svGaraNosutisana

Šis gads ir veltīts svētajam Jāzepam. Tāpēc kustība “Pro Sanctitate” piedāvā šogad izdzīvot Svētā Gara novennu svētā Jāzepa ēnā. Kontemplējot svētā Jāzepa dzīvi, redzam, ka viņš bija uzticīgs Svētajam Garam, tāpēc kustība aicina, izmantojot pāvesta Franciska tekstus, meditēt klusumā katru dienu par Svētā Gara dāvanām un augļiem, kā arī pārdomāt, kā šīs dāvanas un augļus izdzīvoja svētais Jāzeps. Lai Svētais Gars mājo mūsu dzīvē un lai svētais Jāzeps kļūst mums par paraugu, kā klausīties Svētajā Garā un negrēkot pret to!

Novennas laikā no 14. maija līdz 22. maijam katru rītu pl. 8.30 novenna varēs lūgties kopā ar kustību “Pro Sanctitate”, jo lūgšana izskanēs kustības Facebook kontā.

praying

Для человека, созданного по образу и подобию Божию, очень важна цель и мотивация для достижения этой цели. Наша цель очень чёткая — достигнуть Неба. Одним из наиболее эффективных средств достижения вечного спасения является молитва. Молитву можно назвать ключом к спасению. Молитва для жизни нашей души — то же, что кислород для наших лёгких. Вот почему святой Августин утверждал: «Кто молится хорошо, тот живёт хорошо. Кто живёт хорошо, умирает хорошо. А кто умирает хорошо, у того всё хорошо».

Также мы имеем могущественную заступницу перед престолом Господа, которая помогает нам достигнуть Неба и мотивирует нас сосредоточить наши усилия на Боге и только на Нём — это, конечно, Пресвятая Дева Мария.

1730 400Itāļu priesteris Sante Babolins (Sante Babolin) saka, ka aiz vairākiem nesenajiem uzbrukumiem Jaunavai Marijai dažādās pasaules vietās stāv sātans, atzīmējot, ka viņa ir spēcīga aizstāve eksorcisma rituālu laikā.

“Pēc manas pieredzes – līdz šim esmu veicis 2300 eksorcismu – varu teikt, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas piesaukšana bieži izraisa zīmīgas reakcijas personā, kurai tiek veikts eksorcisms,” viņš pastāstīja Meksikas nedēļas izdevumam Desde la Fe.

Pr. Babolins, kurš ir pasniedzējs arī Gregora universitātē Romā, sacīja, ka “saskaroties ar neveiksmi uzbrukumos neticīgajiem, tagad, lai apvainotu un sašķeltu katoļu ļaudis, tiek uzbrukts Jaunavai Marijai, kuru sātans ienīst.”

 Zelserdibas vakars 22.05.21

 

logo 

 

 DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE

 

SVĒTDIENU UN SVĒTKU DIENU
DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA MAIJĀ

 

Maijā katru darbadienas vakaru 17.30 Rožukronis un litānija Dievmātes godam.
   
01. maijs, sestdiena Sv. Jāzeps-strādnieks,
mēneša I sestdiena
Maija dievkalpojumu sākums
  07.00   Sv. Mise latviski 
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski 
  18.00
  Litānija sv. Jāzepa godam, sv. Mise, pie Lurdas Dievmātes altāra poliski 
   
02. maijs, svētdiena Lieldienu V svētdiena
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  12.00   sv. Mise par tautu, Jēzus Sirds dievkalpojums latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
03. maijs, pirmdiena Sv. apustuļi Filips un Jēkabs, svētki
  07.00   Sv. Mise poliski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise poliski
 
09. maijs, svētdiena Lieldienu VI svētdiena,
Mātes diena
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   sv. Mise, Depozīcija poliski
     
11. maijs, otrdiena Vssv. Jaunava Marija, Lurdas Dievmāte, piemiņas diena 
  09.30   Sv. Mise pie Lurdas Dievmātes altāra, Uzstādīšana, Svētais Dievs latviski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  12.00   Sv. Mise, svētība slimniekiem poliski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija latviski
 
13. maijs, ceturtdiena MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS DEBESKĀPŠANA, lieli svētki
Ziedojumi Jeruzalemes svētvietu uzturēšanai
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs latviski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam   poliski
  12.00   Sv. Mise  poliski
  17.30    Rožukronis, litānija Dievmātes godam  latviski
  18.00    Sv. Mise, Depozīcija   latviski
     
14. maijs, piektdiena Sv. apustulis Matijs, svētki
Novennas Dieva Svētā Gara godam sākums     
  07.00   Sv. Mise poliski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam  poliski
  18.00   Novenna, sv. Mise  poliski
   
