Мария Магдалина – преданная ученица Иисуса Христа, входившая в группу женщин, везде следовавших за Учителем и «служивших Ему имением своим» (ср. Лк 8,2-3). Она стояла у подножия креста на Голгофе (Мф 27,56 и др.), была свидетельницей погребения Иисуса (Мф 28,61 и др.), а рано утром первого дня недели, вместе с некоторыми другими женщинами, пошла к гробнице Христа, чтобы помазать Его тело благовониями (Мф 28,1; Мк 16,1-8). Здесь Воскресший Господь явился ей, хотя и в измененном облике, а она узнала Его, когда Он окликнул ее по имени. Таким образом, согласно Евангелию от Иоанна (Ин 20,11-18), Мария Магдалина удостоилась первой увидеть Воскресшего Иисуса и возвестить о Его Воскресении апостолам и прочим ученикам.
Eņģelis Gabriēls, pasludinādams Marijai, ka viņa kļūst par Pestītāja Māti, pateica viņai, ka viņas māsīca Elizabete, ko uzskatīja par neauglīgu, ir mātes cerībās. Šajā dienā Baznīcā tiek godināta Vissvētākā Jaunava Marija, kas steigšus devās pie savas māsīcas Elizabetes, Jāņa Kristītāja mātes. Marija steidzās pie Elizabetes, lai atklātu viņai vēsti par gaidāmo Pestītāja dzimšanu. Abām satiekoties, Svētais Gars piepildīja Mariju un viņa slavēja Dievu, dziedot skaisto slavas dziesmu 
Šo svētku pirmsākumi meklējami Spānijā, laikā, kad tika nogalināti daudzi priesteri. Vietējais bīskaps, Kristus Priestera Oblāšu māsu kopienas, kuru aicinājums ir lūgties par priesteriem un jauniem aicinājumiem uz priesterību, pamatlicējs, lūdza pāvestu Piju XII iedibināt patronālos Kristus Priestera svētkus. Pāvests to izdarīja 1952. gadā un kopš tā laika svētki spāniski runājošās zemēs tika svinēti ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem.
Litānijā Dievmātei mēs Mariju uzrunājam: „Visgudrākā Jaunava - lūdz par mums!” Pasludināšanas aina īpašā veidā atklāj, cik liela ir Viņas gudrība, prātīgums, apķērība. Erceņģelim Gabrielam viņa uzdod prātīgu jautājumu: „Kā tas notiks, jo es vīra nepazīstu?”(Lk. 1, 34).
Priesteru uzdevums ir palīdzēt attīstīt visu kristiešu Kristības žēlastību. Tas ir viens no līdzekļiem, ar kuru Kristus nemitīgi ceļ un vada savu Baznīcu. Tie, kuri saņem Priesterības sakramentu, tiek ordinēti (iesvētīti) Baznīcas ganīšanai ar Dieva Vārdu un žēlastību Kristus vārdā (sal. KBK 1535, 1545).