Евхаристическое чудо в Аугсбурге известно в тех краях под названием Wunderbarlichen Gutes. Оно описано в многочисленных книгах и исторических документах, с которыми можно ознакомиться в городской библиотеке Аугсбурга. Украденная Гостия превратилась в кровоточащую Плоть. Все исследования Святой Гостии, которые производились на протяжении столетий, неизменно подтверждали, что речь идет действительно о человеческой Плоти и Крови. В наши дни монастырь Heileg Kreuz, где произошло чудо, принадлежит доминиканцам. Чудо продолжалось: Гостия начала увеличиваться в размерах и становиться толще, и это происходило на глазах у всего народа с пасхального воскресенья до праздника Иоанна Крестителя.

Read more ...

В этом списке — «компьютерный гений», «душа компании» и «мудрое дитя».

Читая о жизни святых, мы иногда бываем обескуражены, не обнаружив среди них никого, кто был бы хоть немного похож на нас. Может показаться, что только пожилые священники да старые монахини могут быть святыми. Как будто святость, это только для тех, кто дожил до седых волос в монастыре!

Однако это не имеет ничего общего с реальностью. Папа очень ясно указывает на это в своём Апостольском послании Gaudete et Exsultate («Радуйтесь и веселитесь»):

«Для того, чтобы стать святым, вовсе не нужно становиться епископом, священником или уходить в монастырь. Мы часто склонны думать, что святость предназначена только для тех, кто может отрешиться от обычных дел, чтобы проводить всё своё время в молитве. Но это совсем не так. Мы призваны быть святыми, проживая жизнь с любовью и свидетельствуя о своей вере, чтобы мы ни делали, и везде, где бы мы ни находились».

Совсем молодые люди могут становиться святыми, хотя мы часто думаем, что как раз для них это и невозможно. А ведь их рвение и энергия, направленные к верной цели, могут изменить мир.

Вот трое подростков, которые показывают, что святость возможна для всех, и что Бог может использовать дары и таланты молодых к Своей вящей славе.

Read more ...

11. augusts, svētdiena
SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
10.00   Sv.Mise
11.00   Rožukronis
12.00   Svētdienas sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00   Žēlsirdības kronītis
19.00   Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija

12. augusts, pirmdiena
ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
07.00   Rīta sv.Mise
11.00   Rožukronis
12.00   Dienas sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00   Žēlsirdības kronītis
19.00   Vakara sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13. augusts, otrdiena
07.00   Rīta sv.Mise
11.00   Rožukronis
12.00   Dienas sv.Mise
15.00   Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ MEINARDA SVINĪBAS
18.30   Vesperes
19.00   Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00   Lūgšanu vakars
24.00   Pusnakts sv.Mise, nakts adorācija bazilikā

14. augusts, trešdiena
07.00   Rita sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
09.00   Dienas sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00   Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00   Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00   Žēlsirdības kronītis
16.00   sv.Mise (pie Dievmātes altāra bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS OBLIGĀTĀS SVINĪBAS
17.30    Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00    Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30    Vesperes
19.00    Vakara sv.Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00    Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00    Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00   Adorācija bazilikā

15. augusts, ceturtdiena
07.00   Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
09.00   Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana
10.00   Sv.Mise svešvalodā (apakšējā baznīcā)
10.00   Sprediķis krievu valodā
11.00   Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00   Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00   Vakara sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

Kas jāņem līdzi svētceļojumā?

• Svētie Raksti;
• Rožukronis;
• lūgšanu grāmata;
• higiēnas piederumi;
• mitrumu necaurlaidīgas drēbes (ietus mētelis);
• ērti apavi (ieteicams vairāki pāri);
• rezerves apģērbs;
• galvassega;
• guļammaiss;
• telts;
• tūristu paklājiņš (matracis);
• ēšanas piederumi (bļodiņa, krūzīte, karote);
• ūdens pudele;
• plāksteri;
• personīgie medikamenti;
• līdzeklis pret odiem, ērcēm;
• krēms pret saules apdegumiem;
• kabatas lukturītis;
• kabatas nauda;
• divas somas – lielā un mazā līdznešanai;
• drēbes svētkiem.

Video: Praktiski padomi svētceļnieka somas sagatvošanai

Pārpublicēts no www.katolis.lv

Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.

1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.

Read more ...

Pāvests Francisks šodien, 6. augustā, par apustulisko nunciju Latvijā un Igaunijā nominēja Sarsenterum diecēzes (Bosnija un Hercegovina) titulāro arhibīskapu Petaru Antunu Rajiču (Petar Antun Rajič). Jūnijā P. Rajiču nominēja par apustulisko nunciju Lietuvā. Kopš 2015. gada jūnija P. Rajičs pildīja apustuliskā nuncija pienākumus Angolā, kā arī Santomē un Prinsipi.

