1.augustā Baznīca atzīmē svētā Alfonsa Marijas Liguri dienu. Viņam bija veltīta arī pāvesta katehēze. Tiekoties ar svētceļniekiem trešdienas vispārējā audiencē, Benedikts XVI atgādināja, ka Alfonss Liguri ir viens no Baznīcas doktoriem, Svētā Pestītāja kongregācijas dibinātājs, morālteologu un biktstēvu debesīgais aizbildnis.
Viņš ir viens no iemīļotākajiem XVIII gadsimta svētajiem, kurš savu popularitāti izpelnījās ar vienkāršo dzīvesveidu un ar savu mācību par Grēksūdzes sakramentu. Lielā pacēluma laikā, ko ietekmēja jansenisma kustība, Liguri ieteica biktstēviem administrēt šo sakramentu kā priecīgu apskaušanos ar Dievu Tēvu, kas savā bezgalīgajā žēlsirdībā nepagurst pieņemt ikvienu savu bērnu, kas ir nožēlojis grēkus.
1759.gadā Alfonss Liguri uzrakstīja traktātu „Lūgšanas lielais spēks”, ko viņš pats uzskatīja par vispraktiskāko no saviem rakstiem. Lūgšanu viņš apraksta kā „vajadzīgu un drošu līdzekli, lai saņemtu pestīšanu un visas žēlastības, kuras mums ir nepieciešamas, lai to iegūtu”. Pāvests norādīja, ka šai frāzē sintētiskā veidā izteikta svētā Alfonsa izpratne par lūgšanu. Benedikts XVI paskaidroja: „Sakot, ka lūgšana ir līdzeklis, viņš atgādina par mērķi, kas cilvēkam ir jāsasniedz. Dievs mūs ir radījis mīlestībā, lai varētu dāvāt mums dzīvi pilnībā, taču grēka dēļ šis mērķis ir attālinājies, tāpēc tikai Dieva žēlastība var darīt to pieejamu.”
Ja mums būtu jāsastāda saraksts, kuru sportistu dāsnums nav izmērāms, tad Novaka Džokoviča vārds noteikti tajā būtu.
Pēdējos 30 gados pārsteidzošu renesansi Eiropā piedzīvo svētceļnieku kustība. Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijā Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā 13.–16. gs. apskatāmas vairākas arheoloģiskas senlietas, kas saista mūsu zemi ar šo gadu simtiem ilgo tradīciju. Jēkaba gliemežvāks atgādina par ceļu, kura galamērķis ir Svētā Jēkaba katedrāle Santjago de Kompostelā Spānijā, bet svētceļnieka krusts ar Santo Volto (Svētā Vaiga) simbolu ir liecība no Lukas katedrāles Itālijā.