Kristus ir augšāmcēlies!
Augšāmcelšanās notikums ir un paliek prātam neaptverams. Tukšā kaps, kas ir augšāmcelšanās liecība, ir vēl mazāk izprotams. Kam tad lai uzticas?
Cik daudz laika mēs veltam tam, lai izprast notikumus, kas risinās mums apkārt! Cik daudz laika mēs aizvadām rūpēs par mūsu ikdienu, cīnoties par izdzīvošanu savos apstākļos! Ja to visu saskaitām, tad redzam, cik daudz laika mēs veltam tam, lai saprast visu ap mums un cik maz, lai saprast, kas notiek mūsos. Mums nav laika, ko veltīt Kristum. Tukšajam kapam vairs mūsu dzīvē nepaliek vieta. Augšāmcelšanās stāsts nav par mums un mūs neskar.
Lasītāj, apstājies un ieskaties!
Bet tomēr, kas tad ir augšāmcelšanās? Kā mēs varam zināt, ka Jēzus ir augšāmcēlies?
Mūsu vidū nav augšāmcelšanās aculiecinieku… Arī evaņģēlisti nav atstājuši savos stāstos par Jēzus augšāmcelšanos personas, kas redzētu, KĀ Jēzus pārvar nāves un jaunas dzīves slieksni. Mūsu un visu kristiešu ticības sākums ir tukšā kaps. Cik trausla ir sieviešu liecība par augšāmcēlušos Jēzu, cik nepārliecinoši šķiet pierādījumi par augšāmceltā godību. Augšāmcelšanās dzimst atkal dzīvā esam Jēzus tikšanās ar saviem mācekļiem rezultātā. Cik daudz man vajag, lai zināt, ka Jēzus atkal ir dzīvs, bet cik maz man vajag, lai tam IETICĒT. Man ir nepieciešama vienīgi Dieva žēlastība, lai pieņemt par savu liecību to, kas nav prātam aptverams. Dievs VĀJIEM uztic glabāt lielo ticības dāvanu…
Liturģijā Lieldienu noslēpums tiek svinēts astoņas dienas. Šī Lieldienu oktāva noslēdzas ar Dieva žēlsirdības svētdienu. Bet tik un tā šis augšāmcelšanās notikums paliek cilvēka prātam neaptverams. Neticams tik un tā paliek fakts, ka kāds, kas bija miris, ir tapis dzīvs. Neticams un nepierādāms paliek fakts, ka Jēzus ir tas, kas augšāmceļas. Mūsu ticības skaistums un tajā pašā laikā trauslums ir tas, ka tā sākums ir sastapšanās ar TUKŠA kapa realitāti. Jēzus, atklādamies saviem mācekļiem pēc viņu tikšanās ar tukšo kapu, liecina par to, ka viņš ir atkal dzīvs. Viņš – Kristus, ir augšāmcēlies! Mācekļi caur tikšanos ar Jēzus, kļūst liecinieki augšāmceltā godībai, kas nepazīst apstākļu smagumu un šīs realitātes ierobežojumus. Pat vēl vairāk, augšāmceltais Jēzus ir tas, kas dod spēku – Svēto Garu, citus atbrīvot no viņu morālajām nastām.
Evaņģēliju šķietamā faktiskā atšķirība atklāj vien to, ka Augšāmcelšanās vēsts nav cilvēku izdomājums un paliek prātam neaptverams notikums. Ja tas ir Dieva darbs, tad nav svarīgi KAS aprauga kapu Lieldienu rītā; nav svarīgs sieviešu skaits, kas pie atvērtā kapa nostājas pirmās. Šķietamā faktiskā atšķirība runā par to, cik neizskaidrojama paliek šī prieka vēsts par augšāmcelto Jēzu un cik neticama tā ir.
Miljoniem cilvēku jau pāris gadu tūkstošu laikā piemin šo notikumu un liecina, ka Jēzus ir dzīvs. Par ko TEV vēstī tukšais kaps, ko ik gadus atklāj kristieši visā pasaulē? Izrauj savu ticību no kapa un atstāj to tukšu. Dārgais lasītāj, nav citu Lieldienu kā tās, kurās JĒZUS atstāja kapu tukšu, jo Viņš ir augšāmcēlies!
Novēlu visiem – priecīgus Tukšā kapa svētkus, jo Kristus ir Augšāmcēlies!
Pr. Bernards Vagalis
Jeśli ta nowenna jest odmawiana przed świętem Miłosierdzia, to należy w każdym dniu dołączyć Koronkę do Miłosierdzia Bożego, bo nowenny z Koronki pragnie Pan Jezus jako przygotowania do tego święta. O tej nowennie (z Koronki) powiedział: W tej nowennie udzielę duszom wszelkich łask (Dz. 796). Jeśli z ufnością odmawiać będziemy nowennę, której Jezus zażądał od Siostry Faustyny (publikowaną niżej), to możemy otrzymać łaski z tytułu ufności, ponieważ konkretna obietnica z związana z tą nowenną dotyczyła tylko samej Siostry Faustyny.
Šī gada 3. aprīlī apritēja gads kopš Mūža majās Dievs ir aicinājis Daugavpils Dievmātes draudzes ilggadējo prāvestu Juri Mukānu. Atzīmējot viņa piedzimšanu Debesīm, pēc sv. Mises Dievmātes draudzes prāvests Bernards Vagalis iesvētīja pr. Jura Mukāna kapa pieminekli.