Догмат о телесном Вознесении Девы Марии на Небеса провозгласил в 1950 г. Папа Пий XII в своей булле (Апостольской Конституции) «Munificentissimus Deus».

Данная истина веры основана на Священном Писании, истолкованном в соответствии с церковным Преданием. Папа пишет: «Все доводы и рассуждения святых и богословов (по этому вопросу) в конечном счете опираются на Священное Писание». «Для того, чтобы продемонстрировать свою веру в Вознесение Девы Марии, они с определенной свободой используют события и слова из Священного Писания: иными словами, пользуются текстами Писания, чтобы показать, насколько эта привилегия дивным образом согласуется с истинами, преподанными нам Священным Писанием».

Lasīt tālāk ...

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsa Marija Stefana
(1919-1954)

„No paradīzes mums palikušas pāri trīs lietas: zvaigznes naktī, ziedi dienā un bērna acis.” Dante

Tēta Antona un māmiņas Veronikas pirmdzimtā meitiņa Radītāja brīnišķīgo pasauli ieraudzīja vasaras pilnbriedā 1919. gada 20. augustā. Jau pēc četrām dienām viņa saņēma, kā vēlāk rakstīs „Dzīves dziesmā”, savas sūtības lielāko un skaistāko dāvanu – Kristību un vārdu Sofija. Svētais Gars meitenes dvēselē ielēja trīs dievišķos tikumus: ticību, cerību un mīlestību, un no šā brīža mazā kļuva par dzīvo Dieva svētnīcu. Dažus gadus vēlāk Sofijai piebiedrojās māsiņa Broņislava un pēc tam arī brālītis Antons. Dzimtās mājas atradās netālu no Daugavas, Nīcgales draudzes Rasnačos, kur viņa pavadīja laimīgu bērnību. Vēlāk Sofija Lazdāne rakstīs: „Mana pirmā tikumu skola bija vecāku piemērs.”

Viņa mācījās paļauties uz Dievu, svētīt svētdienas, piedalīties Svētajā Misē, lūgties, būt pašaizliedzīga, mīlēt nabagus un tiem palīdzēt. Sofija māmiņas acīs saskatīja tik daudz labestības un maiguma, ka viņai gribējās teikt – tajās mirdzēja debesis. Kā jau visiem bērniem, arī Sofijai gadījās kļūmes, reizēm viņa kļuva ietiepīga un pat spītīga. Viņa pati raksta: „Biju egoistiska, liela bija mana patmīlība un lepnība. Es vēlējos, kaut varētu visai pasaulei patikt un dzīvot laicīgās mīlestības laimē vieglu dzīvi. Man patika katrs glaims, piemēram, ka man ir skaistas acis, ka esmu laba…” Sofija ļoti mīlēja dabu, priecājās par rāmi plūstošo Daugavu, saules staru rotaļu virs ūdeņiem, vienkāršajiem pļavu ziediem, māmiņas stādītajām dārza puķēm, mirdzošajām zvaigznēm debesu velvē.

Lasīt tālāk ...

15.augusts - lieli svētki
Liturģiskā krāsa - balta

Bezvainīgā Jaunava, brīva no Iedzimtā grēka, beidzot savu dzīves gaitu, tiek uzņemta debesu godībā ar visu dvēseli un miesu, un Kungs viņu paaugstināja par Pasaules Ķēniņieni, lai pilnībā līdzinātos savam Dēlam, Kungam, kas ir Valdnieks, grēka un nāves uzvarētājs (Vat. II konc., “Lumen Gentium”, 59).

Debesīs uzņemtā ir Debesu Baznīcas pirmauglis, mierinājuma un drošas cerības zīme par Baznīcu svētceļnieci. Jaunavas aizmigšana (dormitio Virginis) un debesīs uzņemšana Rietumu un Austrumu Baznīcā ir viens no vissenākajiem mariāniskajiem svētkiem.

Šī senā liturģiskā liecība tiek svinīgi pasludināta Pāvesta Pija XII dogmātiskajā definīcijā 1950. gadā (Romas Misāle).

Par Mariju pēdējo reizi lasām Jaunajā Derībā Apustuļu darbu pirmajā nodaļā: viņa ir Apustuļu vidū, lūgšanā, gaidot Svētā Gara nonākšanu.

Ļoti daudz ziņu par Mariju var atrast apokrifos.

Termins dormizione ('aizmigšana') ir viens no senākajiem, ko lieto, kad noslēdzas Marijas zemes dzīve. Austrumu Baznīcā šāda svinēšana tiek pasludināta 7. gs. ar Bizantijas imperatora Maurīcija dekrētu.

