Jēkaba gliemežvāks – svētceļnieku zīme
Pēdējos 30 gados pārsteidzošu renesansi Eiropā piedzīvo svētceļnieku kustība. Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijā Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā 13.–16. gs. apskatāmas vairākas arheoloģiskas senlietas, kas saista mūsu zemi ar šo gadu simtiem ilgo tradīciju. Jēkaba gliemežvāks atgādina par ceļu, kura galamērķis ir Svētā Jēkaba katedrāle Santjago de Kompostelā Spānijā, bet svētceļnieka krusts ar Santo Volto (Svētā Vaiga) simbolu ir liecība no Lukas katedrāles Itālijā.
Jēkaba ceļa gājēji
Svētceļojums cilvēkam dod garīgu stiprinājumu un padara dzīvi vieglāku. To izjūt tūkstošiem cilvēku, kas, reliģisku vai filozofisku motīvu vadīti, apmeklē svētās vietas un mēro simtiem kilometru pa īpašiem ceļiem. Jēkaba ceļa vēsture Galīcijā iesniedzas senā pagātnē, bet mūsdienu ceļš atjaunots, sākot ar 20. gadsimta 80. gadiem, uzsverot tā kultūrvēsturisko vērtību. To atbalsta Eiropas Komisija, kura līdz ar Vācu Jēkaba biedrību, Itālijas Kompanellas studiju centru, Šveices vēsturisko ceļu pētniekiem un daudzām citām organizācijām veicina informācijas un kultūras apmaiņu, zinātniskas diskusijas par svētceļojumiem un Jēkaba kultu, sekmē palīdzību ceļotājiem. Pēc svētceļnieku kustības uzplaukuma vēsturiski pamatotais kultūras ceļš Spānijā (1993) un četri svētceļnieku ceļi Francijā (1998) ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojumā. Vēsturiskie ceļi tiek iezīmēti arī citviet Eiropā – Vācijā, Šveicē, Austrijā, Dānijā, Čehijā, Polijā. Tā kā 1985. gadā spāņu Galīcijas Jēkaba ceļa nosaukums tika patentēts, citviet svētceļnieku maršruti drīkst saukties Jēkaba svētceļnieku ceļi.







