Vimbldonas čempions Novaks Džokovičs: "Vispirms esmu ortodoksāls kristietis un tikai pēc tam sportists."

DzokovicsJa mums būtu jāsastāda saraksts, kuru sportistu dāsnums nav izmērāms, tad Novaka Džokoviča vārds noteikti tajā būtu.

Trīsdesmit divu gadu vecā serbu tenisa zvaigzne Novaks Džokovičs 14. jūlijā vinnēja savu piekto Vimbldonas tenisa turnīra kausu un sešpadsmito Grand Slam turnīra uzvaru, uzveicot Rodžeru Federeru iespaidīgā mačā - vēl tikai 3 minūtes un mačs būtu ildzis precīzi piecas stundas (ilgākais fināls Vimbldonas vēsturē).

Droši var apgalvot, ka šis vīrs, kurš dominē pasaules tenisa elitē jau tik ilgi, bija spējis atrast nepieciešamo enerģiju savai pēdējai spalvai pie cepures, pateicoties regulārai Bībeles lasīšanai.

“Vispirms esmu ortodoksāls kristietis, un tikai pēc tam sportists.”

Pasaules pirmais tenisists ir kristietis, un viņš nekautrējas to pateikt publiski. Nav nekas neparasts, redzot Novaku Džokoviču piesaucot Kristu kādas tikšanās laikā vai valkājot krustiņu kaklā, tādā veidā liecinot par savu ticību. Pie reliģiskās pārliecības viņš nonāca vēl pirms visiem 68, tai skaitā 12 Grand Slam turnīru, uzvarētāja tituliem, iegūtiem kopš karjeras sākuma.

“Šis ir vissvarīgākais tituls manā dzīvē, tāpēc ka vispirmām kārtām esmu ortodoksāls kristietis un tikai tad – sportists,” viņš sacīja 2011. gada aprīlī, kad saņēma pirmās pakāpes Sv. Savas ordeni no Serbijas Pareizticīgās Baznīcas patriarha Ireneja rokām, un tas viņam tika piešķirts sevišķā kārtā par sniegto finansiālu atbalstu reliģisko ēku renovācijām un remontiem viņa dzimtajā Serbijā.

Viņš finansē bezmaksas restorānu nabadzīgajiem

Būdams multimiljonārs, pateicoties uzvarām turnīros un daudzskaitlīgajiem reklāmu līgumiem, Džokovičs labprāt savus ienākumus iegulda kalpošanā maznodrošinātajiem un palīdz gadījumos, kuri viņam ir īpaši tuvi. Spriediet paši. Pagājušajā decembrī Novaka Džokoviča fonds, kurā viņš ir viens no galvenajiem labdariem, ziedoja 94 000 eiro skolas renovācijai Pozegā, Serbijā.

2017. gada oktobrī tenisists izsludināja restorāna atvēršanu Serbijā, piedāvājot bezmaksas ēdienu bezpajumtniekiem un trūkumcietējiem. “Nauda man nav problēma. Esmu nopelnījis pietiekami, lai pabarotu visu Serbiju. Es domāju, viņi to ir pelnījuši tā atbalsta dēļ, ko esmu saņēmis no viņiem,” viņš sacīja tolaik savā paziņojumā.

Viņa valsts (kur minimālā alga ir noteikta mazāka kā 200 eiro mēnesī) bērnu liktenis sevišķi piesaistījis Novaka Džokoviča labdarības uzmanību. Tāpēc 2015. gadā viņa fonds apvienoja spēkus ar Pasaules Banku, lai nodrošinātu jaunajiem Serbijas iedzīvotājiem izglītību un aprūpi. Apsveicot viņa dāsnumu, UNICEF (ANO Bērnu fornds) pamatoti 2015. gada augustā viņu iecēla par Labas gribas vēstnieku Serbijā.

“Novaks Džokovičs ir īsts čempions bērniem visā pasaulē. Viņš pierāda, ka spēkpilnai balsij un darbiem priekš bērniem ir liela nozīme, sevišķi mazākajiem, jaunākajiem,” sacīja UNICEF direktora vietniece Joka Brandta (Yoka Brandt).

Piemērs visiem pasaules bērniem... un savai ģimenei

Kā ticīgs kristietis, kurš savu bērnību pavadījis valstī, kuru plosīja vardarbīgi konflikti – karš Bosnijas un Hercegovinas starpā ilga no 1992. līdz 1995. gadam, Džokovičs nekad nav pazaudējis saikni ar savām saknēm. Un to, protams, atbalsta viņa sieva Jeļena, ar kuru viņš sāka satikties 2005.gadā, kad abi gāja vienā vidusskolā Belgradā. 2014. gadā viņi deva savus laulības solījumus Dievam, un tagad viņiem ir divi bērni – četrgadīgais Stefans un viengadīgā Tara. Lieliski varam iedomāties, cik lieliska skola ir viņu mājas dzīve, kur mācīties ne tikai tenisu, bet arī dāsnumu.

Aleteia.org
Foto: ekrānuzņēmums

 

Pārpublicēts no www.katedrale.lv