Tajā pašā gadsimtā “aizmigšanas” svētki tiek pārnesti uz Romu no kāda austrumu izcelsmes pāvesta Serdžo I. Pagāja vēl vesels gadsimts, kad terminu dormizione nomainīja daudz plašāks assunzione ('debesīs uzņemšana').

Pāvesta Pija XII pasludinātā 1950. gada dogmātiskā definīcija dod skaidrojumu, ka Marija nav jāsalīdzina ar pārējām radībām, un parāda oriģinālo personīgi svētdarošo raksturu, ka viņa nav grēka skarta, ar savu dvēseles skaidrību. Pilnīgā savienošanās garīgā un miesiskā Kristus godībā ir beidzamā un mūžīgā Atpestīšanas fāze.

Tā svētīgie un svētie, kas jau izbauda svētlaimi, savā ziņā gaidot šo Atpestīšanas piepildījumu, kas Marijā jau ir notikusi ar īpašu žēlastību, pasargājot to no Pirmgrēka.

Šīs doktrīnas gaismā, kurai savs pamats Svētajos Rakstos, ietverot pirmo Dieva mesiānisko pestīšanas vēsti, kas dota mūsu pirmvecākiem pēc grēkā krišanas. Marija tiek prezentēta kā Jaunā Ieva, cieši saistīta ar Jauno Ādamu - Jēzu Kristu, cieši saistīti ciešanās un mīlestībā, lai izpirktu pirmvecāku vainas. Marija ir ne tikai Pestītāja māte, bet arī līdzdalībniece, kopējā cīņā līdz pilnīgai uzvarai.

Intīmā saistībā ar Jēzu, arī Marija triumfē ne tikai pār grēku, bet arī pār nāvi - diviem cilvēces ienaidniekiem. Un, tāpat kā Kristus Atpestīšanai ir noslēgums - Augšāmcelšanās Godībā, arī Marijai - uzvarā pār grēku.

Ar Bezvainīgo Ieņemšanu vajadzēja būt papildinātai uzvarai pār nāvi.

Ar debesīs uzņemšanu lai kristiešu pestīšanas pilnība ir miesas piedalīšanās debesu godībā.

Pjērs Bargellīni

Lasīt tālāk ...

Svētais Meinards (?-1196)

„Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi apmeklēt Līvzemi,” tā par Latvijas pirmo apustuli Meinardu hronikās raksta Indriķis.

Meinards bija Augustīniešu ordeņa mūks, Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā. Meinards līvu zemē ieradās kopā ar vācu tirgotājiem, lai pildītu priestera pienākumus tirdzniecības punktos Daugavas lejtecē. Spriežot pēc Indriķa apraksta, Meinardam, uzsākot Līvzemes misiju, bija ap 50 gadiem. Vēsturnieki vairās nosaukt precīzu Meinarda dzimšanas gadu, bet tas visticamāk meklējams ap 1130. gadu. Nav zināma arī Meinarda izcelsme.

Ļoti ticams, ka jaunais mūks tikās ar lielo slāvu misionāru svēto Vicelīnu, kurš bija Zēgebergas klostera dibinātājs un nomira 1152. gada 17. maijā. Svētais Vicelīns izcēlās ar savu misionāra aicinājuma patiesīgumu un dziļu dievbijību, ko nespēja sagraut pat lielas grūtības un briesmas, kas bija jāpārdzīvo karu un nemieru laikā. Nelietodams ieročus un varas līdzekļus, viņš pacietīgi un miermīlīgi darbojās, nesdams kristīgās ticības patiesības obodrītu tautai. Meinardam bija iespēja izvēlēties izcilo svētā Vicelīna personību par savas dzīves un misionāra darbības paraugu. Šo iespējamību apliecina Meinarda dzīves gājums.

Lasīt tālāk ...

Sakarā ar Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas ikgadējiem svētkiem Aglonā, tiks nodrošināti no 2020.gada 12.augusta plkst.17.00 līdz 2020.gada 15.augusta plkst. 18.00 īslaicīgi satiksmes ierobežojumi:

Satiksmes organizācijas shēmas

Aglonas Bazilikas sakrālā laukuma shēma

Aglonas Bazilikas autostāvvietu evakuācijas plāns

Pārpublicēts no www.aglonasbazilika.lv

Aglonas svētku programma 2020

Par drošības pasākumiem Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos

No 2020. gada 11. līdz 15. augustam Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, Tieslietu ministrija un atbildīgo institūciju pārstāvji informē par nepieciešamo rīcību svētku laikā un drošības pasākumiem.

