cristPirmdien, 18. janvārī, sāksies tradicionālā Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, kura noslēgsies 25. janvārī, apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos. Šogad lūgšanu un pārdomu tekstus nedēļai ir sagatavojušas māsas no kopienas “Grandchamp”. Kā nedēļas moto viņas ir izvēlējušās Jēzus sacītos vārdus: “Palieciet manī un nesiet daudz augļu.” Šie vārdi izskan Jāņa evaņģēlija 15. nodaļā, un šīs nodaļas fragmenti tiks izmantoti katras dienas meditācijās.

54. Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību izstrādātais materiāls balstās uz trim pilastriem: lūgšana, kopienas dzīve, viesmīlība. Šīs ir galvenās vērtībās arī kopienas dzīvē. Pirmajā dienā meditācija būs saistīta ar Dieva aicinājumu, otrajā pārdomāsim, ko nozīmē iekšējais briedums, pēc tam lūgsimies, lai Kristus mūs vieno vienā miesā. Nākamo dienu tēmas būs: kopīga lūgšana, ļauties, lai Dieva Vārds mūs pārveido, pieņemt citus, augt vienotībā, izlīgt ar radību.

Kopiena “Grandchamp” Šveicē izveidojās 20. gs. 30. gados. Patlaban to veido 50 māsas no dažādām konfesijām, valstīm, kultūrām, tādējādi liecinot par to, ka vienotība ir iespējama. Māsas dzīvo Šveicē, Holandē un Francijā un savu dzīvi velta lūgšanai par kristiešu vienotību un rūpēm par radību.

Lūgšanu un meditāciju teksti, kā arī ieteikumi un teksti šīs nedēļas dievkalpojumu svinēšanai dažādās valodās ir pieejami Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes mājaslapā.

Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību īpašas tikšanās, lūgšanas un raidījumus, lai labāk iepazītu citu konfesiju kristiešus, piedāvās Radio Marija Latvija. Tā, piemēram, raidījumā “Saruna ar bīskapu”, kas radio izskanēs 18. janvārī pl. 17, viesosies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons. Jau tagad ir iespēja radio nosūtīt savu jautājumu bīskapam, lai raidījuma laikā viņš uz to varētu atbildēt.

KABIA

Swieto Trzech Kroli 2021

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts „+C+M+B" (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

 

Foto: www.radiozet.pl
Pārpublicēts no www.tolstovs.lv

logo 

 

 DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE

 SVĒTDIENU UN SVĒTKU DIENU
DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA JANVĀRĪ

 

1. janvāris, piektdiena Mēneša I piektdiena
  09.00  . Sv. Mise, Uzstādīšana poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00    NĀC SVĒTAIS GARS, sv. Mise, litānija Dievmātes godam   latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis  poliski
  18.00   Kopīgā sv. Mise par dzīvajiem, Litānija Jēzus Sirds godam, Depozīcija poliski
 
2. janvāris, sestdiena Mēneša I sestdiena
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.30   Rožukronis  poliski
  18.00   Sv. Mise par aicinājumiem pie Lurdas Dievmātes altāra  poliski
 
3. janvāris, svētdiena Ziemassvētku laika II svētdiena
  08.30   Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30   Sv. Mise, Svētais Dievs poliski 
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu, Jēzus Sirds dievkalpojums latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
6. janvāris, trešdiena KUNGA PARĀDĪŠANĀS, lieli svētki
Krīta, vīraka un cēlmetālu pasvētīšana
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana poliski
  12.00   Sv. Mise latviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv.Mise, Depozīcija poliski
 
10. janvāris, svētdiena Ziemassvētku III svētdiena
KUNGA KRISTĪŠANA, svētki
  08.30   Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30   Sv. Mise, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski 
  12.00   Sv. Mise par tautu, Jēzus Sirds dievkalpojums latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski 
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis poliski 
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
    
11. janvāris, pirmdiena Vssv. Jaunava Marija, Lurdas Dievmāte, piemiņas diena
  09.30   Sv. Mise pie Lurdas Dievmātes altāra poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise, svētība slimniekiem latviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise poliski
 
17. janvāris, svētdiena Parastā liturģiskā laika II svētdiena
  08.30   Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30   Sv. Mise, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
24. janvāris, svētdiena Parastā liturģiskā laika III svētdiena
  08.30   Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30   Sv. Mise, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
25. janvāris, pirmdiena SV. AP. PĀVILA KONVERSIJA, svētki
  07.00   Sv. Mise poliski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise poliski
 
30. janvāris, sestdiena Mēneša pēdējā sestdiena
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.30   Rožukronis poliski
  18.00   Kopīgā sv. Mise par mirušiem poliski
 
31. janvāris, svētdiena Parastā liturģiskā laika IV svētdiena
  08.30   Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30   Sv. Mise, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Rožukronis poliski 
  18.00   sv. Mise, Depozīcija poliski
 

 

apsv11

121 145079581310

Oblāšu laušana

Uz galda, kas apklāts ar baltu galdautu, noliek Svēto Rakstu grāmatu un oblātes, kā arī novieto sveci. Viena no vietām pie galda var palikt tukša kā piemiņas zīme tiem tuviniekiem, kuri nevar kopā ar mums apsēsties uz vigīlijas maltīti (piemēram, ģimenes mirušie). Vigīlijas maltīti iesāk ar lūgšanu. Vislabāk to pieder vadīt ģimenes tēvam.

Svētā krusta zīme
Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā.

Sveces iedegšana
Tēvs vai māte iededz sveci uz galda un saka: Kristus Gaisma.
Visi atbild: Pateicība Dievam.
Vecākais no bērniem iededz gaismiņas eglītē un bētlemītē.

