19 марта (воскресенье) – ДУХОВНЫЕ ВСТРЕЧИ в приходе Непорочного Зачатия Девы Марии (по адресу А. Пумпура 11 а):
в 15.00 – св.Месса на русском языке
в 16.00 – встреча с о.Андрисом
Тема: "Между верой и поверхностной набожностью".
Контакное лицо “Pro Sanctitate”: Виктор, м.т.29532316
4. martā Baznīca godina svētā Kazimira piemiņu. Mūsu kaimiņzemes Lietuvas debesīgais aizbildnis dzīvoja laikā no 1458. līdz 1484. gadam. Kazimirs piedzima Krakovā sava tēva – Polijas karaļa un Lietuvas lielprinča Kazimira IV pilī. Viņa māte Elizabete no Austrijas bija imperatora Albrehta Otrā Hapsburga meita. Kazimirs bija trešais bērns starp astoņām karaliskās ģimenes atvasēm.
Kāds tad bija svētais Kazimirs? Viņa pirmais skolotājs, vēlākais poļu bīskaps Jans Dlugožs savu audzēkni raksturoja kā izcilu, reti talantīgu un zinošu jaunekli. Cits skolotājs, itālietis Kallimahs Buonakorsi, kas Kazimiram pasniedza retorikas mākslu, atcerējās viņu kā divus adolescens - svētu jaunekli. Kāds prūšu hronists savukārt, viņu sauc par ļoti gudru un tikumīgu, par kuru cilvēki runā tikai labu.
1471. gada rudenī, kad Kazimirs bija tikai 13 gadus vecs, vecāki viņu sūtīja uz Ungāriju, lai ieņemtu karaļa troni, uz kuru mātei Elizabetei bija sukcesijas tiesības. Nākamā gada pavasarī Kazimirs atgriezās Krakovā, kur turpināja izglītību. Tai pašā laikā vecākais brālis Ladislavs mantoja Bohēmijas troni, bet princis Kazimirs kļuva par pretendentu uz sava tēva troni. 16-17 gadu vecumā Kazimirs sāka apceļot karaļvalsti, lai gūtu peredzi tās pārvaldē. Divdesmit divu gadu vecumā tēvs viņu iecēla par valsts līdzpārvaldnieku, bet vēlāk viņš pārvaldīja Poliju, kamēr tēvs palika Lietuvā. Kazimirs nostiprināja valsti, atmaksāja parādus, izskauda noziedzību provincēs, reformēja galmu un atjaunoja draudzīgas attiecības ar Svēto Krēslu, kas bija novājinājušās tēvam Kazimiram IV uzturot kontaktus ar husītiem.
Marta mēnesis ir sācies ar garīgi stiprinošu un iedvesmojošu Iekšējās lūgšanas skolas nodarbību, ko vadīja priesteris Daumants Abrickis no Aglonas.
Pilnas atlaidas visās gavēņa piektdienās par lūgšanas Krustā sistā Pestītāja priekšā dievbijīgu noskaitīšanu pēc sv. Komūnijas krustā Sistā attēla vai krucifiksa priekšā (Enchiridion Indulgentiarum, 55., 56. lpp.).
LŪGŠANA
KRUSTĀ SISTĀ PESTĪTĀJA PRIEKŠĀ
(Pēc sv. Komūnijas)
Redzi, labais un visumīļais Jēzu, Tava vaiga priekšā es krītu ceļos un ar vislielāko sirsnību neatlaidīgi Tevi lūdzu: iededz žēlīgi manā sirdī dzīvas ticības, cerības un mīlestības jūtas, kā arī patiesu grēku nožēlošanu un visstiprāko gribu laboties, jo ar lielu mīlestību un sāpēm savā sirdī es aplūkoju Tavas piecas rētas un prātā apdomāju, ko par Tevi, labais Jēzu, ir teicis jau pravietis Dāvids: „Viņi ir pārdūruši manas rokas un manas kājas; viņi ir izskaitījuši visus manus kaulus” (Ps. 21).