Svētā Gara dāvanas ļauj uzplaukt kristieša garīgajai dzīvei. Tās kļūst kā daudzkrāsaini ziedi, kas atklāj kristīgās garīgās dzīves bagātību. Tomēr ziedi nav mērķis paši sev, bet pēc savas dabas tiecas izdot pastāvīgus augļus. Augļi vainago augu dzīves ciklu.
Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Gal 5, 22–23
Līdzīgi ir arī ar garīgo dzīvi. Tā to apraksta sv. apustulis Pāvils vēstulē galatiešiem (5,22–23). Viņš runā par Gara augļiem, kuri ir pretstatā "miesas" darbiem (Gal 5,19–21). Tie, kas dara miesas iekāres darbus, kā saka sv. Pāvils, "Dieva valstību neiemantos" (Gal 5,21). Tie, kas pieder Kristum, tie "savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām" (Gal 5,24). Tādēļ sv. Pāvils pamudina: "Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas." (Gal 5,25) Kas tad ir un kādi ir pieminētie Svētā Gara augļi?
Svētā Gara augļu daba
Sv. Akvīnas Toms, atsaucoties uz sv. Mateja evaņģēliju (12,33): "Koku pazīst pēc tā augļiem," – apgalvo, ka attiecībā uz cilvēku ar augļiem jāsaprot cilvēka darbi. Tieši no darbiem pazīstam cilvēka labumu un cieņu. Tā šo evaņģēlija tekstu saprata arī katoliskā tradīcija. Tātad augļi ir cilvēku darbi.
Acīmredzami nosaukums augļi – kā saka sv. Toms, ir jāsaprot pārnestā nozīmē. Šis apzīmējums ir pārnests no materiālajām lietām uz garīgajām. Materiālajās lietās par augļiem sauc to, ko dod nobrieduši augi un kam ir salduma pilnība. Tāpat par augļiem var runāt arī attiecībā uz kokiem, kuri tos dod. Līdzīgi ir arī ar cilvēku garīgo dzīvi. Ne viss, ko cilvēks savā dzīvē sasniedz, ir augļi, bet tikai tas, kas ir gala produkts, nobriedis un nes cilvēkam iepriecinājumu.
Ja darbošanās ir tīri cilvēciska, piemēram, atkarīga no viņa prāta spējām, tad runa ir par prāta augļiem jeb viņa prāta darbību. “Ja nāk no augstāka spēka cilvēkā, proti, no Svētā Gara, tad to saucam par Svētā Gara augļiem, kas ir it kā kaut kādā veidā Dieva sēklas, par kurām Jņ 3,9 ir teikts: “Ikviens, kas dzimis no Dieva, tas negrēko, jo viņā paliek Dieva iedīglis”.” (Sth I–II q.70, a.1,c)
Tātad ar garīgajiem augļiem ir jāsaprot Svētā Gara darbība, kas atklājas cilvēka darbos, kuri ietver sevī saldmes pilnību un dāvā šim cilvēkam garīgu prieku. Sv. Ambrozijs saka, ka “tikumiskie darbi ir augļi, jo nostiprina tā īpašniekus ar svētu un patiesu iepriecinājumu” (Sth I–II q.70, a.1,ad2).
Cik ir Svētā Gara augļu?
Šai ziņā nav pilnīgas vienprātības, pat Bībeles tekstos. Svēto Rakstu vulgātas tulkojumā, kuru lietoja sv. Toms, ir runa par divpadsmit Svētā Gara augļiem. Bībeles biedrības tulkojumā no oriģinālvalodām, kas parādījās 2012. gadā, aprobežojas ar deviņiem.
Sv. Toms šajā jautājumā parāda paralēlo biblisko tekstu atšķirības, kurās parādās dažāds augļu skaits. Tā, piemēram, vēstulē romiešiem sv. Pāvils runā par vienu Svētā Gara augli: “Bet tagad, kad esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši par kalpiem Dievam, jūsu darba auglis ir svētums.” (Rom 6,22) Šis vienīgais auglis ir svētums vai svēttapšana. Kungs Jēzus līdzībā par graudu runā par trīskāršiem augļiem, proti, “simtkārtīgiem, sešdesmitkārtīgiem un trīsdesmitkārtīgiem” (Mt 13,8–23; Mk 4,20). Tā, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, nevaram noteikt konkrētu, vienu Svētā Gara augļu skaitu. Galu galā sv. Toms, atsaucoties uz sv. Augustīna viedokli, atzīst, ka klasiskajā tekstā (Gal 5, 22–23) sv. Pāvilam nebija tik svarīgi nosaukt konkrētu Gara augļu skaitu, bet viņš vēlējās norādīt, kas jādara, lai iedarbīgi pretotos "miesas darbiem". Tāpat arī šo pēdējo (miesas darbu) skaits nav pilnīgs, bet nosaukti tikai daži, kas bija visvairāk ievainojošie un visbiežāk sastopamie toreizējā pagāniskajā sabiedrībā.
