Pārdomas, kā veicināt garīgo atmodu Latvijā.

gariga atmoda1. Ir ļoti svarīgi tieši šobrīd draudzēs ieviest pieaugušo sagatavošanos iniciācijas sakramentiem - kristībām un pirmajai Komūnijai. Ir ar steigu jāpārtrauc masveidīgi un pavirši sagatavot pieaugušos kristībām. Mums ir nepieciešami ticībā nobrieduši katoļi. Pie tam, šajā sagatavošanā ir jāņem vērā arī tas, ka iniciācija nav tikai intelektuāli iemācīt katehumēniem ticības patiesības. Ir jāņem vērā arī harismātiskais aspekts, lūdzot par kandidātu atbrīvošanu no ļaunā (Pieaugušo iniciācijas ritā paredzētie egzorcismi) un ievadīšana liturģiskajā draudzes dzīvē.

2. Ir jāaktivizē darbs ar ģimenēm. Būtu labi, ja katra katoļticīgā ģimene vismaz reizi gadā pie sevis ciemos uzaicinātu savas draudzes prāvestu. Šāda vizitācija palīdzētu atvērties tiem ģimenes locekļiem, kas dažādu iemeslu dēļ savā ticībā ir atsaluši.

3. Katrā draudzē ar steigu ir jādibina Bībeles un Katehisma studiju grupas. Tie, kas nepazīst Rakstus, nepazīst Kristu (sv. Hieronīms). Ir jāpadziļina sava ticība gan intelektuāli, gan garīgi, iepazīstot Dievišķo Atklāsmes Mantojumu.

Правда ли, что первые христиане верили в прошлые жизни и реинкарнацию?

111Учение о возможности восстановления в земной жизни – апокатастасисе - развил Ориген и некоторые другие христианские авторы. Это учение происходило из философии Платона, языческого мыслителя, согласно которому души воплощаются, пока не достигают полного очищения. Однако эта идея никогда не была присуща ни иудейской, ни христианской культуре, согласно которой тело – это составная часть человека, а не место очищения. Апокатастасис, метемпсихоз (переселение душ), реинкарнация – это предмет буддийской и других восточных философий. Святой Августин упоминает об этой идее Оригена как о ереси.

В Священном Писании нет ничего, что могло бы заставить предположить, будто умерший человек возвращается к земной жизни, пусть даже и ради очищения. В Ветхом Завете такая гипотеза исключается утверждениями о невозможности искупления в некоем новом существовании. «Все, что может рука твоя делать, по силам делай; потому что в могиле, куда ты пойдешь, нет ни работы, ни размышления, ни знания, ни мудрости», - говорит Экклесиаст (9,10). «Ничто да не препятствует тебе исполнить обет благовременно, и не откладывай оправдания до смерти», - гласит Книга Иисуса, сына Сирахова (18,22). В Новом Завете также нет ничего, что наводит на мысль о реинкарнации. С самого начала Своей проповеди Иисус четко противопоставляет ситуацию, в которой мы находимся в нашей земной жизни, и ситуацию, в какой окажемся после смерти.

IMG 20200127 WA0002

Seminārs notiks 2020. gada 20. februārī (18:00-21:00), Katoļu ielā 16 (Vecajā kapelā). Semināru organizē Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) ar mērķi piedāvāt tālākizglītības iespēju pastorālā darba veicējiem, garīdzniekiem, psihiskās veselības aprūpes un sociālās jomas profesionāļiem, kā arī citiem klausītājiem, kuriem interesē teoloģijas un psiholoģijas starpdisciplinārā dialoga jautājumi.

Dalības maksa - 10,00 eiro (ar pārskaitījumu). Pasākuma dienā dalības maksa - 15.00 eiro (skaidrā naudā).
Dalības maksu lūdzam pārskaitīt uz RARZI kontu līdz 17. februārim:

LPU FILIĀLE RARZI
Reģistrācijas nr. 40003501407
Juridiskā adrese: Katoļu iela 16, Rīga LV-1003
SWEDBANK
IBAN: LV25HABA0001408056042
S.W.I.F.T.: HABA LV 22

 Pieteikšanās semināram Seksualitāte laulībā un celibātāPieteikšanās semināram Seksualitāte laulībā un celibātā

2583 430 Dosimies pie Martas un Marijas Lūkasa evaņģēlijā, lai dziļāk izprastu mūsu garīgo dzīvi, kas ik dienas norisinās mūsu sirdī. Tur, kur mēs pavadām visvairāk laika un patērējam visvairāk enerģijas. Starp vienkāršām nodarbēm, lietām, kuras mūs aizrauj, kuras mīlam, pēc kurām ilgojamies, bet arī starp tām, kas mūs nomāc, mums nepatīk, no kurām bēgam. Tā visa vidū – ikdienas putekļos – pulsē mūsu garīgā dzīve.

