Marija DievmateŠajā mēnesī godinām Dievmāti. Viņa ir mūsu zemes sevišķā aizbildne - Māras zemes Karaliene. Taču mūsos var rasties izbrīna - godinām Viņu kā Karalieni, bet Viņa saka: „Lūk, es esmu Kunga kalpone” (Lk 1,38). Tā Viņa sevi sauc brīdī, kad dzirdēja cilvēkam neparastus eņģeļa vārdus: „Esi sveicināta žēlastības pilnā” (Lk 1,28). Eņģeļa sveiciens liek mums redzēt Marijā Jaunavu, kas ir paaugstināta pāri eņģeļiem, bet Marijas atbilde liek redzēt Viņu nometušos ceļos, kalpojot Dievam un cilvēkiem. Tas mūsu sirdi var mierināt - redzot Viņā Kunga Kalponi, mīlot Viņu kā Māti un godinot kā Karalieni.

Pirms savas kalpošanas uzsākšanas, kā liecina tradīcija, Dieva Māte savu bērnību pavadīja svētnīcā, kur Viņa lasīja svētās grāmatas. No tām iegūtās gudrības augļus mēs lasām Magnificat himnā, kuru Viņa izteica Elizabetes mājā. Svētnīcā Marija sagatavoja savu dvēseli visam, ko Dievs no Viņas dzīves laikā sagaidīja. Un mēs zinām, ka no Marijas daudz sagaidīja Tas, kuram vienīgajam bija tiesības uzstādīt jebkādas prasības.

saint Joseph

Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācija adresētā vēstulē Bīskapu konferenču prezidentiem, informē par dažām jaunām invokācijām Svētā Jāzepa litānijā.

Vēstulē, kuru parakstījuši arhibīskaps sekretārs Artūrs Rošē (Arthur Roche), sekretāra vietnieks priesteris Korrado Madžoni (Corrado Maggioni), S.M.M., teikts:

"Svinot 150. gadadienu kopš sv.Jāzeps tika pasludināts par Vispārējās Baznīcas aizbildni, Svētais tēvs, pāvests Francisks, publicēja Apustulisko vēstuli "Patris corde" ar mērķi "pavairot mūsu mīlestība pret šo diženo svēto, lai iedrošinātu mūs lūgt viņa aizbildniecību un atdarināt viņa tikumus un dedzību".

Ņemot to vērā, šķita pareizi atjaunināt Litāniju Svētā Jāzepa godam, kuru 1909. gadā apstiprināja Apustuliskais Krēsls (sk. Apostolicae Sedis 1 [1909] 290-292), integrējot septiņus jaunas invokācijas ņemot vērā pāvestu izteikumus, kuri pārdomāja dažādus šī Vispārējās Baznīcas aizbildņa personas aspektus.

Tie ir šādi:

"Custos Redemptoris" - Pestītāja aizbildnis (sal. Svētais Jānis Pāvils II, Ap. Pamud. “Custos Redemptoris”);

"Serve Christi" - Kristus kalps (sal. Sv. Pāvils VI, Homīlija 19.marts.1966.gads , citēta “Custos Redemptoris” n. 8 un “Patris corde” n. 1);

"Minister salutis" - Pestīšana kalps (Sv.Jānis Hrizostoms, citēts . “Custos Redemptoris”, n. 8);

"Fulcimen in difficultatibus" - Palīgs grūtībās (sal. pāvests Francisks, Ap. Vēst.. “Patris corde”, prologs);

"Patrone exsulum, afflictorum, pauperum" - Bēgļu, noskumušo, nabagu aizbildnis (“Patris corde”, n. 5).

Jaunās invokācijas tika stādītas priekšā pāvestam Franciskam, kurš apstiprināja to iekļaušanu svētā Jāzepa litānijā, kuru varat atrasts šai vēstulei pievienotajā tekstā. Bīskapu konferences ir atbildīgas par Litānijas tulkošanu un publicēšanu valodās, kas ir to kompetences ietvaros; šiem tulkojumiem nav nepieciešams Apustuliskais Krēsla apstiprinājums.

