda svētdiena iekrīt laikā, kad Baznīca aicina ticīgos stiprināt saites ar ebrejiem un lūgties par kristiešu vienotību. Bez tam, viņš mudina izdzīvot šo svētdienu kā svētku dienu. Šajā dienā bīskapi varēs iesvētīt kandidātus par lektoriem, tādējādi atgādinot to, cik svarīga liturģijā ir Dieva Vārda sludināšana. Francisks mudina pielikt visas iespējamās pūles pie tā, lai daži ticīgie tiktu labi sagatavoti Svēto Rakstu lasījumu lasīšanai. Viņš aicina draudžu prāvestus rast iespējas izdalīt visiem ticīgajiem Bībeli vai atsevišķas tās grāmatas, lai tie varētu lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu un ar to lūgties arī savā ikdienas dzīvē.
"Bībele", raksta pāvests, "nav tikai dažu cilvēku mantojums un, vēl jo mazāk, grāmatu kolekcija dažiem izredzētajiem (…). Nereti ir vērojama tendence monopolizēt svēto tekstu, atstājot to dažu pulciņu vai izvēlēto grupu ziņā. Tā nedrīkst būt! Bībele ir Kunga tautas grāmata (…). Dieva Vārds vieno ticīgos un padara tos par vienu tautu".
Šajā sakarā Francisks mudina garīgos ganus labi sagatavot homīlijas. Uz viņu pleciem gulstas liela atbildība. Viņiem pienākas vienkāršiem un klausītājiem piemērotiem vārdiem skaidrot Svētos Rakstus un palīdzēt tos visiem izprast. Daudziem tā ir vienīgā izdevība atklāt Dieva Vārda skaistumu un saskatīt tā saistību ar savu ikdienas dzīvi.
Atsaucoties uz stāstu par Emmausas mācekļiem, pāvests norāda arī uz Svēto Rakstu būtisko saikni ar Euharistiju. Viņš uzsver, ka Bībele ir domāta cilvēka integrālai atpestīšanai. Bībele nav vēstures grāmatu kolekcija. Tās mērķis ir mūsu pestīšana. Lai šo mērķi sasniegtu, cilvēku rakstītais vārds Svētā Gara darbības iespaidā ir pārvērties par Dieva Vārdu. Svētā Gara loma Svētajos Rakstos ir fundamentāla – uzsver Francisks. Viņš atgādina, ka Svētie Raksti ir nešķirami arī no Tradīcijas. Svētie Raksti un Tradīcija ir viens vienīgs Atklāsmes avots. "Bibliskās ticības pamatā ir dzīvais Vārds, nevis grāmata", raksta pāvests.
Viņš atgādina, lai mēs nekad nepierastu pie Dieva Vārda, kas aizvien jaunā veidā atsaucas uz Tēva žēlsirdīgo mīlestību. Šis Tēvs prasa, lai Viņa bērni dzīvotu savstarpējā mīlestībā. Francisks uzsver, ka Dieva Vārds ir spējīgs atvērt mums acis, lai mēs varētu atmest individuālismu un plaši atvērtu savu sirdi brālībai un solidaritātei. Dokumenta noslēgumā Svētais tēvs piemin Mariju, kura mūs pavada un palīdz mums pieņemt Dieva Vārdu un to glabāt.
Pārpublicēts no www.vaticannews.va