Garīgā dzīve caurstrāvo visu

Garīgam nav jābūt no citas pasaules, ēteriskam, tādam, kuru pavada eņģeļu dziedāts Hendeļa “Alleluja”. Daudziem garīgums ir kaut kas parasts un ikdienišķs. Vēlamies, lai Jēzus izmēra mūsu ikdienas garīgās dzīves pulsu tāpat, kā to mērīja Martai un Marijai. Ne tikai tad, kad līdzīgi Marijai klusumā sēžam pie Jēzus kājām, ieklausoties Viņā, bet arī tad, kad ar Martu stāvam pie katliem, nemierīgi skrienam šurpu turpu un nevaram paspēt paveikt kārtējos pienākumus. Arī tad, kad nezinām, no kura gala ķerties klāt – tajā visā ir mūsu garīgā dzīve.

Garīgai dzīvei nav mazsvarīgu lietu, tā caurstrāvo visu. Tā attiecas arī uz to, kas ir materiāls, jo bez materiālā uz zemes nevaram dzīvot. Tāda garīgā dzīve būtu neizturama ne tikai mums, bet arī visiem ap mums.

2019. gada 30. septembrī tika publicēta pāvesta Franciska apustuliskā vēstule Motu proprio formā "Aperuit illis", ar kuru tiek iedibināta Dieva Vārda svētdiena. Pāvests nosaka, ka Parastā liturģiskā laika 3. svētdiena (26.01.2020.g.) turpmāk būs veltīta "Dieva Vārda svinēšanai, pārdomāšanai un izplatīšanai".

SvRaksti Jaunais dokuments izdots sv. Hieronīma liturģiskās piemiņas dienā. Viņš ir tulkojis Veco Derību no ebreju valodas uz latīņu valodu. Kopš šī svētā nāves ir pagājuši gandrīz 1600 gadi, bet joprojām ir aktuāls viņa vēstījums. Hieronīms reiz sacīja:"Nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu".

Pāvests skaidro, ka viņa lēmuma pamatā ir vēlme atbildēt daudzu ticīgo izteiktajam lūgumam ieviest Dieva Vārda svētdienas svinēšanu. Divpadsmit lappušu garā vēstule sākas ar vārdiem no Lūkasa evaņģēlija: "Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus" (24, 45). Jēzus pēc savas augšāmcelšanās parādās mācekļiem, lauž ar viņiem maizi un atver viņu prātu Svēto Rakstu izprašanai. Mācekļi bija nobijušies un vīlušies. Jēzus viņiem atklāj Lieldienu noslēpuma nozīmi, tas ir, ka Viņam, saskaņā ar Tēva mūžīgo plānu, bija jācieš un jāceļas no miroņiem, lai pavērtu cilvēkiem atgriešanās ceļu un dotu tiem grēku piedošanu. Bez tam, Jēzus apsola mācekļiem, ka nosūtīs Svēto Garu, kurš dos tiem spēku būt par šī pestīšanas noslēpuma lieciniekiem.

uguntins 03.01.20 Pasākums "Svētdienas skolas Ziemassvētki 2019” latviešu un krievu grupiņu skolēniem iesākās ar Svēto Misi, ko celebrēja Daugavpils Dievmātes draudzes prāvests Bernards Vagalis. Saņēmuši Dieva svētību, pasākumu turpinājām Svētdienas skolas telpās, kur pie Bētlemes skolēni rādīja vecākiem un viesiem lugu iestudējumus par Ziemassvētku notikumiem. Pārsteigumu sagādāja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš kopā ar citiem Saskaņas partijas deputātiem, atvedot dāvanas katram skolēnam. Priecājāmies, ka paši varējām saklāt "groziņu” galdu un pēc prāvesta ēdiena svētības, baudījām garšīgos ēdienus.

Otrā pasākuma daļa izvērtās vēl jautrāka, jo sapazinušies svētceļojuma laikā, dažādu pilsētas skolu skolēni droši piedalījās dažāda veida stacijās – pieturās, pārbaudot un nostiprinot savas zināšanas par katehismu, ikdienas kristīgo dzīvi un prasmes radoši izpausties.


Katehēte Monika

photo ic3 - Foto

 

Svetcelojums 30.12.19 Pēc Jēzus Kristus dzimšanas svētkiem, 2019. gada 30. decembrī, Dievmātes draudzes Svētdienas skolas (latviešu un krievu grupiņas) skolēni ar katehētēm un draudzes locekļiem devās svētceļojumā. Mērķis, kas mūs apvienoja, bija izprast katoļu ticības būtību, iepazīstot dažādas baznīcas Latgalē un vietas, sirsnīgi kopīgi lūgties un sadraudzējoties kļūt par vienotiem draudzes locekļiem.