P. Rajičs ir dzimis 1959. gada 12. jūnijā Toronto, Kanādā, horvātu ģimenē, kura bija ieceļojusi no Bosnijas un Hercegovinas.

P. Rajičs Toronto Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu mākslās, pēc tam studēja teoloģiju un filozofiju Bosnijā un Hercogovinā, bet 1987. gadā kļuva par priesteri. Savukārt doktorantūras studijas kanoniskajās tiesībās viņš turpināja un pabeidza Romā.

P. Rajičs ir bijis apustuliskais nuncijs Kuveitā, Jemenā, Bahreinā, Katarā, Apvienoto Arābu Emirātos un apustuliskais delegāts Arābu pussalā. Laikā no 1996. līdz 1998. gadam viņš bija Apustuliskās nunciatūras Lietuvā sekretārs.

Arhibīskaps Rajičs runā angļu, horvātu, franču un itāļu valodā, kā arī nedaudz portugāļu valodā.

No 2014. gada martam līdz šī gada pavasarim apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs bija Pedro Lopess Kintana.

LRKB IC; Foto: ANGOP

Kas ir svētceļojums?

Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Kādi ir svētceļošanas veidi?

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē, svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas, Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī kārtības noteikumi, kuri ir jārespektē.

Read more ...

Šogad Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta katehēzes moto ir “Jaunība nav vienkārši laika posms; tā ir dvēseles stāvoklis”. (Christus Vivit 34). Katehēzes iedvesmas avots ir pāvesta Franciska pēcsinodālā eksortācija “Kristus ir dzīvs” (Christus Vivit) (25.03.2019.), kas veltīta jauniešiem un visai Dieva tautai. Dokumentā pāvests runā par jauniešiem un viņu vietu Baznīcā, kā arī par vecāko paaudzi, kas ir aicināta būt līdzās jaunajiem cilvēkiem, tos iedrošinot pieņemt izaicinājumus, nebaidoties kļūdīties. Valoda, kuru jaunieši saprot, ir valoda, kas izstaro dzīvi un ir par un ar jauniešiem. Tādējādi auglīgas un savstarpējas cieņas caurstrāvotas starppaaudžu attiecības un sadarbība nemitīgi Baznīcu uztur jaunu. Pāvests piebilst, ka plaisa starp paaudzēm nekad nav devusi, un nedos labumu pasaulei. Tāpēc viņš atgādina, cik svarīgi būt attiecībās ar vecāko paaudzi, lai gūtu gudrību un labumu no viņu pieredzes.

Read more ...

«Хотя Евхаристия торжественно празднуется каждый день на протяжении года, лишь справедливо то, что в один из дней мы воздаем особую честь Телу Христову. Мы можем, конечно, в любое время обратиться к Господу разумом и духом, но так мы не можем обрести истинное присутствие Христа. Однако в праздновании Евхаристии Иисус Христос действительно является нам в Своей истинной сущности. Воскресший Христос сказал нам перед Вознесением: «И се, Я с вами во все дни до скончания века» (Мф 28, 20)». Папа Урбан IV: TRANSITURUS DE HOC MUNDO.

Read more ...

Mazā Vatikāna valstiņa ir sākusi samazināt plastmasas izmantošanu un ir paredzēts, ka līdz šī gada beigām tā kļūs pavisam "plastic free" jeb brīva no plastmasas. Jau tagad ir noteikts, ka tiek izbeigta vienreizējo plastmasas maisiņu pārdošana.

Kas attiecas uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi, tad Vatikāns seko šai ziņā attīstītāko valstu piemēram un smeļas iedvesmu no pāvesta Franciska "zaļās" enciklikas "Laudato sì". Šobrīd pārstrādē nonāk 55% atkritumu, bet ir paredzēts, ka trīs gadu laikā tiks sasniegti 70-75%. Kā norādīja attiecīgā dienesta vadītājs Rafaels Iņasio Tornini, atkritumu šķirošanas situācija ir sarežģītāka Svētā Pētera laukumā, kur ik dienas apgrozās tūkstošiem tūristu. Tomēr zem laukuma kolonādēm ir novietoti arī speciāli plastmasas mešanai paredzēti konteineri un cilvēki tos izmanto. Ik dienas tiek savākti aptuveni 10 kg plastmasas. Vatikānā savāktie bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek izmantoti kompostēšanai Vatikāna dārzos un Kastelgandolfo.

Read more ...