Edith SteinSvētā Terēze Benedikta no Krusta (Edīte Šteina)
Jaunava un mocekle, Eiropas līdzaizbildne

Edīte Šteina piedzimst 1892. gada 12. oktobrī Vācijas ebreju ģimenē, kurā valda spēcīgas judaisma tradīcijas. Ar lieliskām sekmēm viņa studē filozofiju un nododas patiesības meklējumiem. Edīti Šteinu ļoti iespaido svētās Terēzes no Avilas dzīves apraksts, kuru izlasot, viņa pieņem Jēzu Kristu kā vienīgo patiesību. 1933. gada 14. oktobrī, svētās Terēzes svētkos, Edīte Šteina iestājas Ķelnes karmela klosterī, saņemot māsas Terēzes Benediktas no Krusta vārdu. 1942. gadā viņa tiek nogalināta Aušvicas koncentrācijas nometnes gāzes kamerā. Terēze Benedikta no Krusta ir kanonizēta 1998. gada 11. oktobrī. Pāvests Jānis Pāvils II viņu ir pasludinājis par Eiropas līdzaizbildni.

Saint Dominic Detail from The Mocking of Christ

Святой Доминик де Гусман, основатель Ордена доминиканцев, родился около 1170 года в Калеруэга (Кастилия) в семье дворян Феликса Гусмана и Иоанны из Азы. В 1184 году он поступил в школу в Паленсии, где изучал «свободные искусства» и богословие. С юности Доминик прославился необыкновенной добротой (известно, что он продал свои книги, чтобы выкупить пленников-христиан у мавров). В 1196 году он был рукоположен в священники и стал членом (с 1201 г. — заместителем настоятеля) капитула регулярных каноников в Осме (Кастилия).

В 1203 Альфонс IX, король Кастилии, послал епископа Диего де Осеведо (в свиту которого входил Доминик) в Данию. Проезжая через Южную Францию, епископ и его спутники стали свидетелями распространения на этой территории ереси альбигойцев. Епископ и Доминик приняли решение особым образом посвятить себя проповеди Евангелия и евангельской бедности.

Berruguete ordealРабота Педро Берругете XV в. иллюстрирует легенду о св. Доминике и альбигойцах, в которой сочинения Доминика и катаров по очереди бросали в огонь. Пламя пощадило только тексты Доминика.
Изображение: Wikimedia

В 1206 Доминик при содействии епископа Диего основал женскую монашескую общину в Пруе, состоявшую из дочерей дворян-католиков, а также женщин, обращенных из альбигойской ереси. С 1209 по 1213 он проповедовал во время крестового похода против альбигойцев, возглавленного графом Симоном де Монфором. В 1214 к Доминику присоединилась группа единомышленников, которая стала ядром будущего Ордена проповедников (Ordo Praedicatorum), позже по имени основателя называвшегося также Орденом доминиканцев.

В 1215 году Доминик принял участие в работе IV Латеранского собора, на котором отмечал значение проповеди при борьбе с ересями. В том же году он обратился к Папе Иннокентию III с просьбой утвердить Орден доминиканцев, но Папа предложил вначале решить вопрос об уставе. Вскоре орден принял устав св. Августина, и 22 декабря 1216 года была обнародована булла Папы Гонория III Religiosam vitam, которая de facto утвердила новый орден, главной задачей которого стало изучение наук и проповедь Евангелия.

 

c16d72 b543a08292 600x600Герб Ордена Проповедников

В 1217 году Доминик прибыл в Рим, а в 1218-19 гг. совершил первую визитацию доминиканских монастырей во Франции, Испании и Италии. На двух генеральных капитулах доминиканцев в Болонье (1220 и 1221) Доминик определил структуру ордена, в которой было выделено несколько монашеских провинций; в 1221 основал доминиканский монастырь при римской церкви Св. Сабины.

Традиция, развитию которой послужили сочинения доминиканского богослова Алана из Роша (XV в.), связывает с именем Доминика возникновение молитвы розария. По легенде в 1214 году ему явилась Пресвятая Дева Мария и дала ему четки со словами: «Знай, что в битве против зла самое сильное оружие – это Моя Псалтирь. Поэтому, если ты желаешь обращения грешников к Богу, то проповедуй Мою Псалтирь». Богородица пожелала, чтобы во время чтения этой молитвы, Доминик созерцал Тайны Спасения, а потом шел к альбигойцам и делился с ними плодами этого созерцания. Только так он мог обратить еретиков.

dominik ros 

Доминик умер 6 августа 1221 года в Болонье (Италия) и уже в 1234 году был причислен к лику святых Папой Григорием IX. Его мощи покоятся в доминиканском монастыре в Болонье. Память Доминика в Католической Церкви — 8 августа.