Saskaņā ar viņu pastorālo gudrību Bīskapu konferences var ieviest arī citas invokācijas, ņemot vērā kā svētais Jāzeps tiek
godināts viņu valstīs. Šādi papildinājumi un to izvietojums litānijā būtu jāveic, saglabājot tās literāro žanru.
Ar prieku paziņoju šos jaunos norādījumus un to pielietojumu, kā arī izmantoju iespēju apliecināt jums savu cieņu."

* * *

Svētā Jāzepa litānija
(ar septiņām jaunām invokācijām)

Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!
Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs!

Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls, pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētā Marija, lūdz par mums!
Svētais Jāzep,
Slavas pilnais Dāvida ciltsbērns,
Patriarhu gaisma,
Dievmātes līgavainis,
Pestītāja aizbildnis,
Šķīstais Jaunavas sargātājs,
Dieva Dēla uzturētājs,
Rūpīgais Kristus aizsargātājs,
Kristus kalps,
Pestīšanas kalps,
Svētās ģimenes galva,
Svētais Jāzep, taisnīgais vīrs,
Svētais Jāzep, šķīstības paraugs,
Svētais Jāzep, gudrības piemērs,
Svētais Jāzep, drošsirdīgais vīrs,
Svētais Jāzep, Dievam vienmēr paklausīgais,
Svētais Jāzep, uzticīgais Dieva kalps,
Pacietības spoguli,
Nabadzības mīlētāj,
Strādnieku priekšzīme,
Mājas dzīves košums,
Jaunavu sargs,
Ģimenes atbalsts,
Palīgs grūtībās,
Nelaimīgo iepriecinātājs,
Slimnieku cerība,
Bēgļu aizbildnis,
Noskumušo aizbildnis,
Nabagu aizbildnis,
Mirstošo gādnieks,
Biedinājums ļauniem gariem,
Svētās Baznīcas aizstāvis,

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzē mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!

V. Viņš to iecēla par sava nama kungu.
R. Un par visa sava īpašuma valdnieku.

Lūgsimies.
Dievs, Tu savā neizsakāmā gādībā esi izvēlējies svēto Jāzepu par savas Mātes, Vissvētās Jaunavas Marijas Līgavaini, mēs Tevi lūdzam, lai tas, kuru godinām virs zemes, būtu mums par aizbildni pie Tevis debesīs, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Amen.

Pārpublicets no www.katedrale.lv
Foto: www.pinterest.com

 

Sv Dieva dzemdetajaLūdzoties Dievmātes litāniju, ikreiz atkārtojam: svētā Marija, Labsirdīgā Jaunava, Debesu vārti, Rīta auseklis, Slimnieku veselība, Grēcinieku patvērums… Ar šiem tituliem, kurus svētie un Baznīcas doktori ir veltījuši Marijai, viņi vēlējās pagodināt Viņas izcilumu.

Taču ir viens tituls, vissvarīgākais, kurš iekļauj sevī visus pārējos un ir to pamats: svētā Dieva Dzemdētāja. Marija ir tā no kuras piedzima Jēzus (Mt 1, 16). Svētais Lūkass savā evaņģēlijā ierakstīja eņģeļa vārdus: “Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas, kas dzims, būs svēts un tiks saukts - Dieva Dēls” (Lk 1, 35).

Mēs esam dzirdējuši par mātēm, kuru dēli bija lieli zinātnieki, slaveni karavadoņi, tautu vadoņi, karaļi. Pasaule viņus apbrīnoja un apbrīno līdz pat mūsdienām, savā laikā tautas viņu priekšā drebēja bailēs, vai arī svētīja viņus. Taču pāri visām šīm mātēm paaugstināta ir Marija - Dieva Dēla Māte, Dieva Dzemdētāja.

Laba GanaŠajā Lieldienu svētdienā mēs pieminam Kristu kā Labo Ganu – šo tradīciju Baznīcā uzsāka pāvests Pāvils VI 1963. gadā. Šodien visa Baznīca lūdzas par aicinājumiem uz priesterību.