16. maijs, svētdiena Lieldienu VII svētdiena
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
    
22. maijs, sestdiena  
  07.00   Sv. Mise latviski
SVĒTĀ GARA NOSŪTĪŠANA, lieli svētki
  17.00   Vigīlijas sākums  
  18.00   Sv. Mise poliski
  18.45   Adorācija  
  20.00   Depozīcija  
 
23. maijs, svētdiena  
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  12.00   Nāc Svētais Gars…,sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
24. maijs, pirmdiena V.J. Marija, Baznīcas Māte, svētki
  07.00   Sv. Mise poliski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise poliski
 
27. maijs, ceturtdiena Mūsu Kunga Jēzus Kristus –
Augstais un Mūžīgais Priesteris, svētki
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  18.00   Sv. Mise latviski
 
29. maijs, sestdiena Mēneša pēdējā sestdiena
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Kopīgā sv. Mise par mirušiem poliski
     
30. maijs, svētdiena VISSVSVĒTĀ TRĪSVIENĪBA, lieli svētki
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis, litānija Dievmātes godam latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam latviski
  15.00   Kapusvētki Komunālajos kapos  
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
31. maijs, pirmdiena V.J. Marijas apmeklēšanas svētki,
Maija dievkalpojumu noslēgums
  07.00   Sv. Mise poliski
  17.30   Rožukronis, litānija Dievmātes godam poliski
  18.00   Sv. Mise, TE DEUM LAUDAMUS poliski
 

 

Bis Purvinskis res

Sv. Mise nodomā par mirušo bīskapu Jāni Purvinski tiks celebrēta Daugavpils Dievmātes katoļu baznīcā 2021.gada 06.maijā plkst.18.00 (poļu valodā).

Par bīskapu JĀNI PURVINSKI
   6. aprīlī 86 gadu vecumā mūžībā devies Latvijā dzimušais atjaunotās Kijevas-Žitomiras diecēzes pirmais bīskaps (1991-2011), dedzīgs garīdznieks un gādīgs diecēzes tēvs Jānis Purvinskis, teikts Kijevas-Žitomiras diecēzes mājaslapā.
   Jānis Purvinskis dzimis 1934. gada 19. novembrī, Ilūkstē. Bīskaps Purvinskis ir absolvējis Rīgas Garīgo semināru. Pastorālo darbību viņš sāka kā vikārs Daugavpilī. Vēlāk strādāja par prāvestu Daugavpilī, Krāslavā, Indrā. Pēc Žitomiras katoļu kopienas lūguma un vienojoties ar kardinālu Julijanu Vaivodu, 1977. gada 2. augustā viņš tika iecelts par vikāru Žitomiras Sv. Sofijas katedrālē. 1981. gadā J.Purvinskis tika iecelts par Ukrainas un Moldovas episkopālo vikāru. 1983. gadā viņš saņēma pāvesta kapelāna goda titulu. 1991. gada 16. janvārī pāvests Jānis Pāvils II Jāni iecēla par atjaunotās Žitomiras diecēzes bīskapu. Bīskapa ordinācija notika 1991. gada 4. martā Žitomirā Sv. Sofijas katedrālē. 2011. gada 15. jūnijā pāvests Benedikts XVI pieņēma Ukrainas Romas katoļu Baznīcas Kijevas-Žitomiras diecēzes ordināra bīskapa Jāņa Purvinska atkāpšanos, aizejot pensijā. 4. martā bīskaps atzīmēja 30. bīskapa ordinācijas gadadienu. 1. aprīlī, Lielajā ceturtdienā, bīskaps tika hospitalizēts ar aizdomām par inficēšanos ar Covid-19.

Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!

Marija DievmateŠajā mēnesī godinām Dievmāti. Viņa ir mūsu zemes sevišķā aizbildne - Māras zemes Karaliene. Taču mūsos var rasties izbrīna - godinām Viņu kā Karalieni, bet Viņa saka: „Lūk, es esmu Kunga kalpone” (Lk 1,38). Tā Viņa sevi sauc brīdī, kad dzirdēja cilvēkam neparastus eņģeļa vārdus: „Esi sveicināta žēlastības pilnā” (Lk 1,28). Eņģeļa sveiciens liek mums redzēt Marijā Jaunavu, kas ir paaugstināta pāri eņģeļiem, bet Marijas atbilde liek redzēt Viņu nometušos ceļos, kalpojot Dievam un cilvēkiem. Tas mūsu sirdi var mierināt - redzot Viņā Kunga Kalponi, mīlot Viņu kā Māti un godinot kā Karalieni.

