Euharistija katehismā ir aprakstīta kā mūsu ticības "avots un virsotne". Atrast laiku iešanai uz adorāciju var būt sarežģīti. "Bet ja to izdodas paveikt, tad apņemšanās ar atvērtu sirdi regulāri piedalīties adorācijā var sniegt pārsteidzošus rezultātus," tā par savu pieredzi saka 25 gadus vecā Rut Beikere no Anglijas.
“Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svētīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: Ņemiet, šī ir mana Miesa. Un Viņš ņēma biķeri, sacīja pateicību un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas.” (Mk 14,22-24)
Mūsdienu kultūrā cilvēka iekšējās attīstības nozīme ir stipri mazvērtēta; daudzkārt tā tiek uzskatīta par lieku laika tērēšanu vai kaut ko mantotu no mūsu naivajiem senčiem. Parasti tiek uzskatīts, ka ārējā un vairāk taustāmā attīstība ir vairāk vērta. Galvenā atšķirība starp šīm divām (materiālo un garīgo) ir tā, ka materiālais progress paliek ārpus tevis. Tas piedāvā tev dažādas pozitīvas sajūtas, bet tām piemīt īslaicīgu, pārejošu un nepastāvīgu notikumu nokrāsa. Savukārt, iekšējais progress nozīmē, ka tas, kurš ir mainījies, esi tu pats. Laiks, ko tu pavadi pielūgsmē, var tevi pārsteigt šajos desmit veidos:
1. Tevī rodas bijības un brīnuma izjūta
Nav nekā labāka kā klusas kapelas vai baznīcas atmosfēra, vīraka smarža un monstrances (red.piez.,liturģisks trauks, ko baznīcā lieto, lai publiskai pielūgšanai novietotu hostiju (dievmaizi)) krāšņums, kas palīdz tev saprast patiesību par to, kas notiek adorācijā. Mēs patiesi esam Jēzus Kristus, Viņa Miesas, Asiņu, Dvēseles un Dievišķības priekšā. Jo vairāk iegrimsti šajā klusumā hostijas priekšā, jo vairāk atklāj, ka vienīgā atbilde tam ir bijība un apbrīns par mūsu Dieva varenību.
2. Tu piedzīvo mieru citās savas dzīves jomās
Jēzus teica: “Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu.“ (Jņ 14,27) Ārējais miers (klusums un rāmums), ko piedzīvojam adorācijā skar mūs daudz dziļāk. Tas ved pie iekšējā miera, kas ietekmē visas mūsu dzīves jomas. Tas nebūt nenozīmē, ka viss mūsu dzīvē būs perfekti un bez ciešanām. Kristus miers nozīmē, ka mēs apzināmies, ka dzīves vētras nevar mūs sašūpot.
3. Tu sāc skatīties uz ārpusi
Jēzus sacīja: „Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet!“ (Jņ 13,34) Laika pavadīšana adorācijā mūs savieno ar visu pasauli – galu galā mēs taču pavadām laiku ar visu lietu Radītāju! Ilgāks laiks slavēšanā un Dieva pielūgsmē nozīmē, ka tu vari paskatīties pāri savām paša rūpēm un saredzēt citu cilvēku vajadzības - gan saistībā ar savu dzīvi, gan visā pasaulē, kurā dzīvojam.
4. Tev dažreiz kļūs garlaicīgi
Būs reizes, kad adorācija liks justies visādi citādi, tikai ne brīnišķīgi. Tu kļūsti izklaidīgs, tavs prāts sāk klejot, tu dzirdi, kā kāds cits blakus šņaukājas. Varbūt tikai iesākumā adorācija bija brīnišķīgu sajūtu pilna. Adorācija ir regulāra tad, kad tā kļūst par ikdienišķās dzīves daļu, kas to var padarīt ne tik īpašu. Taču tas nepazemina tās vērtību vai neatņem neko no tā, kas patiesībā ir adorācija. Mūsu ticība ir kas vairāk nekā tikai sajūtas, un Dieva darbs tevī turpinās. Tas ir Inkarnācijas skaistums – Dievs kļuva cilvēks, ienākot arī visos mūsu stresos, bailēs, problēmās – un, jā, arī garlaicībā. Zini, ja vien stunda, pavadīta adorācijā, ir pastāvīga atgriešanās pie Viņa, tad tajās dažās minūtēs, kurās tavs prāts klejo, tu aizvien dod Dievam labāko dāvanu, kādu vari dot – savu laiku un sabiedrību.