Mūsdienās daudzās zemēs ir jūtams aicinājumu trūkums. Ir daudzas diecēzes, kurās jau ilgu laiku nav iesvētīts neviens priesteris. Starp ticīgajiem un pat starp priesteriem rodas jautājums: vai tiešām aicinājumi Baznīcā izsīks? Cilvēciski, vērojot notiekošo, varētu domāt, ka mazinās alkas pēc Dieva un Baznīcas dzīve zaudē savu dedzību.

Tas nav nejauši, ka Labā Gana svētdienu svinam tieši Lieldienu laikā. Kristus augšāmcelšanās ir kā droša zīme tam, ka Dievs ir dzīvs, un tam, ka Viņš vienmēr paliks ar mums. Dievs pats izveidoja savu Baznīcu, un Viņš arī nepārstās aicināt tajā strādniekus.

Dievs aicina, taču tie aizvien būs paši uzrunātie jaunieši, kas šo aicinājumu pieņems vai noraidīs.

Protams, varētu iebilst, sakot: “Ja es skaidri zinātu, kurp Dievs mani ved, es droši ietu, bet diemžēl es to skaidri neredzu.” Daļa cilvēku atrod savu aicinājumu jau tad, kad vērīgi ieklausās savā sirds balsī un pareizi novērtē savas spējas. Taču daudzi arī pēc izdarītās izvēles aizvien jūtas nedroši. Nedrošības iemesls vispirms ir jāmeklē tajā, ka trūkst ticības un paļāvības uz Dievu. Mēs gribam zināt visu daudzus gadus uz priekšu, mēs prasām no Dieva tādas garantijas, kādas Viņš nav paredzējis mums dot. Dievs ir Labais Gans. Tas ir Viņš, kas mūs vada. Ja avs zinātu, kurp gans viņu vēlas vest, tā nesekotu gana pēdās, bet aizsteigtos tam pa priekšu, bet tad nesaprātīgo avi varētu saplosīt plēsīgi zvēri vai laupītāji.

logo 

 

 DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE

 

SVĒTDIENU UN SVĒTKU DIENU
DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA APRĪLĪ

 

11. aprīlis, svētdiena Kunga Žēlsirdības svētdiena
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
18. aprīlis, svētdiena Lieldienu III svētdiena
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Žēlsirdības kronītis, rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
    
24. aprīlis, sestdiena  Mēneša pēdējā sestdiena
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.00   Rožukronis poliski
  18.00   Kopīgā sv. Mise par mirušiem poliski
 
25. aprīlis, svētdiena Lieldienu IV svētdiena – Labā Gana svētdiena
Lūgšanas par aicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi
  08.30   Sv. Mise latviski
  09.30   Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs poliski
  11.00   Rožukronis latviski
  12.00   Sv. Mise par tautu latviski
  15.00   Žēlsirdības kronītis, rožukronis krieviski
  16.00   Sv. Mise krieviski
  17.30   Žēlsirdības kronītis, rožukronis poliski
  18.00   Sv. Mise, Depozīcija poliski
 
29. aprīlis, ceturtdiena  Sv. Katrīna no Sjēnas,
Jaunava un Baznīcas doktore, Eiropas aizbildne, svētki
  07.00   Sv. Mise latviski
  17.00   Rožukronis latviski
  18.00   Sv. Mise latviski
 

 

ZelsirdibaŽēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Tās tēlu māsa Faustīna redzēja vīzijā 1931. gada 22. februārī klostera cellē Plockā. "Vakarā, esot cellē," viņa raksta Dienasgrāmatā, "es ieraudzīju Jēzu Kristu, tērptu baltās drānās. Vienu roku Viņš bija pacēlis svētīšanai, bet otra pieskārās pie apģērba uz krūtīm. No apģērba uz krūtīm izplūda divi plaši stari: viens – sarkans, otrs – zilgans.(…) Nedaudz vēlāk Jēzus man teica: Uzglezno šo tēlu, ko tu redzi, un pieliec uzrakstu "Jēzu, es Tev uzticos."(Dienasgr. 47). Es vēlos, lai glezna (…) tiktu svinīgi iesvētīta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai ir jākļūst par Dieva Žēlsirdības svētkiem (Dienasgr.49).