Tā sv. Pāvils Vēstulē galatiešiem “nosauca tikai tos un ne citus (augļus), jo tie vairāk izsaka vai nu prieku par labumiem, vai nu ļaunuma pārvarēšanu, kas, kā šķiet, atbilst augļa jēdzienam.” (S.th. I-II q.70, a.3, ad 4) Šiem augļiem sv. Pāvils pretstata ”miesas darbus”.
Svētā Gara augļu ietekme uz garīgo dzīvi
Pēc sv. Toma izklāsta, Svētā Gara augļi izraisa trejādas sekas: 1) ievieš kārtību cilvēka prātā; 2) sakārto viņa attiecības ar tuvākajiem; 3) ieved kārtību tajā, kas var apdraudēt cilvēka cieņu.
Kārtību un harmoniju cilvēka prātā panāk Svētais Gars vispirms un galvenokārt caur mīlestību, kura, kā zināms, ir visas garīgās pilnības "saikne". Tādēļ starp Svētā Gara augļiem pirmajā vietā figurē tieši mīlestība. Galu galā šī mīlestība ir paša Svētā Gara, kurš ir Mīlestība, dāvāšanās. Viņš ir vislielākā “Dieva dāvana”. Šī dāvāšanās ir Svētā Gara personības būtiskākā un izcilākā īpašība. Tikai Svētais Gars kā personificēta Dieva Mīlestība var dāvāties saprātīgām radībām. To apstiprina Svētie Raksti, sakot: “Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs.” (Rom 5,5) Tieši Svētais Gars, mums dāvāts kā Dāvana, ir pirmais avots un vienlaicīgi visskaistākais cilvēka iekšējās harmonijas garīgais auglis jeb viņa garīgā brieduma un svētuma auglis.
Līdz ar mīlestību dzimst garīgs prieks, kas ir pārdabiskās mīlestības sekas. Kas mīl, tas priecājas par vienotību ar mīlamo personu. Caur mīlestību Dievs vienmēr vienots ar mums un ir klātesošs mūsos saskaņā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (1 Jņ 4,16)
Tā prieks ir nākamais un vērtīgākais Svētā Gara auglis, kas tiek dāvāts cilvēkam. Te nav runa par īslaicīgu un pārejošu prieku, bet par pastāvīgu prieku, kas pavada svētu cilvēku dvēseles. Šis prieks viņus nepamet nekad, pat ciešanās un moceklībā.
Trešais lielais un pastāvīgais Svētā Gara auglis ir miers. Nevar piedzīvot pastāvīgu prieku, ja cilvēks nav brīvs no iekšēja un ārēja sajukuma. Neviens nevar pilnīgi priecāties par dārgu labumu, ja būs ārēji nemierīgs sliktu ārēju apstākļu vai ļaunu cilvēku dēļ. Ikviens, kas tiecas pēc vienīgā un visaugstākā labuma, nevar būt norūpējies par ārējiem apstākļiem, jo visu citu, izņemot Dievu, uzskata par neko.
Svētais Gars dod brīvību no iekšēja satraukuma vai jūtu sfēras bangām. Miers ir auglis un sekas pilnīgam priekam un mīlestībai. Neviens nevarētu pilnībā priecāties, ja būtu iekšēji nemierīgs, tas nozīmē, ja vispirms nebūtu brīvs no dumpīgām, neapvaldītām jūtām un impulsiem. Pilnīga mīlestība un prieks pēc savas būtības izslēdz cilvēka iekšējo nesakārtotību un nemieru.
