Sākot ar 8.decembri varēs saņemt oblātes, ar kurām ģimenes lokā dalīsimies Kristus Dzimšanas svētku Vigīlijas vakarā.
Oblātes
Ziemassvētku vigīlijas vakariņas pie mums ievada ar oblatu laušanu. Tās cep no augstākā labuma kviešu miltu mīklas speciālās metāla formās, kur iegravēts vai nu krusta attēls, vai arī silītē guldīta Jēzus Bērna attēls. Šīs oblātes sagriež mazākās ripiņās, kas domātas Svētajai Komūnijai, lielākas Mises upurim. Nesagrieztās, priestera svētītās oblātes pirms Ziemassvētkiem izdala ticīgajiem Ziemassvētku vigilijas svinīgajām vakariņām. Šīs ieražas pirmsākums ir pirmo kristiešu tā saucamās agapes (mīlestības mielasts). Pirms Sv. Mises tie sanesuši pie altāra dažādas ēdamās dāvanas – maizi, vīnu, augļus. Daļu no maizes un vīna izlietoja uzreiz, pārpalikušais tika izlietots pēc Mises kopējam mielastam. Daļu no šī mielasta dāvanām aizsūtīja uz mājām tiem, kuri bija slimi vai kāda cita iemesla dēļ nevarēja piedalīties Sv. Misē. Tas bija visu kopības un mīlestības apliecinājums. Svētīto, bet Sv. Misē neizlietoto maizīti senatnē sauca arī par eulogiju (austrumu baznīcā tā sauca arī Euharistiju). Tā dažreiz bija Svētās Komūnijas atvietotāja. Austrumu baznīcā šādu eulogiju lieto vēl šodien. Rietumos 4. gadsimtā šādas svētītas maizītes bīskapi sūtījuši viens otram kā mīlestības apliecinājumu. Ticīgie šādu priestera svētīto maizīti nesuši uz mājām. Visilgāk šāds ieradums ir saglabājis Francijā līdz pat 7. gadsimtam. Vēl nesen bija plaši izplatīts ieradums kopā ar Ziemassvētku apsveikuma vēstuli sūtīt arī oblāti. Jaunākos laikos to atvietoja Ziemassvētku kartiņa ar Betlēmes notikuma attēliem.
Pārpublicēts no www.katolis.lv