И. Лупандин, И. Баранов

 

Источник: www.рускатолик.рф
Фото: wwww.ordemterceiradocarmose.com.br

RARZI

 

Kunga parveidosanas

Праздник Преображения Господня – один из важнейших в литургическом календаре, и о нем рассказывают, с некоторыми вариациями, синоптические Евангелия. Но о чем он нам говорит? Христос является в Своей Божественности трем апостолам незадолго до восхождения в Иерусалим, где Ему предстоит пережить дни Страстей и смерти. Апостолы были весьма удручены и, возможно, начали сомневаться, и поэтому они нуждались, как мы сказали бы сегодня, в подзарядке энергией. И Христос спешит им помочь, преображаясь и показывая им Свою божественность. Преображение является четким и недвусмысленным призывом к христианам изменить жизнь, преобразиться, изменить поведение, быть чистыми и признать в Христе истинного и единственного Бога, не бояться открыто исповедовать свою веру. Сегодня все больше и больше христиан являются ими лишь на словах: они холодные, равнодушные, мало убежденные в том, что делают, их присутствие в Церкви и в общине вызвано лишь желанием поддержать свой статус. Но верность Христу выражается не словами, а личным примером, истинно христианской и бескомпромиссной жизнью. Кто следует за Христом, должен четко осознавать: этот путь не приемлет полумер, нельзя быть христианином с 9 до 12, или, скажем, пока находишься на Мессе, а потом забыть об этом до следующего раза. Следование за Христом требует радикальности, полного посвящения себя Его делу 24 часа в сутки, 7 дней в неделю, 365 дней в году, даже если это стоит жертв или непонимания окружающих.

 

Источник: www.radiovaticana.va

3333b

Aicina Tevi piedalīties garīgajās rekolekcijās "Tavas lielas žēlastības dēļ.", kas notiks Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu draudzē, Baznīcas ielā 28.
07.08.2020.g. 17.15 notiks rekolekcija krievu valodā - "Mans upuris – ir satrieks gars".

Kontaktpersona:
Pr.Vjačeslavs, m.t.226310861;
Viktors, m.t.29532316

V. J. Marijas bazilikas Romā iesvētīšanas gadadiena (5. augusts)

Sv Dieva dzemdetaja

Lūdzoties Dievmātes litāniju, ikreiz atkārtojam: svētā Marija, Labsirdīgā Jaunava, Debesu vārti, Rīta auseklis, Slimnieku veselība, Grēcinieku patvērums… Ar šiem tituliem, kurus svētie un Baznīcas doktori ir veltījuši Marijai, viņi vēlējās pagodināt Viņas izcilumu.

Taču ir viens tituls, vissvarīgākais, kurš iekļauj sevī visus pārējos un ir to pamats: svētā Dieva Dzemdētāja. Marija ir tā no kuras piedzima Jēzus (Mt 1, 16). Svētais Lūkass savā evaņģēlijā ierakstīja eņģeļa vārdus: “Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas, kas dzims, būs svēts un tiks saukts - Dieva Dēls” (Lk 1, 35).

Mēs esam dzirdējuši par mātēm, kuru dēli bija lieli zinātnieki, slaveni karavadoņi, tautu vadoņi, karaļi. Pasaule viņus apbrīnoja un apbrīno līdz pat mūsdienām, savā laikā tautas viņu priekšā drebēja bailēs, vai arī svētīja viņus. Taču pāri visām šīm mātēm paaugstināta ir Marija - Dieva Dēla Māte, Dieva Dzemdētāja.

logo 

 

DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE

PORZĄDEK NABOŻEŃSTWA W SIERPNIU

 

   
2 sierpnia, niedziela XVIII Niedziela Zwykła
Ofiara będzie zbierana na otrzymanie duchownego Seminarium w Rydze
  08.30 Msza Św., Wystawienie latviski
  09.30 Msza Św. poliski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza św., Procesja Eucharystyczna latviski
  15.00 Koronka do Miłosierdzia Bożego, Różaniec  
  16.00 Msza Św. krieviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św., Depozycja poliski
 
