Kas ir ignāciskās klusuma rekolekcijas, un kam tās var būt noderīgas?
Pasaulē un arī Latvijā ir pazīstama dažādu rekolekciju pieredze. Viens no to veidiem ir ignāciskās rekolekcijas. To nosaukums veidots no svētā Ignācija no Lojolas – jezuītu ordeņa dibinātāja – vārda. Jau 16. gadsimtā viņš sāka vadīt šāda veida rekolekcijas un to pieredzi apkopoja rokasgrāmatā ”Garīgie vingrinājumi”. Plašākā kontekstā latīņu valodas izcelsmes vārds ”rekolekcijas” nozīmē ”savākt kopā no jauna”. Tas, ko cilvēks vēlas ”savākt kopā no jauna”, ir attiecības ar Dievu, sevi un citiem cilvēkiem.
Piedalīties rekolekcijās nozīmē izrauties no ikdienas darbiem un steigas. Ja jūsu dzīve ir spraiga un saspringta, pilna raizēm un rūpēm, tad, iespējams, jums varētu noderēt klusuma laiks, kas pavadīts lūgšanās un pārdomās. Iespējams, ka pēc šāda laika jūs mājās atgriezīsieties mierīgāks, sirdī un prātā sakārtotāks. Bet varbūt jūs vienkārši jūtat, ka vēlaties veltīt laiku Dievam un sev. Laiku, kurā lūgties un izrunāt savu dzīves stāstu, notikumus, pieredzi ar rekolekciju pavadītāju, kurš atvērti un nenosodoši ir gatavs jūs uzklausīt.
Dodoties uz šādām rekolekcijām, jūs, iespējams, varat apzināties kādas lietas, kuras jūs kavē būt laimīgam, kuras neļauj dzīvot jēgpilnu un piepildītu dzīvi. Bieži šādus jautājumus mēs izvēlamies nerisināt un izslēgt no dzīves, nododoties televizoram, datoram, darbam vai kādām citām lietām (kas pašas par sevi nav sliktas), jo pretējā gadījumā mēs nezinām, ko sagaidīt no sevis, kas var notikt ar mums un ko ar to darīt. Dodoties uz ignāciskajām klusuma rekolekcijām, jūs atstājat visas citas nodarbes uz kādu brīdi malā, ļaujot atklāties vissvarīgākajam.