swiety Bartlomiej 24 августа католики вспоминают святого апостола Варфоломея. По сравнению с другими святыми в христианской традиции о Варфоломее мало сведений в Библии. Большая часть его жизнеописания известна по апокрифам (произведениям с библейским сюжетом, содержащим отступление от официального церковного учения) и житиям святых.

 

 

Факт 1. Ученик Христа

Святой Варфоломей – один из двенадцати апостолов, учеников Иисуса Христа. Апостол имел второе имя – Нафанаил (в давние времена широко была распространена практика иметь два имени, что можно заметить и сегодня). По словам евангелиста Иоанна, Варфоломей был четвёртым апостолом после Андрея, Петра и Филиппа.

RARZI

 

Aicinajums 1

Aicinajums 2

 

the coronation of the virginПраздник Пресвятой Девы Марии Царицы (22 августа) был учреждён Папой Пием XII энцикликой Ad Caeli Reginam (О провозглашении Небесного Царствования Девы Марии), изданной 11 октября 1954 года в честь 100-летия провозглашения догмата «О Непорочном Зачатии Девы Марии».

Уже во время Первого Ватиканского Собора в 1869 году французские и испанские епископы просили об учреждении этого праздника. Позже многие мариологические конгрессы и движения повторяли эту просьбу. Этот праздник отмечался до недавней реформы литургического календаря 31 мая, венчая исключительное богородичное почитание посвящённого Ей месяца.

В рамках литургического обновления, начатого Вторым Ватиканским собором этот праздник стал дополнять торжество Успения, поскольку они образуют единую тайну: «Непорочная Дева, сохранённая непричастной всякой скверне первородного греха, завершив путь земной жизни, телом и душою взята была в небесную славу и превознесена Господом как Царица вселенной, чтобы полнее уподобиться Своему Сыну, Господу господствующих (ср. Откр 19,16) и Победителю греха и смерти» (Догматическая конституция о Церкви «Lumen Gentium», 59).

Важно заметить, что Папа Пий XII в 1942 году посвятил весь мир Непорочному Сердцу Марии и, восстанавливая праздник Пресвятой Девы Марии Царицы в 1954 году, постановил каждый год именно в этот день обновлять посвящение мира Пресвятому Сердцу Марии.

Voznesenije Marii

Догмат о телесном Вознесении Девы Марии на Небеса провозгласил в 1950 г. Папа Пий XII в своей булле (Апостольской Конституции) «Munificentissimus Deus».

Данная истина веры основана на Священном Писании, истолкованном в соответствии с церковным Преданием. Папа пишет: «Все доводы и рассуждения святых и богословов (по этому вопросу) в конечном счете опираются на Священное Писание». «Для того, чтобы продемонстрировать свою веру в Вознесение Девы Марии, они с определенной свободой используют события и слова из Священного Писания: иными словами, пользуются текстами Писания, чтобы показать, насколько эта привилегия дивным образом согласуется с истинами, преподанными нам Священным Писанием».

masa Marija StefanaNabadzīgā Bērna Jēzus māsa Marija Stefana
(1919-1954)

„No paradīzes mums palikušas pāri trīs lietas: zvaigznes naktī, ziedi dienā un bērna acis.” Dante

Tēta Antona un māmiņas Veronikas pirmdzimtā meitiņa Radītāja brīnišķīgo pasauli ieraudzīja vasaras pilnbriedā 1919. gada 20. augustā. Jau pēc četrām dienām viņa saņēma, kā vēlāk rakstīs „Dzīves dziesmā”, savas sūtības lielāko un skaistāko dāvanu – Kristību un vārdu Sofija. Svētais Gars meitenes dvēselē ielēja trīs dievišķos tikumus: ticību, cerību un mīlestību, un no šā brīža mazā kļuva par dzīvo Dieva svētnīcu. Dažus gadus vēlāk Sofijai piebiedrojās māsiņa Broņislava un pēc tam arī brālītis Antons. Dzimtās mājas atradās netālu no Daugavas, Nīcgales draudzes Rasnačos, kur viņa pavadīja laimīgu bērnību. Vēlāk Sofija Lazdāne rakstīs: „Mana pirmā tikumu skola bija vecāku piemērs.”

Viņa mācījās paļauties uz Dievu, svētīt svētdienas, piedalīties Svētajā Misē, lūgties, būt pašaizliedzīga, mīlēt nabagus un tiem palīdzēt. Sofija māmiņas acīs saskatīja tik daudz labestības un maiguma, ka viņai gribējās teikt – tajās mirdzēja debesis. Kā jau visiem bērniem, arī Sofijai gadījās kļūmes, reizēm viņa kļuva ietiepīga un pat spītīga. Viņa pati raksta: „Biju egoistiska, liela bija mana patmīlība un lepnība. Es vēlējos, kaut varētu visai pasaulei patikt un dzīvot laicīgās mīlestības laimē vieglu dzīvi. Man patika katrs glaims, piemēram, ka man ir skaistas acis, ka esmu laba…” Sofija ļoti mīlēja dabu, priecājās par rāmi plūstošo Daugavu, saules staru rotaļu virs ūdeņiem, vienkāršajiem pļavu ziediem, māmiņas stādītajām dārza puķēm, mirdzošajām zvaigznēm debesu velvē.

15.augusts - lieli svētki
Liturģiskā krāsa - balta

i 29058Bezvainīgā Jaunava, brīva no Iedzimtā grēka, beidzot savu dzīves gaitu, tiek uzņemta debesu godībā ar visu dvēseli un miesu, un Kungs viņu paaugstināja par Pasaules Ķēniņieni, lai pilnībā līdzinātos savam Dēlam, Kungam, kas ir Valdnieks, grēka un nāves uzvarētājs (Vat. II konc., “Lumen Gentium”, 59).

