Eņģelis Gabriēls, pasludinādams Marijai, ka viņa kļūst par Pestītāja Māti, pateica viņai, ka viņas māsīca Elizabete, ko uzskatīja par neauglīgu, ir mātes cerībās. Šajā dienā Baznīcā tiek godināta Vissvētākā Jaunava Marija, kas steigšus devās pie savas māsīcas Elizabetes, Jāņa Kristītāja mātes. Marija steidzās pie Elizabetes, lai atklātu viņai vēsti par gaidāmo Pestītāja dzimšanu. Abām satiekoties, Svētais Gars piepildīja Mariju un viņa slavēja Dievu, dziedot skaisto slavas dziesmu Magnificat.
Magnificat
Augsti slavē Kungu mana dvēsele,
un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā;
jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību.
Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
jo lielas lietas man ir darījis Varenais,
un svēts ir viņa vārds,
un viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm
tiem, kas viņa bīstas.
Varenus darbus viņš darīja ar savu roku,
izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā.
Varenos viņš nogrūda no troņa
un paaugstināja pazemīgos.
Izsalkušos viņš pildīja labumiem,
bet bagātos atstāja tukšā.
Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli,
atcerēdamies savu žēlsirdību,
kā viņš bija solījis mūsu tēviem,
Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.
Gods lai ir Tēvam un Dēlam,
un Svētajam Garam,
kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,
un mūžīgi mūžam. Amen.
Pārpublicēts no www.katolis.lv