6 sierpnia, czwartek Święto Przemienienia Pańskiego
  07.00 Msza Św. latviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św. latviski
 
9 sierpnia, niedziela XIX Niedziela Zwykła 
  08.30 Msza Św., Wystawienie latviski
   09.30 Msza Św. poliski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza św. latviski
  15.00 Koronka do Miłosierdzia Bożego, Różaniec  
  16.00 Msza Św. krieviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św., Depozycja poliski
 
10 sierpnia, poniedziałek Święto św.Laurencja, diakona i męczennika
  07.00 Msza Św. poliski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św. poliski
 
11 sierpnia, wtorek Wspomnienie Matki Bożej z Lourdes i św. Klary
   09.30 Sv.Mise przy ołtarzu Matki Boskiej z Lourdes latviski
  12.00 Msza Św., Błogosławieństwo chorych latviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św. poliski
 
14 sierpnia, piątek  
UROCZYSTOŚĆ ŚW. MEINARDA, BISKUPA
  09.30 Msza Św. poliski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza Św. latviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św. poliski
 
15 sierpnia, sobota  
WNIEBOWZIĘCIE NAJŚW. MARYJI PANNY, UROCZYSTOŚĆ
  09.30 Msza Św. latviski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza Św., poświęcenia ziół i kwiatów  poliski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św., poświęcenia ziół i kwiatów  poliski
 
16 sierpnia, niedziela XX Niedziela Zwykła
  08.30 Msza Św., Wystawienie latviski
  09.30 Msza Św. poliskii
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza św., Procesja Eucharystyczna latviski
  15.00 Koronka do Miłosierdzia Bożego, Różaniec  
  16.00 Msza Św. krieviski
  17.00 Różaniec  
  18.00 Msza Św., Depozycja poliski
 
23 sierpnia, niedziela XXI Niedziela Zwykła
  08.30 Msza Św., Wystawienie latviski
  09.30 Msza Św. poliski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza św. latviski
  15.00 Koronka do Miłosierdzia Bożego, Różaniec  
  16.00 Msza Św. krieviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św., Depozycja poliski
    
24 sierpnia, poniedziałek Święto św. Bartłomieja Apostoła
  07.00 Msza Św. poliski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św. poliski
 
30 sierpnia, niedziela XXII Niedziela Zwykła
  08.30 Msza Św., Wystawienie latviski
  09.30 Msza Św. – I Komunia Św. poliski
  11.00 Różaniec  
  12.00 Msza św., Procesja Eucharystyczna latviski
  15.00 Koronka do Miłosierdzia Bożego, Różaniec  
  16.00 Msza Św. krieviski
  17.30 Różaniec  
  18.00 Msza Św., Depozycja poliski

 

Aglona

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – otrdiena)

12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē b. Jānis Bulis, dzied Stirnienes draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
19.00 - Vakara Svētā Mise. Celebrē pr. R.Stankevičs, MIC, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – trešdiena)

12.00 - Dienas Svētā Mise. Celebrē b. Jānis Bulis, dzied koris "Versija" (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
19.00 - Vakara Sv. Mise. Celebrē pr. A.Ševels, MIC, dzied Līvānu draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

13.augusts – ceturtdiena

12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē pr. H. Broks, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

19.00 - Vakara Sv. Mise. Celebrē b. Viktors Stulpins, dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

 

14.augusts – piektdiena

09.00 - Sv. Mise. Celebrē paulīniešu tēvi, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē b. A.Kravalis, bīskapi koncelebrē, dzied Preiļu draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

19.00 - Vakara Svētā Mise. Celebrē arhibīskaps Z.Stankevičs, dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
22.00 - Tautas Krustaceļš. Vada b. J.Bulis, b. E.Pavlovskis, dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne (sakrālajā laukumā, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
23.10 - Sv. Mise. Pr. M.Klušs, dzied Balvu draudzes koris (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
24.00 - laukums tiek atbrīvots, un vārti slēgti

15.augusts – sestdiena

07.00 - Svētā Mise latīņu valodā (bazilikas kriptā 20 cilvēkiem)
08.00 - Rīta Sv. Mise. Celebrē b. E.Pavlovskis, dzied koris I.Sajevskas vadībā (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 500)
12.00 - Svētku galvenā Svētā Mise. Celebrē pāvesta sūtnis Baltijas valstīs V.E. arhibīskaps Petar Antun Rajič, bīskapi koncelebrē, dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
14.00 - Svētku noslēgums (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)

 

Precīzāka informācija par dievkalpojumiem un pieteikšanās iespējām sekos drīzumā.
Atgādinām, ka mainoties epidemioloģiskajai situācijai var tikt pieņemti citi lēmumi.

