logo 

 

DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE

SVĒTDIENU UN SVĒTKU DIENU
DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA AUGUSTĀ

 

   
2. augusts, svētdiena Parastā liturģiskā laika XVIII svētdiena
Tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra atbalstam
  08.30 Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30 Sv. Mise poliski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise par tautu, Euharistiskā procesija latviski
  15.00 Rožukronis  
  16.00 Sv. Mise krieviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 sv. Mise, Depozīcija poliski
 
6. augusts, ceturtdiena Kunga pārveidošanās, svētki 
  07.00 Sv. Mise latviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv.Mise latviski
 
9. augusts, svētdiena Parastā liturģiskā laika XIX svētdiena 
  08.30 sv. Mise par tautu, Uzstādīšana latviski
   09.30 Sv. Mise poliski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise par tautu latviski
  15.00 Žēlsirdības kronītis, Rožukronis  
  16.00 Sv. Mise krieviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
10. augusts, pirmdiena Sv.Laurencijs, diakons un moceklis, svētki
  07.00 Sv. Mise poliski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise poliski
 
11. augusts, otrdiena Lurdas Dievmāte un Sv.Klāra, piemiņas diena 
   09.30 Sv. Mise pie Lurdas Dievmātes altāra latviski
  12.00 Sv. Mise, svētība slimniekiem latviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise poliski
 
14. augusts, piektdiena  
SV.BĪSKAPA MEINARDA – LATVIJAS AIZBILDŅA LIELI SVĒTKI
  09.30 Sv. Mise poliski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise latviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise poliski
 
15. augusts, sestdiena  
VISSV.JAUNAVAS MARIJAS UZŅEMŠANAS DEBESĪS, MĀRAS ZEMES KARALIENE UN AIZBILDNE, LIELI SVĒTKI
  09.30 Sv. Mise                                                                                latviski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Misepar tautu, lauku zāļu un augļu svētīšana                                                                                poliski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise, lauku zāļu un augļu svētīšana                                                                                poliski
 
16. augusts, svētdiena Parastā liturģiskā laika XX svētdiena
  08.30 Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30 Sv. Mise poliskii
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise par tautu, Euharistiskā procesija latviski
  15.00 Žēlsirdības kronītis, Rožukronis  
  16.00 Sv. Mise krieviski
  17.00 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
23. augusts, svētdiena Parastā liturģiskā laika XXI svētdiena
  08.30 Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30 Sv. Mise poliski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise par tautu latviski
  15.00 Žēlsirdības kronītis, Rožukronis  
  16.00 Sv. Mise krieviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise, Depozīcija poliski
    
24. augusts, pirmdiena Sv. Apustuļa Bartolomeja, svētki
  07.00 Sv. Mise poliski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise poliski
 
30. augusts, svētdiena Parastā liturģiskā laika XXII svētdiena
  08.30 Sv. Mise, Uzstādīšana latviski
  09.30 Sv. Mise – I svētā Komunija poliski
  11.00 Rožukronis  
  12.00 Sv. Mise par tautu latviski
  15.00 Žēlsirdības kronītis, Rožukronis  
  16.00 Sv. Mise krieviski
  17.30 Rožukronis  
  18.00 Sv. Mise, Depozīcija poliski

 

Kunga parveidosanas

Праздник Преображения Господня – один из важнейших в литургическом календаре, и о нем рассказывают, с некоторыми вариациями, синоптические Евангелия. Но о чем он нам говорит? Христос является в Своей Божественности трем апостолам незадолго до восхождения в Иерусалим, где Ему предстоит пережить дни Страстей и смерти. Апостолы были весьма удручены и, возможно, начали сомневаться, и поэтому они нуждались, как мы сказали бы сегодня, в подзарядке энергией. И Христос спешит им помочь, преображаясь и показывая им Свою божественность. Преображение является четким и недвусмысленным призывом к христианам изменить жизнь, преобразиться, изменить поведение, быть чистыми и признать в Христе истинного и единственного Бога, не бояться открыто исповедовать свою веру. Сегодня все больше и больше христиан являются ими лишь на словах: они холодные, равнодушные, мало убежденные в том, что делают, их присутствие в Церкви и в общине вызвано лишь желанием поддержать свой статус. Но верность Христу выражается не словами, а личным примером, истинно христианской и бескомпромиссной жизнью. Кто следует за Христом, должен четко осознавать: этот путь не приемлет полумер, нельзя быть христианином с 9 до 12, или, скажем, пока находишься на Мессе, а потом забыть об этом до следующего раза. Следование за Христом требует радикальности, полного посвящения себя Его делу 24 часа в сутки, 7 дней в неделю, 365 дней в году, даже если это стоит жертв или непонимания окружающих.

 

Источник: www.radiovaticana.va

3333b

Aicina Tevi piedalīties garīgajās rekolekcijās "Tavas lielas žēlastības dēļ.", kas notiks Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu draudzē, Baznīcas ielā 28.
07.08.2020.g. 17.15 notiks rekolekcija krievu valodā - "Mans upuris – ir satrieks gars".

