Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vadītās Krusta ceļa meditācijas 14. augusta vakarā.
Pirmā apstāšanās – nāves spriedums Dieva Dēlam
Mūsdienu cilvēka viens no lielākajiem sapņiem ir būt kaut kam, būt kādam. Kaut uz brīdi parādīt sevi cilvēkiem kā svarīgu, izcilu, košu, interesantu personu. Par to sapņo ne viens vien dziedātājs, aktieris, politiķis, sportists.. varbūt arī garīdzinieks. Un daudzi dara visu, lai tikai viņus ievērotu – uz ielas, skolā, interneta vidē, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Cik gan pusaudžu un jauniešu nav zaudējuši dzīvību tikai tādēļ, ka gribējuši uztaisīt selfiju kādā īpašā, interesantā vietā! Cik gan cilvēku izgudro vai falsificē informāciju, lai gūtu ievērību!
Jēzum nerūpēja zināt, ko par viņu runā, jo cilvēku viedoklis bieži ir virspusējs un pakļauts manipulācijām. Līdzīgi bija arī ar tiem cilvēkiem, kuri sekoja Jēzum – vienus vadīja ziņkāre, citi gribēja tikt dziedināti, vēl citus uzrunāja Jēzus labestība un gudrība, bet daļa sekoja tādēļ, ka reiz tika paēdināti ar maizi. Taču, kad Jēzus sāka mācīt citas vērtības, ne tikai šīs laicīgās, daudzi no viņa attālinājās. Pūlis bija arī tas, kas vēlāk, farizeju un rakstu mācītāju kūdīts, kliedzot prasīja Jēzu sist krustā. Vēlāk cilvēki pulcējās Kolizejā un citās arēnās, lai vienaldzībā vai sadismā vērotu mežonīgiem zvēriem saplosīšanai nodotos kristiešus. Tik daudzu karu, revolūciju, naida līdzdalībnieki bija noteiktu indivīdu vai grupu manipulācijai pakļautu cilvēku pūļi!
Katrs uzbrukums Dieva likumiem atjauno to netaisnīgo spriedumu pirms 2 tūkstošiem gadu, ar kuru Dieva Dēls tika notiesāts uz nāvi. Cikkārt tiek apklusināta patiesība par ģimeni, par laulību, patiesība par cilvēka dzīvības cieņu no pirmās tās esamības brīža līdz dabiskai nāvei, patiesība par cilvēka personas cieņu, tikkārt tiek atjaunots šis netaisnīgais spriedums.
Kungs Jēzu, lūdzam, lai nemazgājam rokas kā Pilāts, bet spējam atzīt savu vainu!
Lasīt tālāk ...