Šīs svētgleznas saturs ir cieši saistīts ar šās svētdienas liturģiju. Šajā svētdienā Baznīca lasa Jāņa Evaņģēliju par augšāmcēlušā Jēzus Kristus parādīšanos augšistabā un Grēku nožēlošanas sakramenta iestādīšanu (Jņ. 19,17-18;33-37). Žēlsirdīgā Jēzus attēls apvieno sevī šos divus evaņģēliskos notikumus, kuri vispilnīgāk runā par Dieva mīlestību uz cilvēku.

Šim Kristus attēlam raksturīgi divi starojumi. Kungs Jēzus, atbildot uz jautājumu par to nozīmi, teica: Zilganie stari apzīmē Ūdeni, kurš taisno dvēseles; sarkanie stari nozīmē Asinis, kas ir dvēseles dzīve.(…) Svētīgs tas, kurš dzīvos to gaismā (Dienasgr. 299). Kristības un Gandarīšanas sakraments šķīsta dvēseles, bet tās baro Svētā Euharistija, un šie divi starojumi apzīmē svētos sakramentus un dāvanas, kuras sniedz Svētais Gars, kura bibliskais simbols ir ūdens, kā arī Jauno Derību ar cilvēku, kas noslēgta Kristus Asinīs. 

Žēlsirdīgā Jēzus svētgleznu bieži vien sauc par Dieva Žēlsirdības attēlu, un tas arī ir taisnīgi, jo tieši Kristus Lieldienu mistērijā visskaidrāk izpaužas Dieva mīlestība uz cilvēku.
Svētglezna ne tikai izpauž Dieva žēlsirdību, bet arī atgādina kristietim par paļāvību attiecībā uz Dievu un par žēlsirdību attiecībā pret tuvāko. Attēlā, pēc Jēzus Kristus norādījuma, ievietoti vārdi: "Jēzu, es Tev uzticos." Šis attēls, teica Kungs, atgādinās manas žēlsirdības prasības, pat visstiprākā ticība neko nelīdzēs, ja nebūs darbu (Dienasgr.742).
Šādu svētgleznas godināšanu, kas pamatota kristīgā uzticībā un žēlsirdībā, Kungs Jēzus Kristus saista ar īpašu apsolījumu: mūžīgo atpestīšanu, lielus sasniegumus kristīgās izaugsmes ceļā, laimīgas nāves žēlastību un citas žēlastības, kuras cilvēce paļāvībā lūgs Kungam Jēzum. Caur šo attēlu Es sniegšu dvēselēm daudz žēlastību, tāpēc vajag, lai katrai dvēselei tas būtu pieejams (Dienasgr. 570).

monstrance1Euharistija katehismā ir aprakstīta kā mūsu ticības "avots un virsotne". Atrast laiku iešanai uz adorāciju var būt sarežģīti. "Bet ja to izdodas paveikt, tad apņemšanās ar atvērtu sirdi regulāri piedalīties adorācijā var sniegt pārsteidzošus rezultātus," tā par savu pieredzi saka 25 gadus vecā Rut Beikere no Anglijas.

“Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svētīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: Ņemiet, šī ir mana Miesa. Un Viņš ņēma biķeri, sacīja pateicību un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas.” (Mk 14,22-24)

25.03

 

annunt 300x200Вот уже на протяжении почти полутора тысяч лет Церковь 25 марта совершает празднование в честь Воплощения Сына Божия, как и в честь призвания Владычицы нашей Богородицы, познавшей через ангела Божию волю относительно Себя Самой. Благодаря Ее fiat («да будет») свершилось дело нашего Искупления.

Торжество Благовещения, как в глубокой древности, так и теперь, считается праздником Господним. Однако литургические чтения вспоминают о Пресвятой Богородице, а сам праздник на протяжении ряда веков рассматривался как Богородичный. В церковном Предании отмечено соответствие между Евой, матерью всех живущих и одновременно – причиной порожденного ее непослушанием греха, и Марией, Матерью искупленного человечества, приведшей в мир его Жизнь, Господа нашего Иисуса Христа.

16 lapa no 62

LV RU PL EN