Kontaktpersona:
Pr.Vjačeslavs, m.t.226310861;
Viktors, m.t.29532316

V. J. Marijas bazilikas Romā iesvētīšanas gadadiena (5. augusts)

Sv Dieva dzemdetaja

Lūdzoties Dievmātes litāniju, ikreiz atkārtojam: svētā Marija, Labsirdīgā Jaunava, Debesu vārti, Rīta auseklis, Slimnieku veselība, Grēcinieku patvērums… Ar šiem tituliem, kurus svētie un Baznīcas doktori ir veltījuši Marijai, viņi vēlējās pagodināt Viņas izcilumu.

Taču ir viens tituls, vissvarīgākais, kurš iekļauj sevī visus pārējos un ir to pamats: svētā Dieva Dzemdētāja. Marija ir tā no kuras piedzima Jēzus (Mt 1, 16). Svētais Lūkass savā evaņģēlijā ierakstīja eņģeļa vārdus: “Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas, kas dzims, būs svēts un tiks saukts - Dieva Dēls” (Lk 1, 35).

Mēs esam dzirdējuši par mātēm, kuru dēli bija lieli zinātnieki, slaveni karavadoņi, tautu vadoņi, karaļi. Pasaule viņus apbrīnoja un apbrīno līdz pat mūsdienām, savā laikā tautas viņu priekšā drebēja bailēs, vai arī svētīja viņus. Taču pāri visām šīm mātēm paaugstināta ir Marija - Dieva Dēla Māte, Dieva Dzemdētāja.

logo 2 lat 3 0Sagatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, 2020.gada 17.jūlijā Aglonā norisinājās Aglonas rīcības komitejas izbraukuma sēde, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aglonas novada pašvaldības, Latgales plānošanas reģiona, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles dienesta, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Veselības inspekcijas, Zemessardzes, kā arī Romas Katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvji.

Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma deleģējumu Ministru kabinets ir noteicis epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas nosaka pulcēšanās prasības un ierobežojumus, kuri būs spēkā arī svētku laikā.

AglonaGatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā, Tieslietu ministrija 2. jūlijā organizēja sanāksmi par šī gada pasākuma norisi, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus.
Sanāksmē piedalījās Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles dienesta, Iekšlietu ministrijas un Romas Katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvji.

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma deleģējumam Ministru kabinets ir noteicis epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, t.sk. pulcēšanās prasības un ierobežojumus, kas attiecināmi arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām. Līdz ar to arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā, kas notiks no š.g. 12.augusta līdz 15.augustam, būs jāievēro Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija un Romas Katoļu Baznīca Latvijā ikvienu iedzīvotāju un svētceļnieku aicina ievērot noteiktos ierobežojumus, rūpējoties par savu un apkārtējo drošību, izvērtēt sagaidāmos riskus un pieņemt atbildīgu lēmumu par savu dalību Aglonas svētkos, t.sk. svētceļojumu organizēšanu vai dalību svētceļojumos.

Respektējot ticīgo vēlmi piedalīties 14. un 15.augusta dievkalpojumos Aglonā, precīzāki norādījumi par svētku laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ievērojamajiem drošības pasākumiem sekos pēc š.g. 20.jūlija.

 

Pārpublicēts no www.katedrale.lv
Foto: www.katedrale.lv

 

JohnvianneyJānis Marija Vianejs ir dzimis 1786. gada 8. maijā, Lionas diecēzē trūcīgā, taču dziļi ticīgā zemnieku ģimenē. Reliģijai Francijā tie bija visai grūti laiki. Kulta aktivitātes tobrīd bija aizliegtas, tādēļ pirmo Komūniju Jānis saņēma slepenībā. Pamazām viņa sirdī uzplauka vēlēšanās kļūt par priesteri un, neraugoties uz to, ka lasīja un rakstīja ar pūlēm, viņš tika stādīts priekšā kā kandidāts. Dēļ grūtībām latīņu valodas apguvē Jāni vairākkārtīgi no semināra izslēdza. Abats Ballejs uzņēmās sekot līdzi viņa mācībām un arī pēc1815. gada, kad Jānis Marija tika ordinēts par priesteri, viņš sadarbību ar savu skolotāju turpināja. Kad Abats Ballejs1817. gadā nomira, Jāni nozīmēja par maza – Arsendombes ciematiņa kapelānu. Tanī atradās aptuveni 40 mājas ar 270 iedzīvotājiem. Tur tad arī Jāņa Marijas svētums uzplauka.

Priesteris spēja saskatīt kādā nabadzībā dzīvo draudzes locekļi, un nojauta kādu postu tas var nest. Jāņa acīs liela nozīme bija katras atsevišķas dvēseles bagātībai: vajadzēja vien sirdi atkausēt ar Dieva mīlestību un Arsa atgūtu savu kristīgo seju. Viņa sprediķu pamatā bija lūgšana un grēku nožēla. Jānis Marija izveidoja Providences skolu, kurā uzņēma un apmācīja amatā daudzas meitenes, arī Rožukroņa brālību sievietēm un Vissvētākā Sakramenta Brālību vīriešiem. Tādējādi visi tika iesaistīti kulta un žēlsirdības aktivitātēs.

