Svētā Krusta pagodināšanas svētki

Svētā Krusta pagodināšanas svētki
14. septembris

Saskaņā ar Baznīcas tradīciju Svēto krustu, pie kura nomira Jēzus, atrada imperatora Konstantīna māte svētā Helēna. Piedzīvojusi, kā viņas dēls liek nogalināt savu otro sievu, kura bija nonāvējusi viņa dēlu no pirmās laulības, Helēna gandarīšanai dodas svētceļojumā uz Jeruzālemi. Pilsēta ir imperatora Adriana izpostīta, Helēnu sagaida vien drupas. Tomēr saņemtās atklāsmes un vietējo cilvēku padomi Ļauj Helēnai atrast vietu, kur gadiem ilgi apraksts zemē bija glabājies Kunga krusts. Vairāki brīnumi apstiprina Krusta autentiskumu. Pateicībā Dievam par saņemto žēlastību Helēna liek Jeruzālemē, Krusta atrašanas vietā, uzcelt baziliku, kurā noglabā daļu relikvijas. Otra daļa tiek nogādāta Konstantinopolē, trešā - Romā, kur tā glabājas Krusta godam uzceltā baznīcā Laterāna tuvumā.

335. gada 13. septembrī, trīsdesmitajā gadadienā pēc Svētā krusts atrašanas, imperators Konstantīns sapulcināja Baznīcas Tēvus uz divu baziliku iesvētīšanu Jeruzālemē. Nākamajā dienā, 14. septembrī, Jeruzālemes bīskaps pirmo reizi parādīja Svētā Krusta relikviju klātesošajiem pagodināšanai. Baznīcas tēvi nozīmēja 14. septembri par Svētā Krusta Pagodināšanas dienu, kas ik gadus svinama Baznīcā.

Krusta Pagodināšanas svētkiem ir arī dziļi biblisks pamats. Levītu grāmatā ir aprakstīts, kā Kungs runā ar Mozu, sakot: "Septītā mēneša desmitā diena būs Salīdzināšanas diena, Jom Kipūr svētki. Piecpadsmitajā šī paša mēneša dienā būs Nometņu svētki, septiņas dienas ilgi, Kunga godam." (sal. Lev 23, 27.34) Salomons izvēlējās šos svētkus, lai svinētu Tempļa iesvētīšanu. (1 Ķēn 8, 2.25) Savukārt vēstule ebrejiem skaidro Kristus Upuri saistībā ar Salīdzināšanas dienas liturģiju. (Ebr 9, 6-12) Un tieši Nometņu svētku dienā Jēzus uzstājoties sauca: "Kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!" (Jņ 7, 37) Kristus atdeva sevi par Upuri uz krusta pasaules pestīšanai. Krusts kristiešiem ir cerības zīme nonākšanai apsolītajā Valstībā, tāpat kā jūdi Nometņu svētkos apliecināja cerību nonākt Apsolītajā zemē.

Paradīzē koks Ādamam nesa nāves augli, savukārt, Krusta koks mums dāvā dzīvības augli - Kristu, kurā mums ir pestīšana, dzīvība un augšāmcelšanās.

Pārpublicēts no www.katolis.lv