Pirms savas kalpošanas uzsākšanas, kā liecina tradīcija, Dieva Māte savu bērnību pavadīja svētnīcā, kur Viņa lasīja svētās grāmatas. No tām iegūtās gudrības augļus mēs lasām Magnificat himnā, kuru Viņa izteica Elizabetes mājā. Svētnīcā Marija sagatavoja savu dvēseli visam, ko Dievs no Viņas dzīves laikā sagaidīja. Un mēs zinām, ka no Marijas daudz sagaidīja Tas, kuram vienīgajam bija tiesības uzstādīt jebkādas prasības.

saint Joseph

Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācija adresētā vēstulē Bīskapu konferenču prezidentiem, informē par dažām jaunām invokācijām Svētā Jāzepa litānijā.

Vēstulē, kuru parakstījuši arhibīskaps sekretārs Artūrs Rošē (Arthur Roche), sekretāra vietnieks priesteris Korrado Madžoni (Corrado Maggioni), S.M.M., teikts:

"Svinot 150. gadadienu kopš sv.Jāzeps tika pasludināts par Vispārējās Baznīcas aizbildni, Svētais tēvs, pāvests Francisks, publicēja Apustulisko vēstuli "Patris corde" ar mērķi "pavairot mūsu mīlestība pret šo diženo svēto, lai iedrošinātu mūs lūgt viņa aizbildniecību un atdarināt viņa tikumus un dedzību".

Ņemot to vērā, šķita pareizi atjaunināt Litāniju Svētā Jāzepa godam, kuru 1909. gadā apstiprināja Apustuliskais Krēsls (sk. Apostolicae Sedis 1 [1909] 290-292), integrējot septiņus jaunas invokācijas ņemot vērā pāvestu izteikumus, kuri pārdomāja dažādus šī Vispārējās Baznīcas aizbildņa personas aspektus.

Tie ir šādi:

"Custos Redemptoris" - Pestītāja aizbildnis (sal. Svētais Jānis Pāvils II, Ap. Pamud. “Custos Redemptoris”);

"Serve Christi" - Kristus kalps (sal. Sv. Pāvils VI, Homīlija 19.marts.1966.gads , citēta “Custos Redemptoris” n. 8 un “Patris corde” n. 1);

"Minister salutis" - Pestīšana kalps (Sv.Jānis Hrizostoms, citēts . “Custos Redemptoris”, n. 8);

"Fulcimen in difficultatibus" - Palīgs grūtībās (sal. pāvests Francisks, Ap. Vēst.. “Patris corde”, prologs);

"Patrone exsulum, afflictorum, pauperum" - Bēgļu, noskumušo, nabagu aizbildnis (“Patris corde”, n. 5).

Jaunās invokācijas tika stādītas priekšā pāvestam Franciskam, kurš apstiprināja to iekļaušanu svētā Jāzepa litānijā, kuru varat atrasts šai vēstulei pievienotajā tekstā. Bīskapu konferences ir atbildīgas par Litānijas tulkošanu un publicēšanu valodās, kas ir to kompetences ietvaros; šiem tulkojumiem nav nepieciešams Apustuliskais Krēsla apstiprinājums.

Saskaņā ar viņu pastorālo gudrību Bīskapu konferences var ieviest arī citas invokācijas, ņemot vērā kā svētais Jāzeps tiek
godināts viņu valstīs. Šādi papildinājumi un to izvietojums litānijā būtu jāveic, saglabājot tās literāro žanru.
Ar prieku paziņoju šos jaunos norādījumus un to pielietojumu, kā arī izmantoju iespēju apliecināt jums savu cieņu."

* * *

Svētā Jāzepa litānija
(ar septiņām jaunām invokācijām)

Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!
Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs!

Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls, pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētā Marija, lūdz par mums!
Svētais Jāzep,
Slavas pilnais Dāvida ciltsbērns,
Patriarhu gaisma,
Dievmātes līgavainis,
Pestītāja aizbildnis,
Šķīstais Jaunavas sargātājs,
Dieva Dēla uzturētājs,
Rūpīgais Kristus aizsargātājs,
Kristus kalps,
Pestīšanas kalps,
Svētās ģimenes galva,
Svētais Jāzep, taisnīgais vīrs,
Svētais Jāzep, šķīstības paraugs,
Svētais Jāzep, gudrības piemērs,
Svētais Jāzep, drošsirdīgais vīrs,
Svētais Jāzep, Dievam vienmēr paklausīgais,
Svētais Jāzep, uzticīgais Dieva kalps,
Pacietības spoguli,
Nabadzības mīlētāj,
Strādnieku priekšzīme,
Mājas dzīves košums,
Jaunavu sargs,
Ģimenes atbalsts,
Palīgs grūtībās,
Nelaimīgo iepriecinātājs,
Slimnieku cerība,
Bēgļu aizbildnis,
Noskumušo aizbildnis,
Nabagu aizbildnis,
Mirstošo gādnieks,
Biedinājums ļauniem gariem,
Svētās Baznīcas aizstāvis,

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzē mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!