5. Bet tu kļūsti aizrautīgs gājējs uz adorāciju
Jo vairāk laika tu pavadi adorācijā, atklājot, ka Dievs ir Dievs, kas mīl tevi un grib pavadīt laiku ar tevi, jo vairāk tu sāc patiešām gribēt uz to iet. Ja kādreiz adorācija šķita kā nepatīkams darbs, tad tagad tu varētu būt pat sajūsmā par iešanu turp. Adorācija izraisa atkarību, ne tāpēc, ka varam kaut ko priekš sevis iegūt, bet gan tāpēc, ka mēs esam radīti lai pielūgtu. Kā sakām Svētajā Misē, - tas ir “labi un taisnīgi”, ka mums jāpateicas Kungam. Adorācija ir ierakstīta mūsu sirdīs un “mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā nav radusi mieru Tevī”! (Paldies, Sv.Augustīn!)
6. Žēlastība ienāk tavā dzīvē
Apbrīnojami, cik milzīgas izmaiņas visā atlikušajā dzīvē var paveikt vienkāršas apņemšanās akts pavadīt neilgu laiku regulārā adorācijā. Brīdi, kas pavadīts Viņa klātbūtnē, tu vari nest sev līdzi vēl ilgu laiku pēc iziešanas no baznīcas vai kapelas. Viņa žēlastība spēcina tevi katru mirkli, it īpaši, kārdinājumu brīžos. Kārdinājumiem pretoties kļūst vieglāk, kad tu pavadi vairāk laika adorācijā. Dažreiz tas tiešām arī ir tik vienkārši.
7. Tu atklāj, cik laimīgs esi
Ja priekš tevis tas ir tik vienkārši izdarāms kā iekāpt mašīnā un aizbraukt uz adorāciju baznīcā vai vienkārši aiziet uz netālo kapelu, tad iedomājies, cik lielā mērā tu to uztver kā pašsaprotamu lietu. Ir tādi, kuri labprāt vēlētos pavadīt vairāk laika ar Jēzu adorācijā, bet ir piesaistīti pie mājas, slimi vai arī ir aizņemti vecāki. Ir arī tādi visā pasaulē, kuri faktiski riskē ar dzīvību Euharistijas dēļ un ir vietās, kur viņi tiek vajāti viņu ticības dēļ. Kad tu atceries par tiem, kuri bīstamos apstākļos iet stundām vai dienām, lai tikai būtu ar Jēzu, tu atklāj, cik liela dāvana ir lūgties atklāti, nemaz nerunājot par to, ka ir pieejams priesteris, kas administrē sakramentus.
8. Tu atklāj, ka Dievam ir humora izjūta
Jo vairāk tev ir iespēja sēdēt un ļaut, lai Dievs ar tevi runā (nevis visu savu laiku pavadīt, aizpildot klusumu runādams ar Viņu), tu atklāsi, ka Dievam ir patiešām laba humora izjūta. Viņam patīk pajokot, un dažreiz šie mirkļi ir tik smieklīgi, ka gribas smieties skaļi. Varbūt pārsteidzoši, bet vai nav tā, ka labākie tēvi arī izrāda savu mīlestību ar sirsnīgi labu humoru?
9. Tu gribi vairāk iet pie grēksūdzes
Tas varētu izklausīties baisi, bet tā nav. Grēksūdze mums ļauj piedzīvot to vareno bezrobežu okeānu, kas ir Dieva žēlsirdība. Viņa žēlsirdība apklāj mūsu grēkus un dāvā mums patiesu brīvību – brīvību bez bailēm, kas ļauj mums ienirt Viņa mīlestībā un labsirdībā, kas ir kopā ar visiem Viņa perfektajiem plāniem par mūsu dzīvi. Atkal un atkal ejot uz grēksūdzi pastiprinās apziņa, ka mēs ielecam tēva rokās, kurš mūs ļoti mīl un „nekad nenogurst mums piedot” (pāvests Francisks).
10. Tu iemīlies
Galu galā, tu nevari neko padarīt! Kad tu ar atvērtu sirdi vairāk laika pavadi adorācijā un ļauj Kristum tevi mīlēt, tu pats arī iemīlies. Šī mīlestība raksturos tevi un ļaus būt sev pašam. „Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.” (Jņ 10,10)
Kādēļ vēl vilcinies? Nosaki laiku adorācijai un ļauj Dievam pārveidot tavu dzīvi!
Ruth Baker,Catholic-link.org
Foto: Katedrāle.lv
Pārpublicēts no www.katedrale.lv