Svētā Gara augļu ietekme uz garīgo dzīvi
Vēl viens auglis, kas sakārto cilvēka dvēseli, ir pacietība. Šis tikums padara iekšējo cilvēku izturīgu pret viņam draudošo ļaunumu. Pacietīgs cilvēks neiekrīt panikā, kad pamana viņam draudošo ļaunumu, piemēram, slimībā. Tēvs Pio piedzīvoja daudz ciešanu un pazemojumu, arī stigmu dāvanas dēļ. Viņš tika pakļauts daudzām pārbaudēm un netaisnīgiem aizliegumiem, arī no savu klostera priekšnieku un Baznīcas varas puses. To visu pacieta klusumā un ar lielu pacietību. Vienlaicīgi nepārstāja rūpēties par slimajiem un cietējiem. No ticīgo, kas viņu apmeklēja, ziedojumiem uzcēla lielu slimnīcu ar nosaukumu “Māja – mierinājums ciešanās”. Tagad šī “Māja” un pilsētiņa San Džovanni Rotondo (San Giovanni Rotondo) Itālijā ir kļuvuši par daudzu svētceļojumu gala mērķi. Šī tēva Pio pacietība vēl šodien nes redzamus augļus un lielu labumu daudziem cilvēkiem. (Foto: attēlā iemūžināts skaists smaids tēva Pio sejā. Lai arī viņš cieta no stigmām, viņš bija prieka cilvēks. Viņš ir sacījis: "Neļaujiet nevienām skumjām kavēties jūsu dvēselē, jo skumjas neļauj Svētajam Garam rīkoties brīvi.")
1) Kad runa ir par kristieša nostāju attiecībā pret visu apkārtējo, pret tuvākajiem, sv. Pāvils uzskaita tādas nostājas kā Svētā Gara augļi: pieklājība, labestība, uzticība un lēnprātība.
Pieklājība, kristīgajā izpratnē, tās nav tikai ārēji labas manieres vai tā saucamā laipnības forma. Tās ir nepieciešamas, bet ne pietiekamas. Ir nepieciešama iekšēja nostāja un gatavība darīt labu tuvākajiem, neizslēdzot arī nedraugus vai ienaidniekus. Šī labvēlīgā nostāja pret ienaidniekiem ir kristīgās pieklājības un labestības raksturīgā attieksme.
Labestība, par kuru ir runa, nav tikai vēlme un gatavība darīt labu tuvākajam, bet reāla labā darīšana ik dienas. Ir ļoti ieteicams vakara sirdsapziņas izmeklēšanā pajautāt, vai aizejošajā dienā izdarīju kaut vienu labu darbu. Sv. Faustīne savā “Dienasgrāmatā” ir pierakstījusi Jēzus pamudinājumu, kas skar žēlsirdības darbus. Tos var realizēt: darbos, vārdos un lūgšanā. (“Dienasgrāmata”, 742). Pārsteidzoša ir kārtība, kādā veicami žēlsirdības darbi, pirmajā vietā izvirzot žēlsirdības darbus un tikai pēc tam vārdus un lūgšanu.
Nākamais Svētā Gara auglis ir uzticības nostāja attiecība pret tuvākajiem. Pilnīgi droši šeit ir runa par uzticību solījumu, svētsolījumu un citu pienākumu ievērošanā un izpildīšanā. Tā pamatos ir taisnīguma tikums, kurš pavēl atdot katram to, kas viņam pienākas. Tomēr uzticība vēl lielākā mērā attiecas uz solījumu, svētsolījumu un apņemšanos, kas doti Dievam, izpildīšanu. Te sava loma ir teologālajam ticības tikumam, kurš ir cieši saistīts ar uzticību mūsu pienākumiem Dieva priekšā.
Starp Svētā Gara augļiem, pēc sv. Pāvila kataloga, ir arī lēnprātība. Tā ir iekļauta arī starp astoņām svētībām: “Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.” (Mt 5,5) Par kādu zemi ir runa? Bez šaubām, par sirds “zemi” jeb par visu milzīgo cilvēka jūtu, iekāres un kaislību sfēru. Tieši lēnprātība sakārto šos neapvaldāmos jūras viļņus, kuri tik bieži saceļ cilvēkā vētru; naida vētru, kas sagrauj visas barjeras un sarežģī attiecības ar tuvākajiem. Starp svētajiem lēnprātības paraugs varētu būt Sales Francisks, par kuru teikts, ka, ja viņam izrautu vienu aci, tad ar otru viņš labvēlīgi skatītos uz to, kas viņam to nodarīja.
