Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšanas svētki

Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšana
8. decembris (lieli svētki)

Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, "Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam". Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā "žēlastības pilno". Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.

Gadsimtu gaitā Baznīca arvien vairāk ir apzinājusies, ka Marija, kuru Dievs "piepildīja ar savu žēlastību, tikusi izpirkta jau kopš savas ieņemšanas brīža. To arī apliecina Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX:
"Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa."

Šo "absolūti unikālā svētuma" spožumu, ar kuru viņa tikusi "bagātināta kopš pirmā savas ieņemšanas brīža", visā pilnībā viņa saņem no Kristus: viņa ir "atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ". Viņai, vairāk nekā jebkurai citai radītajai personai, Tēvs "Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu lietās" (Ef 1, 3). Dievs "izredzējis" Mariju "pirms pasaules radīšanas", lai viņa "mīlestībā" būtu svēta un nevainojama "Viņa priekšā" (Ef 1, 4). Austrumu tradīcijas tēvi Dieva Māti sauc par "Vissvēto" (gr. Panagia) un viņu godina kā "jebkāda grēka traipa neskarto, Svētajā Garā veidotu par jaunu radību". Pateicoties Dieva žēlastībai, Marija visu savu mūžu ir palikusi jebkāda personiskā grēka neskarta.

Katoliskās Baznīcas Katehisms

Pārpublicēts no www.katolis.lv