Četrdesmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji ir piesaistījušas ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos.
“Satversmes tiesas spriedums par viendzimuma pāra kopdzīves atzīšanu par ģimeni nozīmē to, ka mums visiem ir pienācis laiks apvienoties un kopīgiem spēkiem vērsties pie Latvijas tautas ar jautājumu: “Kādas ir mūsu pamatvērtības? Ko mēs uzskatām par ģimeni un par bērna vecākiem? Vai mēs kopā piekrītam tam, ka vairs nav starpības starp māti un tēvu un ir pilnīgi vienalga, pie kāda dzimuma katrs no viņiem pieder?”” uzsver uzņēmēja un juriste, fonda “Moral Revolution” pārstāve Natālija Magazeina.
“Mēs gatavojam iniciatīvas saturu un konsultējamies ar vairāku jomu speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem likumos nostiprinātu ģimenes institūtu. Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir šokēti par šo pēdējā laika uzbrukumu Satversmei, dabiskajām tiesībām un veselajam saprātam, un noteikti vēlas paust savu gribu šajā jautājumā. Mēs vāksim parakstus, un lai tauta izmanto savas Satversmes 2.pantā paredzētās konstitucionālās tiesības uz suverēnās varas īstenošanu. Mēs nosargāsim to, kas mums ir dārgs,” atzīst finanšu un biznesa vadības konsultants, biedrības “Asociācija Ģimene” pārstāvis Edvīns Ločmelis.
Biedrības “Vecāku Alianse” izplatītajā preses ziņojumā sacīts, ka vienlaikus tiek plānots, ka kompetentu juristu sagatavotais priekšlikums tiks arī iesniegts vairākās parakstu vākšanas platformās (tai skaitā Mana Balss portālā "Par dabīgas ģimenes aizsardzību" un Latvija.lv). Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž pārliecību, ka izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai tautas vairākuma iniciatīva tiktu virzīta tālākai izlemšanai likumdevējam. Nevalstiskās organizācijas aicina pievienoties domubiedrus šīs iniciatīvas veidošanai.
Savukārt Dr.iur. Baiba Rudevska rakstā "Kādu ģimeni aizsargā Satversmes 110.pants?", kas publicēts Asociacijagimene.lv norāda: "Satversmes 110.panta 1. teikums skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Šeit rodas šaubpilns jautājums….”Vai tiešām Satversme kā konstitucionālu vērtību uzskata JEBKURU ģimeni?” Piemēram, Civillikuma 32., 33., 35., 37. un 38.pantā ir skaidri noteikts, kas ir laulības šķēršļi un tie ir: a) aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; b) aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; c) aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto; d) aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā (tātad, poligāmija un poliandrija); e) aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo; f) aizliegta laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (izņēmuma gadījumā 16 gadu vecumu sasniegusi persona ar vecāku piekrišanu). Taču, ja šādas personas de facto dzīvo kopā “kā laulātie”, tad iznāk, ka Satversmes 110. pants viņus pasludina par konstitucionālu vērtību un aizsargā tieši tāpat kā ģimeni, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti? Citiem vārdiem sakot, iznāk, ka Satversmes 110. panta 1. teikumā vienādā rangā tiek noliktas, no vienas puses, ģimenes, kas balstītas laulībā – savienībā starp vīrieti un sievieti, un, no otras puses, Satversmes 110. pants tieši tāpat aizsargā “ģimenes”, kas nav balstītas laulībā, bet dzīvo tādā kopdzīves formā, kas ir kā šķērslis laulības noslēgšanai (viendzimuma attiecības, attiecības tuvu radinieku starpā, poligāmija, poliandrija, kopdzīve ar nepilngadīgo).
Ja jau sanāk, ka jebkādas kopdzīves formas ir sociālā realitāte un tādēļ konstitucionāli aizsargājamas kā “ģimene”, tad kādēļ krievu valodas lietošana savulaik netika atzīta par “sociālo realitāti” un Satversmes 4. pantā “ielasīta” kā vēl viena “valsts valoda”? Kādēļ krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji netika padarīti par laimīgiem? Kur ir robežā starp vienu “sociālo realitāti“ un otru “sociālo realitāti”? Satversmei būtu jāaizsargā visas “sociālās realitātes”?
Un kas tas vispār ir par JURIDISKU jēdzienu “sociālā realitāte”?
Kā šāda “sociālā realitāte” iet kopā ar sabiedrības kopējo labumu? Jo tiesību (un arī likumdevēja) uzdevums ir rūpēties par sabiedrības kopējo labumu un par taisnīguma nodrošināšanu. Likumdevēja uzdevums nav izdabāt savam vēlētāju elektorātam (vai saviem sponsoriem)."
Foto: Pixabay.com/Free-Photos
Parpublicēts no www.katedrale.lv