2) Pēdējā Svētā Gara augļu darbības joma ir savaldība. Tā aptver visu kardinālā atturības tikuma sfēru. Tā skar cilvēka zemāko vajadzību slāni. Tas skar ēšanu, dzeršanu un seksuālo vajadzību apmierināšanu. Šo jomu – pēc sv. Toma domām – regulē tādi radniecīgi tikumi kā pieticība, mērenība ēšanā un dzeršanā, kā arī šķīstība. Pieticības tikums regulē ārējos darbus, vārdus, uzvedību, ķermeņa stāvokli. Turpretī mērenības un šķīstības tikums vairāk sakārto iekšējos cilvēka pārdzīvojumus, kas saistīti ar barošanos un vairošanos. Šo stipro kaislību apvaldīšana un to atdošana prāta un Dieva likuma kontrolei liecina par cilvēka cieņu. Neļauj cilvēkam nolaisties zemāk par savu cilvēcību.
Tātad visas lielās iekāru un kaislību jomas pastāvīga apvaldīšana kā Svētā Gara auglis nodrošina ne tikai cilvēcisko un dabisko cilvēka cieņu, bet nodrošina viņa dzīvi “pēc Gara” Dieva bērnu cieņā. Savā “Dienasgrāmatā” sv. Faustīne raksta, ka klostera svētsolījuma atjaunošanas dienā viņa saņēma no Dieva pilnīgas šķīstības dāvanu un pilnīgu brīvību no kārdinājumiem šajā jomā: “Kopš tā brīža es nezinu nevienu kārdinājumu pret tikumu ne sirdī, ne prātā. Vēlāk sapratu, ka tā ir viena no vislielākajām žēlastībām, kuru izlūdza man Vissvētākā Jaunava Marija, jo šo žēlastību lūdzu no Viņas daudzus gadus.” (“Dienasgrāmata”, 40) Par līdzīgu apdāvināšanu lasām daudzu svētīgo un svēto dzīves aprakstos.
Gara uzvara pār miesu
Svētā Gara augļi ir pastāvīgas zīmes, ka ir sasniegts kristīgs briedums. Ja Svētā Gara dāvanas un ielietie tikumi ir garīgās dzīves skaistie ziedi, tad augļi izsaka galīgo un pastāvīgo gara uzvaru pār miesas lietām. Kaut arī dāvanas un tikumi ir iepriecinājums acīm ar savu krāsu bagātību, tad tomēr tie ir pārejoši un nepastāvīgi. Garīgās dzīves skolotāji salīdzina šo dzīves etapu garīgajā dzīvē bildināšanai un saderināšanās laikam. Kā zināms, neskatoties uz to, ka saderināšanās ir skaists un laimīgs laiks cilvēka dzīvē, tad tomēr pēc savas dabas tas ir pārejošs laiks, tātad nepastāvīgs, kas sagatavo laulībām. Tikai laulībā realizējas un piepildās visi apsolījumi, kas tiek doti saderināšanās periodā. Tā arī Svētā Gara augļi garīgajā dzīvē kļūst par nesaraujamas un pastāvīgas mīlestības apsolījumu. Tāda mīlestība garantē pēdējo laimi tik lielā mērā, cik tas ir iespējams un pieejams cilvēkam viņa šīszemes dzīves laikā.
No piepildītas mīlestības plūst pilnīgs prieks, kuru jau šeit virs zemes nav spējīgas atņemt ne neveiksmes, ne slimības vai nāve. Šādu prieku piedzīvoja un par to rakstīja un dziedāja sv. Asīzes Francisks savas dzīves otrajā pusē, neskatoties uz stigmām un dziestošo acu gaismu.
Šī piedzīvotā prieka sekas ir Dieva miers, kuru nekas un neviens nespēj atņemt.
Ir acīmredzama lieta, ka tāds dvēseles stāvoklis, bagātināts ar Svētā Gara dāvanām un augļiem, jau šeit virs zemes ir iesākums dzīvei laimīgā mūžībā.
Ir vērts ilgoties, vēlēties un lūgties pēc šīm Svētā Gara dāvanām un augļiem.
Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins
Parpublicēts no www.katedrale.lv