ZS .

24. decembris, ceturtdiena 

   07.00   sv. Mise   LV
MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS PIEDZIMŠANA, lieli svētki
   16.00   Bētlemes pasvētīšana, sv. Mise   PL
   18.00   sv. Mise   LV

25. decembris, piektdiena

   09.30   sv. Mise   PL
   11.00   Rožukronis   LV
   12.00   sv. Mise   LV
   15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis   RU
   16.00   sv. Mise   RU
   17.30   Rožukronis   PL
   18.00   sv. Mise   PL

26. decembris, sestdiena Sv. Stefans, pirmmoceklis, svētki

   09.30   sv. Mise   PL
   11.00   Rožukronis   LV
   12.00   sv. Mise   LV
   15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis   RU
   16.00   sv. Mise   RU
   17.30   Rožukronis   PL
   18.00   kopīgā sv. Mise par mirušiem   PL

27. decembris, svētdiena Sv. Ģimene – Jēzus, Marija, Jāzeps, svētki
Sausā vīna un sulas pasvētīšana

   08.30   sv. Mise, Uzstādīšana   LV
   09.30   sv. Mise, Svētais Dievs   PL
   11.00   Rožukronis   LV
   12.00   sv. Mise par tautu   LV
   15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis   RU
   16.00   sv. Mise   RU
   17.30   Rožukronis   PL
   18.00   sv. Mise, Depozīcija   PL

28. decembris, pirmdiena Sv. Nevainīgie bērniņi, mocekļi, svētki

   07.00   sv. Mise   PL
   17.30   Rožukronis   PL
   18.00   sv. Mise   PL

31. decembris, ceturtdiena Vecā gada noslēgums

   07.00   sv. Mise   LV
   17.30   Rožukronis   LV
VSSV. JAUNAVA MARIJA, DIEVA MĀTE, lieli svētki
   18.00   sv. Mise, Uzstādīšana, TE DEUM LAUDAMUS   LV

1. janvāris, piektdiena Mēneša I piektdiena

   09.30   sv. Mise   PL
   11.00   Rožukronis   LV
   12.00   NĀC SVĒTAIS GARS, sv. Mise, litānija Dievmātes godam   LV
   15.00   Žēlsirdības kronītis, Rožukronis   RU
   16.00   sv. Mise   RU
   17.30   Rožukronis   PL
   18.00   kopīgā sv. Mise par dzīvajiem, Litānija Jēzus Sirds godam, Depozīcija   PL

 

7398c634cfKad tradicionāli ir dzimis Kristus?
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma, jo Evaņģēliji par to klusē. Tie stāsta par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3. gs., kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem.

Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu „neuzvaramā saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, lai stiprinātu pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko svētku iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, kas ir „pasaules Gaisma” (Jņ 8, 12) un „Taisnības saule” (Mt 3, 20).

No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.

Austrumos 6. janvāris (Epiphania – Kristus atklāšanās) sākumā bija veltīts Kristus dzimšanas piemiņai, bet 5. gs. šo dienu sāka svētīt par piemiņu trim austrumu gudrajiem (Zvaigznes diena). Tagad visas pasaules kristieši Jēzus dzimšanas dienu svin 25. decembrī, izņemot armēņus, kas vēl arvien šo notikumus saista ar 6. janvāri.

DDMD dec LV jauns 1

DDMD dec LV jauns 2

 

sv Josifs

Апостольская пенитенциария предоставила верующим возможность в течение года получить особые индульгенции, связанные с почитанием святого Иосифа, «главы небесного семейства из Назарета»; особое внимание уделяется тем, кто страдает в это время пандемии. Напомним, что индульгенция – это не отпущение грехов, но освобождение от временной кары за грехи, вина за которые уже изглажена в Таинстве Исповеди; этот дар Церкви может быть получен не только для себя, но и для усопших, для отпущения их временной кары в чистилище.

Святой Иосиф – это «сокровище, которое Церковь продолжает открывать», говорится в новом декрете Апостольской пенитенциарии за подписью кардинала Мауро Пьяченцы. Папа Франциск посвятил Обручнику Пресвятой Девы специальный год по случаю 150-летия его провозглашения небесным покровителем Вселенской Церкви. Отсюда возникло решение пенитенциарии: в соответствии с волей Святейшего Отца предоставить верующим полную индульгенцию (с 8 декабря 2020 по 8 декабря 2021 года) на обычных условиях, в которые входят Таинство Исповеди, Святое Причастие и молитва о нуждах Папы Римского.

josifa gim

По случаю 150-летия провозглашения святого Иосифа покровителем Вселенской Церкви Папа Франциск опубликовал апостольское послание Patris corde («Отцовским сердцем»), а также провозгласил специальный церковный Год святого Иосифа.

Возлюбленный и нежный отец, внимательный и принимающий; трудолюбивый отец, преисполненный креативной смелости; отец, всегда остающийся в тени: такими словами Папа Франциск описывает святого Иосифа в апостольском послании Patris corde («Отцовским сердцем»). Новый документ обнародован 8 декабря по случаю 150-летия провозглашения Обручника Пресвятой Девы Марии небесным покровителем Католической Церкви. 8 декабря 1870 года этот титул святому Иосифу присвоил Папа Римский Пий IX, опубликовав декрет Quemadmodum Deus. В ознаменование этой годовщины Папа Франциск объявил особый церковный год, посвящённый приёмному отцу Иисуса, который продлится с сегодняшнего дня по 8 декабря 2021 года..