Kad tradicionāli ir dzimis Kristus?
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma, jo Evaņģēliji par to klusē. Tie stāsta par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3. gs., kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem.
Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu „neuzvaramā saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, lai stiprinātu pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko svētku iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, kas ir „pasaules Gaisma” (Jņ 8, 12) un „Taisnības saule” (Mt 3, 20).
No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Austrumos 6. janvāris (Epiphania – Kristus atklāšanās) sākumā bija veltīts Kristus dzimšanas piemiņai, bet 5. gs. šo dienu sāka svētīt par piemiņu trim austrumu gudrajiem (Zvaigznes diena). Tagad visas pasaules kristieši Jēzus dzimšanas dienu svin 25. decembrī, izņemot armēņus, kas vēl arvien šo notikumus saista ar 6. janvāri.






6. decembris ir svētā Nikolaja diena. Daudzās Eiropas tautu tradīcijās, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, kā arī citās Centrāleiropas valstīs, svētais Nikolajs ir bērnu aizbildnis un pazīstams kā slepens dāvanu nesējs nabadzīgiem bērniem. Leģendas, kas apvij viņa būtību, mums arvien stāsta par neaprakstāmo labsirdību, kas plūdusi no šī cilvēka.
Наступает время Адвента, где каждый день является еще одним шагом, приближающим праздник Рождества. И мы часто обращаемся в молитвах к Пресвятой Деве Марии, чтобы Ее заступничество помогло нам подготовиться должным образом.
Četrdesmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji ir piesaistījušas ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos.
Ministru kabinets, ņemot vērā joprojām pieaugošo Covid-19 saslimšanas gadījumu tendenci, augsto pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru, kas pārsniedz kritisko 4% robežu, straujo slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, nāves gadījumu skaita pieaugumu, kā arī apzinoties to, ka tiek reģistrēts uzliesmojumu skaita pieaugums augsta riska objektos – ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās, kā arī apzinoties to, ka ar katru nedēļu pieaug to gadījumu skaits, kuriem nav noskaidrojams inficēšanās cēlonis, ar 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums) izsludināja valstī ārkārtējo situāciju un noteica vairākus būtiskus pulcēšanās un citus ierobežojumus, kas tieši attiecināmi arī uz reliģiskajām organizācijām. Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu stājas spēkā 9.novembrī.