Dalība svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19.00 un 15. augustā plkst. 12.00 ir tikai ar ielūgumiem. Maksimālais cilvēku skaits Aglonas bazilikas teritorijā:

• no 11. līdz 13. augustam - 400 personas;
• 14. augustā no 7.00 līdz plkst. 13.30 un 15. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00 - 500 personas;
• 14. augustā no plkst. 19.00 un 15. augustā no plkst. 12.00 - 3000 personas.
  
  Sasniedzot maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu - svētvietas teritorija vairs nebūs pieejama.

Lasīt tālāk ...

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – otrdiena)

12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē b. Jānis Bulis, dzied Stirnienes draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
19.00 - Vakara Svētā Mise. Celebrē pr. R.Stankevičs, MIC, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – trešdiena)

12.00 - Dienas Svētā Mise. Celebrē b. Jānis Bulis, dzied koris "Versija" (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
19.00 - Vakara Sv. Mise. Celebrē pr. A.Ševels, MIC, dzied Līvānu draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

13.augusts – ceturtdiena

12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē pr. H. Broks, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

19.00 - Vakara Sv. Mise. Celebrē b. Viktors Stulpins, dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

14.augusts – piektdiena

09.00 - Sv. Mise. Celebrē paulīniešu tēvi, dzied Aglonas bazilikas draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)
12.00 - Dienas Sv. Mise. Celebrē b. A.Kravalis, bīskapi koncelebrē, dzied Preiļu draudzes koris (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 400)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

19.00 - Vakara Svētā Mise. Celebrē arhibīskaps Z.Stankevičs, dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
22.00 - Tautas Krustaceļš. Vada b. J.Bulis, b. E.Pavlovskis, dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne (sakrālajā laukumā, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
23.10 - Sv. Mise. Pr. M.Klušs, dzied Balvu draudzes koris (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
24.00 - laukums tiek atbrīvots, un vārti slēgti

15.augusts – sestdiena

07.00 - Svētā Mise latīņu valodā (bazilikas kriptā 20 cilvēkiem)
08.00 - Rīta Sv. Mise. Celebrē b. E.Pavlovskis, dzied koris I.Sajevskas vadībā (pie bazilikas dārza altāra, maksimālais cilvēku skaits – 500)
12.00 - Svētku galvenā Svētā Mise. Celebrē pāvesta sūtnis Baltijas valstīs V.E. arhibīskaps Petar Antun Rajič, bīskapi koncelebrē, dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)
14.00 - Svētku noslēgums (pie pāvesta altāra, maksimālais cilvēku skaits - 3000)

Precīzāka informācija par dievkalpojumiem un pieteikšanās iespējām sekos drīzumā.
Atgādinām, ka mainoties epidemioloģiskajai situācijai var tikt pieņemti citi lēmumi.

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

2003. gada 9. augusta vēstījums

1. Svētā Klāra no Asīzes bija sekotāja sv. Franciskam un dibināja nabadzīgo māsu vai klarišu ordeni, kuram pašlaik dažādajos atzarojumos visā pasaulē ir ap 900 klosteru. Sv. Klāra mudina visus daudz dziļāk izprast savu aicinājumu, kas ir Dieva dota dāvana augļu nešanai. Par to viņa rakstīja savā Testamentā: "Starp citām dāvanām, kuras esam saņēmušas un ikdienas saņemam no mūsu Labvēļa, žēlsirdības Tēva, un par kurām mums visdziļāk jāpateicas Viņam, atrodas mūsu aicinājums. Viņam pienākas mūsu pateicība vēl jo vairāk tāpēc, ka šis aicinājums pilnīgāks un izcilāks. Tāpēc apustulis piekodina: "Iepazīsti savu aicinājumu’ " (2 - 4).

2. Dzimusi Asīzē 1193. - 1194. gados dižciltīgā ģimenē Di Favarone no Offreduccio, sv. Klāra saņēma, īpaši no mātes Ortolānas, lielisku kristīgu audzināšanu. Dieva žēlastības apgaismota, viņa ļāvās tuvināties tam jaunajam evaņģēliskās dzīves veidam, kuru ieviesa sv. Francisks un viņa biedri, un savukārt pati nolēma uzsākt vēl radikālāku sekošanu Kristum. Viņa atstāja tēva namu naktī starp Palmu svētdienu un Lielās Nedēļas pirmdienu 1211. (vai 1212.) gadā, un, sekojot paša svētā padomam, devās uz Porciunkulas baznīciņu, šo franciskāņu pieredzes šūpuli, kur vissv. Jaunavas Marijas altāra priekšā atsacījās no visām bagātībām, lai ietērptos nabadzīgā gandares habitā, kam bija krusta veids.

Lasīt tālāk ...