V. Viņš to iecēla par sava nama kungu.
R. Un par visa sava īpašuma valdnieku.

Lūgsimies.
Dievs, Tu savā neizsakāmā gādībā esi izvēlējies svēto Jāzepu par savas Mātes, Vissvētās Jaunavas Marijas Līgavaini, mēs Tevi lūdzam, lai tas, kuru godinām virs zemes, būtu mums par aizbildni pie Tevis debesīs, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Amen.

Pārpublicets no www.katedrale.lv
Foto: www.pinterest.com

 

Sv Dieva dzemdetajaLūdzoties Dievmātes litāniju, ikreiz atkārtojam: svētā Marija, Labsirdīgā Jaunava, Debesu vārti, Rīta auseklis, Slimnieku veselība, Grēcinieku patvērums… Ar šiem tituliem, kurus svētie un Baznīcas doktori ir veltījuši Marijai, viņi vēlējās pagodināt Viņas izcilumu.

Taču ir viens tituls, vissvarīgākais, kurš iekļauj sevī visus pārējos un ir to pamats: svētā Dieva Dzemdētāja. Marija ir tā no kuras piedzima Jēzus (Mt 1, 16). Svētais Lūkass savā evaņģēlijā ierakstīja eņģeļa vārdus: “Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas, kas dzims, būs svēts un tiks saukts - Dieva Dēls” (Lk 1, 35).

Mēs esam dzirdējuši par mātēm, kuru dēli bija lieli zinātnieki, slaveni karavadoņi, tautu vadoņi, karaļi. Pasaule viņus apbrīnoja un apbrīno līdz pat mūsdienām, savā laikā tautas viņu priekšā drebēja bailēs, vai arī svētīja viņus. Taču pāri visām šīm mātēm paaugstināta ir Marija - Dieva Dēla Māte, Dieva Dzemdētāja.

Laba GanaŠajā Lieldienu svētdienā mēs pieminam Kristu kā Labo Ganu – šo tradīciju Baznīcā uzsāka pāvests Pāvils VI 1963. gadā. Šodien visa Baznīca lūdzas par aicinājumiem uz priesterību.

Mūsdienās daudzās zemēs ir jūtams aicinājumu trūkums. Ir daudzas diecēzes, kurās jau ilgu laiku nav iesvētīts neviens priesteris. Starp ticīgajiem un pat starp priesteriem rodas jautājums: vai tiešām aicinājumi Baznīcā izsīks? Cilvēciski, vērojot notiekošo, varētu domāt, ka mazinās alkas pēc Dieva un Baznīcas dzīve zaudē savu dedzību.

Tas nav nejauši, ka Labā Gana svētdienu svinam tieši Lieldienu laikā. Kristus augšāmcelšanās ir kā droša zīme tam, ka Dievs ir dzīvs, un tam, ka Viņš vienmēr paliks ar mums. Dievs pats izveidoja savu Baznīcu, un Viņš arī nepārstās aicināt tajā strādniekus.

Dievs aicina, taču tie aizvien būs paši uzrunātie jaunieši, kas šo aicinājumu pieņems vai noraidīs.

Protams, varētu iebilst, sakot: “Ja es skaidri zinātu, kurp Dievs mani ved, es droši ietu, bet diemžēl es to skaidri neredzu.” Daļa cilvēku atrod savu aicinājumu jau tad, kad vērīgi ieklausās savā sirds balsī un pareizi novērtē savas spējas. Taču daudzi arī pēc izdarītās izvēles aizvien jūtas nedroši. Nedrošības iemesls vispirms ir jāmeklē tajā, ka trūkst ticības un paļāvības uz Dievu. Mēs gribam zināt visu daudzus gadus uz priekšu, mēs prasām no Dieva tādas garantijas, kādas Viņš nav paredzējis mums dot. Dievs ir Labais Gans. Tas ir Viņš, kas mūs vada. Ja avs zinātu, kurp gans viņu vēlas vest, tā nesekotu gana pēdās, bet aizsteigtos tam pa priekšu, bet tad nesaprātīgo avi varētu saplosīt plēsīgi zvēri vai laupītāji.