Pamazām draudzes stāvoklis izmainījās un tās vadītāja slava Arsai piesaistīja neskaitāmus ticīgos.

Kaut Jāņa Marijas pastorālā darbība nesa daudz augļu, pazemīgo prāvestu nomāca pārspīlēta sava vājuma apziņa un nedrošība par paša pestīšanu. Bieži viņš izjuta arī bailes par sātana klātbūtni. Vairākkārtīgi Jānis Marija no Arsas mēģināja bēgt, taču tauta un bīskaps viņu vēlējās redzēt tajā biktskrēslā un tajā kancelē, no kuras priesteris sludināja Dieva mīlestību visiem.

Arsas bīskaps mira 1859. gada 4. augustā. Pāvests Pijs XI 1925. gadā Jāni Mariju Vianeju kanonizēja un pasludināja par prāvestu aizbildni.

Svētais Pēteris Juliāns Eimards (Pierre-Julien Eymard)
(1811.g. 4. februāris – 1868.g. 1. augusts, La Mure)

EymardSvētais Pēteris Juliāns Eimards (Pierre-Julien Eymard), Vissvētā Sakramenta Priesteru kongregācijas dibinātājs, ir rakstījis: „Es nebūt nerūpējos par ikdienišķo maizi. Lai Karalis rūpējas par saviem kareivjiem. Mūsu vislielākās rūpes ir sniegt Viņam pienācīgu mājvietu, sniegt Viņam tabernākulu, altāri, izdaiļojumus... Viņam lai veltām visu, kas mums pieder: Euharistiskais Karalis ir tā visa cienīgs”. Kas gan ir šis svētais?

Galva pie tabernākula

Kādā 1804. gada dienā, kāds nažu asinātājs sasniedz Grenobles diecēzes (Francijā) La Mure pilsētiņu: viņu sauc Juliāns Eimards. Nāve ir izpostījusi viņa ģimeni no kuras ir izdzīvojuši tikai divi bērni: Antonijs un Marija Anna. Pēdējā ir divpadsmit gadu veca, kad 1811. gada 4. februārī viņa sievai piedzimst Pēteris Juliāns. Eimarda kungs liek nokristīt jaundzimušo jau nākošajā dienā. Pētera Juliāna māte nespēj pavadīt dienu bez aiziešanas uz baznīcu, lai tur uz pāris minūtēm nomestos ceļos. Viņa sev līdzi nes arī mazo Pēteri Juliānu, kas ietīts priekšautā un to velta Jēzum. Līdzko bērniņš sāk staigāt, viņš pavada māti uz baznīcu, taču drīz vien viņš iet viens pats, vairākas reizes dienā. Kādu dienu viņa māsa Marija Anna to pārsteidz aiz altāra, uzkāpušu uz ķeblīša, ar noliektu galvu pret tabernākulu. Pēteris Juliāns skaidro: „Tas ir tāpēc, ka es klausos un no šejienes es dzirdu labāk”. Viņa sirdī sakņojas ārkārtēja dedzība uz Vissvēto Sakramentu. Taču arī viņš nav bez trūkumiem: ir stūrgalvīgs, viegli sadusmojas, ir ziņkārīgs. Tomēr pēc dabas ir godīgs, nespēj dzīvot ar meliem. Pēteris Juliāns ir zinātkārs un viņam piemīt arī izteikta nosliece uz roku darbu. Tā kā apgabalā ir daudz riekstkoku, Juliāns Eimards uzceļ maltuvi, novēlēdams, lai dēls kļūtu par riekstu eļļas ražotāju.

IL
Святой Игнатий Лойола основатель Общества Иисуса (ордена иезуитов).

Детство и юность святого

Дон Иньиго Лопес де Рекардо Лойола родился 23 октября 1491 года в баскской провинции Гипускоа Испания в родовом замке Лойола. Семья Лойола была одной из знатнейших аристократических семей в Испании того времени. Он являлся младшим, тринадцатым ребенком (восьмым сыном) и после смерти его родителей через какое-то время был отправлен на житье и воспитание к крестному в город Аревало. Его крестный отец — Хуан Веласкес был королевским казначеем кастильского двора. Ребенок воспитывался как положено дворянину того времени: научился читать и писать по-кастильски, фехтовать, ездить верхом, сочинять стихи, играть на мандолине. Благодаря знатности семьи и родственным связям, у него были покровители, и в 16 лет, то есть в 1507 году, дон Иньиго стал пажом при дворе королевской четы Фердинанда Арагонского и Изабеллы Кастильской, резиденция двора которых находилась в Барселоне.

3333b

Aicina Tevi piedalīties garīgajās rekolekcijās "Tavas lielas žēlastības dēļ.", kas notiks Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu draudzē, Baznīcas ielā 28.
31.07.2020.g. 17.15 notiks rekolekcija krievu valodā - "Adams, kur tu esi?".

Kontaktpersona:
Pr.Vjačeslavs, m.t.226310861;
Viktors, m.t.29532316

Page 25 of 62

LV RU PL EN