Svētā Terēze Benedikta no Krusta (Edīte Šteina)
Jaunava un mocekle, Eiropas līdzaizbildne

Edīte Šteina piedzimst 1892. gada 12. oktobrī Vācijas ebreju ģimenē, kurā valda spēcīgas judaisma tradīcijas. Ar lieliskām sekmēm viņa studē filozofiju un nododas patiesības meklējumiem. Edīti Šteinu ļoti iespaido svētās Terēzes no Avilas dzīves apraksts, kuru izlasot, viņa pieņem Jēzu Kristu kā vienīgo patiesību. 1933. gada 14. oktobrī, svētās Terēzes svētkos, Edīte Šteina iestājas Ķelnes karmela klosterī, saņemot māsas Terēzes Benediktas no Krusta vārdu. 1942. gadā viņa tiek nogalināta Aušvicas koncentrācijas nometnes gāzes kamerā. Terēze Benedikta no Krusta ir kanonizēta 1998. gada 11. oktobrī. Pāvests Jānis Pāvils II viņu ir pasludinājis par Eiropas līdzaizbildni.

Lasīt tālāk ...

Святой Доминик де Гусман, основатель Ордена доминиканцев, родился около 1170 года в Калеруэга (Кастилия) в семье дворян Феликса Гусмана и Иоанны из Азы. В 1184 году он поступил в школу в Паленсии, где изучал «свободные искусства» и богословие. С юности Доминик прославился необыкновенной добротой (известно, что он продал свои книги, чтобы выкупить пленников-христиан у мавров). В 1196 году он был рукоположен в священники и стал членом (с 1201 г. — заместителем настоятеля) капитула регулярных каноников в Осме (Кастилия).

В 1203 Альфонс IX, король Кастилии, послал епископа Диего де Осеведо (в свиту которого входил Доминик) в Данию. Проезжая через Южную Францию, епископ и его спутники стали свидетелями распространения на этой территории ереси альбигойцев. Епископ и Доминик приняли решение особым образом посвятить себя проповеди Евангелия и евангельской бедности.

Работа Педро Берругете XV в. иллюстрирует легенду о св. Доминике и альбигойцах, в которой сочинения Доминика и катаров по очереди бросали в огонь. Пламя пощадило только тексты Доминика.
Изображение: Wikimedia

В 1206 Доминик при содействии епископа Диего основал женскую монашескую общину в Пруе, состоявшую из дочерей дворян-католиков, а также женщин, обращенных из альбигойской ереси. С 1209 по 1213 он проповедовал во время крестового похода против альбигойцев, возглавленного графом Симоном де Монфором. В 1214 к Доминику присоединилась группа единомышленников, которая стала ядром будущего Ордена проповедников (Ordo Praedicatorum), позже по имени основателя называвшегося также Орденом доминиканцев.

В 1215 году Доминик принял участие в работе IV Латеранского собора, на котором отмечал значение проповеди при борьбе с ересями. В том же году он обратился к Папе Иннокентию III с просьбой утвердить Орден доминиканцев, но Папа предложил вначале решить вопрос об уставе. Вскоре орден принял устав св. Августина, и 22 декабря 1216 года была обнародована булла Папы Гонория III Religiosam vitam, которая de facto утвердила новый орден, главной задачей которого стало изучение наук и проповедь Евангелия.

Герб Ордена Проповедников

В 1217 году Доминик прибыл в Рим, а в 1218-19 гг. совершил первую визитацию доминиканских монастырей во Франции, Испании и Италии. На двух генеральных капитулах доминиканцев в Болонье (1220 и 1221) Доминик определил структуру ордена, в которой было выделено несколько монашеских провинций; в 1221 основал доминиканский монастырь при римской церкви Св. Сабины.

Традиция, развитию которой послужили сочинения доминиканского богослова Алана из Роша (XV в.), связывает с именем Доминика возникновение молитвы розария. По легенде в 1214 году ему явилась Пресвятая Дева Мария и дала ему четки со словами: «Знай, что в битве против зла самое сильное оружие – это Моя Псалтирь. Поэтому, если ты желаешь обращения грешников к Богу, то проповедуй Мою Псалтирь». Богородица пожелала, чтобы во время чтения этой молитвы, Доминик созерцал Тайны Спасения, а потом шел к альбигойцам и делился с ними плодами этого созерцания. Только так он мог обратить еретиков.

Доминик умер 6 августа 1221 года в Болонье (Италия) и уже в 1234 году был причислен к лику святых Папой Григорием IX. Его мощи покоятся в доминиканском монастыре в Болонье. Память Доминика в Католической Церкви — 8 августа.

И. Лупандин, И. Баранов

Источник: www.рускатолик.рф
Фото: wwww.ordemterceiradocarmose.com.br