Kaut arī svētceļojuma rīts izrādījās ļoti slidens, pat uz ietves tikko varēja nostāvēt, jo slīdēja kājas, mēs, paļaujoties uz Dieva žēlastībām un vecāku lūgšanām, devāmies uz Baltinavas Kunga Jēzus Kristus Pasludināšanas draudzi, kura atrodas 5 km no Krievijas robežas. Prāvests Staņislavs Prikulis mūs sirsnīgi sagaidīja, sīki iepazīstināja ar baznīcas vēsturi, baznīcas tradīcijām, izrādīja Šķilbēnu Sāpju Dievmātes draudzes jauno un veco baznīcu. Ar lielu interesi un uzmanīgi ieklausījāmies priestera stāstījumā, jo varēja redzēt, cik ilgs, rūpju pilns darbs ir paveikts, lai uzturētu šīs baznīcas. Locījām ceļus Dieva altāra priekšā, izjutām mieru un prieku, apskatījām Jēzus Kristus dzimšanas vietas skaisti izrotātās Bētlemēs, sapratām, ka ikvienā katoļu baznīcā Dievs ir klātesošs. Pavāres ,,Rekavas dzirnavās” mums bija sagatavojušas sātīgas pusdienas no ekoloģiski tīriem ,,Kotiņu” saimniecības audzētiem produktiem.

vienotibaNo 18. līdz 25. janvārim notiek ikgadēja starptautiskā Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Tās ietvaros visā pasaulē un arī Latvijā norisinās dažādi ekumeniski dievkalpojumi un lūgšanu brīži, kuros piedaloties iespējams konkrēti atbildēt uz Kristus aicinājumu „lai visi būtu viens”.

Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību pirmsākumi meklējami jau 1740. gadā, kad Skotijā aizsākās Vasarsvētku kustība, kas aicināja lūgties par un kopā ar visām Baznīcām. 1908. gadā datumus Baznīcas vienotības oktāvai no 18. līdz 25. janvārim pirmo reizi izvēlējās anglikāņu mācītājs Pols Vatsons. Izvēlētie datumi saistās ar diviem lieliem Baznīcas apustuļiem - sv. Pēteri un sv. Pāvilu. 18. janvārī sv. Pēteris kļuva par pirmo Romas bīskapu, tas ir, pāvestu, no kura arī pēc tam ir nākusi tagadējo pāvestu pēctecība. Savukārt, 25. janvārī ir sv. Pāvila atgriešanās svētki, kad viņš no kristiešu vajātāja kļuva par dedzīgu Kristus piekritēju un draugu.

Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību pasaules mērogā organizē Pasaules Baznīcu padome, kas apvieno 349 Baznīcas, kas tiecas uz vienotību, vēlas kopīgi liecināt un kalpot. Katoliskā Baznīca piedalās šajā ekumeniskajā iniciatīvā, kaut gan nav iestājusies Pasaules Baznīcu padomē. Materiālus pārdomām lūgšanu nedēļā Pasaules Baznīcu padome un Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padome kopīgi izstrādā kopš 1968. gada.

 

Pārpublicēts no www.katolis.lv 

Var saņemt pilnas atlaidas tie, kuri piedalīsies lūgšanās visu nedēļu (Enchiridion Indulgentiarum, 1999, 11. nod., 58. lpp.)

 

TCMJau esam apskatījuši Svētā Gara dāvanas, augļus, esam rakstījuši par kristību Svētajā Garā. Paturam cerību, ka tas ir kalpojis lasītāju ticības padziļināšanai un garīgās dzīves izaugsmei. Turpinājumā centīsimies aplūkot jaunu sadaļu ticības mācībā – tikumus.
Gatavojot šo rakstu, ņēmu semināra laika mācību grāmatu morālteoloģijā, lai nedaudz atsvaidzinātu kādas lietas. Morālteoloģijā ir ļoti smalks tikumu iedalījums dažādās grupās pēc to izcelsmes un pēc tā, ko tie ietekmē. Nekavēsimies pie šiem smalkumiem, bet turpmākajos avīzes numuros iedziļināsimies tajos tikumos, kuri minēti katehismā, kas tiek izmantots katehizācijā.

Atverot katehismu, atrodam ļoti vienkāršu tikumu iedalījumu: trīs dievišķie tikumi un četri pamattikumi. Tomēr, pirms pievērsties pašiem tikumiem, jānoskaidro – kas ir tikums.