Debesīs uzņemtā ir Debesu Baznīcas pirmauglis, mierinājuma un drošas cerības zīme par Baznīcu svētceļnieci. Jaunavas aizmigšana (dormitio Virginis) un debesīs uzņemšana Rietumu un Austrumu Baznīcā ir viens no vissenākajiem mariāniskajiem svētkiem.

Šī senā liturģiskā liecība tiek svinīgi pasludināta Pāvesta Pija XII dogmātiskajā definīcijā 1950. gadā (Romas Misāle).

Par Mariju pēdējo reizi lasām Jaunajā Derībā Apustuļu darbu pirmajā nodaļā: viņa ir Apustuļu vidū, lūgšanā, gaidot Svētā Gara nonākšanu.

Ļoti daudz ziņu par Mariju var atrast apokrifos.

Termins dormizione ('aizmigšana') ir viens no senākajiem, ko lieto, kad noslēdzas Marijas zemes dzīve. Austrumu Baznīcā šāda svinēšana tiek pasludināta 7. gs. ar Bizantijas imperatora Maurīcija dekrētu.

Tajā pašā gadsimtā “aizmigšanas” svētki tiek pārnesti uz Romu no kāda austrumu izcelsmes pāvesta Serdžo I. Pagāja vēl vesels gadsimts, kad terminu dormizione nomainīja daudz plašāks assunzione ('debesīs uzņemšana').

Pāvesta Pija XII pasludinātā 1950. gada dogmātiskā definīcija dod skaidrojumu, ka Marija nav jāsalīdzina ar pārējām radībām, un parāda oriģinālo personīgi svētdarošo raksturu, ka viņa nav grēka skarta, ar savu dvēseles skaidrību. Pilnīgā savienošanās garīgā un miesiskā Kristus godībā ir beidzamā un mūžīgā Atpestīšanas fāze.

Tā svētīgie un svētie, kas jau izbauda svētlaimi, savā ziņā gaidot šo Atpestīšanas piepildījumu, kas Marijā jau ir notikusi ar īpašu žēlastību, pasargājot to no Pirmgrēka.

Šīs doktrīnas gaismā, kurai savs pamats Svētajos Rakstos, ietverot pirmo Dieva mesiānisko pestīšanas vēsti, kas dota mūsu pirmvecākiem pēc grēkā krišanas. Marija tiek prezentēta kā Jaunā Ieva, cieši saistīta ar Jauno Ādamu - Jēzu Kristu, cieši saistīti ciešanās un mīlestībā, lai izpirktu pirmvecāku vainas. Marija ir ne tikai Pestītāja māte, bet arī līdzdalībniece, kopējā cīņā līdz pilnīgai uzvarai.

Intīmā saistībā ar Jēzu, arī Marija triumfē ne tikai pār grēku, bet arī pār nāvi - diviem cilvēces ienaidniekiem. Un, tāpat kā Kristus Atpestīšanai ir noslēgums - Augšāmcelšanās Godībā, arī Marijai - uzvarā pār grēku.

Ar Bezvainīgo Ieņemšanu vajadzēja būt papildinātai uzvarai pār nāvi.

Ar debesīs uzņemšanu lai kristiešu pestīšanas pilnība ir miesas piedalīšanās debesu godībā.

Pjērs Bargellīni

Svētais Meinards (?-1196)

Sv Meinards„Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi apmeklēt Līvzemi,” tā par Latvijas pirmo apustuli Meinardu hronikās raksta Indriķis.

Meinards bija Augustīniešu ordeņa mūks, Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā. Meinards līvu zemē ieradās kopā ar vācu tirgotājiem, lai pildītu priestera pienākumus tirdzniecības punktos Daugavas lejtecē. Spriežot pēc Indriķa apraksta, Meinardam, uzsākot Līvzemes misiju, bija ap 50 gadiem. Vēsturnieki vairās nosaukt precīzu Meinarda dzimšanas gadu, bet tas visticamāk meklējams ap 1130. gadu. Nav zināma arī Meinarda izcelsme.

Ļoti ticams, ka jaunais mūks tikās ar lielo slāvu misionāru svēto Vicelīnu, kurš bija Zēgebergas klostera dibinātājs un nomira 1152. gada 17. maijā. Svētais Vicelīns izcēlās ar savu misionāra aicinājuma patiesīgumu un dziļu dievbijību, ko nespēja sagraut pat lielas grūtības un briesmas, kas bija jāpārdzīvo karu un nemieru laikā. Nelietodams ieročus un varas līdzekļus, viņš pacietīgi un miermīlīgi darbojās, nesdams kristīgās ticības patiesības obodrītu tautai. Meinardam bija iespēja izvēlēties izcilo svētā Vicelīna personību par savas dzīves un misionāra darbības paraugu. Šo iespējamību apliecina Meinarda dzīves gājums.

Sakarā ar Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas ikgadējiem svētkiem Aglonā, tiks nodrošināti no 2020.gada 12.augusta plkst.17.00 līdz 2020.gada 15.augusta plkst. 18.00 īslaicīgi satiksmes ierobežojumi:

Satiksmes organizācijas shēmas

 

Aglonas Bazilikas sakrālā laukuma shēma

bazilikas sakralais laukums

 

Aglonas Bazilikas autostāvvietu evakuācijas plāns

Autostavvietu shema Aglona

 

Pārpublicēts no www.aglonasbazilika.lv

 

Aglonas svētku programma 2020

Par drošības pasākumiem Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos

 

Page 25 of 64

LV RU PL EN