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

AglonaGatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā, Tieslietu ministrija 2. jūlijā organizēja sanāksmi par šī gada pasākuma norisi, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus.
Sanāksmē piedalījās Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles dienesta, Iekšlietu ministrijas un Romas Katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvji.

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma deleģējumam Ministru kabinets ir noteicis epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, t.sk. pulcēšanās prasības un ierobežojumus, kas attiecināmi arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām. Līdz ar to arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā, kas notiks no š.g. 12.augusta līdz 15.augustam, būs jāievēro Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija un Romas Katoļu Baznīca Latvijā ikvienu iedzīvotāju un svētceļnieku aicina ievērot noteiktos ierobežojumus, rūpējoties par savu un apkārtējo drošību, izvērtēt sagaidāmos riskus un pieņemt atbildīgu lēmumu par savu dalību Aglonas svētkos, t.sk. svētceļojumu organizēšanu vai dalību svētceļojumos.

Respektējot ticīgo vēlmi piedalīties 14. un 15.augusta dievkalpojumos Aglonā, precīzāki norādījumi par svētku laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ievērojamajiem drošības pasākumiem sekos pēc š.g. 20.jūlija.

 

Pārpublicēts no www.katedrale.lv
Foto: www.katedrale.lv

 

JohnvianneyJānis Marija Vianejs ir dzimis 1786. gada 8. maijā, Lionas diecēzē trūcīgā, taču dziļi ticīgā zemnieku ģimenē. Reliģijai Francijā tie bija visai grūti laiki. Kulta aktivitātes tobrīd bija aizliegtas, tādēļ pirmo Komūniju Jānis saņēma slepenībā. Pamazām viņa sirdī uzplauka vēlēšanās kļūt par priesteri un, neraugoties uz to, ka lasīja un rakstīja ar pūlēm, viņš tika stādīts priekšā kā kandidāts. Dēļ grūtībām latīņu valodas apguvē Jāni vairākkārtīgi no semināra izslēdza. Abats Ballejs uzņēmās sekot līdzi viņa mācībām un arī pēc1815. gada, kad Jānis Marija tika ordinēts par priesteri, viņš sadarbību ar savu skolotāju turpināja. Kad Abats Ballejs1817. gadā nomira, Jāni nozīmēja par maza – Arsendombes ciematiņa kapelānu. Tanī atradās aptuveni 40 mājas ar 270 iedzīvotājiem. Tur tad arī Jāņa Marijas svētums uzplauka.

Priesteris spēja saskatīt kādā nabadzībā dzīvo draudzes locekļi, un nojauta kādu postu tas var nest. Jāņa acīs liela nozīme bija katras atsevišķas dvēseles bagātībai: vajadzēja vien sirdi atkausēt ar Dieva mīlestību un Arsa atgūtu savu kristīgo seju. Viņa sprediķu pamatā bija lūgšana un grēku nožēla. Jānis Marija izveidoja Providences skolu, kurā uzņēma un apmācīja amatā daudzas meitenes, arī Rožukroņa brālību sievietēm un Vissvētākā Sakramenta Brālību vīriešiem. Tādējādi visi tika iesaistīti kulta un žēlsirdības aktivitātēs.

Pamazām draudzes stāvoklis izmainījās un tās vadītāja slava Arsai piesaistīja neskaitāmus ticīgos.

Kaut Jāņa Marijas pastorālā darbība nesa daudz augļu, pazemīgo prāvestu nomāca pārspīlēta sava vājuma apziņa un nedrošība par paša pestīšanu. Bieži viņš izjuta arī bailes par sātana klātbūtni. Vairākkārtīgi Jānis Marija no Arsas mēģināja bēgt, taču tauta un bīskaps viņu vēlējās redzēt tajā biktskrēslā un tajā kancelē, no kuras priesteris sludināja Dieva mīlestību visiem.

Arsas bīskaps mira 1859. gada 4. augustā. Pāvests Pijs XI 1925. gadā Jāni Mariju Vianeju kanonizēja un pasludināja par prāvestu aizbildni.