Visiem kristiešiem, katram savā veidā, Dieva likums uzliek pienākumu gandarīt; bet lai visi savienotos zināmā kopējā gandarījumā, tiek priekšrakstītas gandares dienas, kurās kristiešiem vajag:
1* īpašā veidā nodoties lūgšanai;
2* darīt dievbijības un tuvākmīlestības darbus;
3* uzņemties pašuzupurēšanos, sevišķi pildot savus personīgos pienākumus;
4* un it īpaši, saskaņā ar sekojošo kanonu priekšrakstiem, ievērojot gavēni un atturību. (Kan.1249)
Atturēšanās no gaļas ēdieniem un gavēnis noteikts Pelnu dienā (Kan. 1251), tāpat šajā dienā iespējams iegūt pilnas atlaidas par Krustaceļa dievbijīgu nostaigāšanu un meditācijām.
Tāpēc aicinām ikvienu ņemt dalību Pelnu dienas dievkalpojumos un savu iespēju robežās ieturēt stingru gavēni. Baznīcā pastāv sens ieradums Pelnu dienā un Lielajā Piektdienā gavēt ar maizi un ūdeni.
ЦЕРКОВНОЕ ОБЪЕДИНИЕ СОЦИАЛЬНЫХ АНИМАТОРОВ приглашает Тебя на духовные реколлекции «По великой милости Твоей». 28.02.2020 в 17.15 состоится седьмая реколлекция «Надо стать свободным человеком» в Гривском приходе Святой Девы Марии, по адресу улица Базницас 28 (Baznīcas iela 28 ).
На традиционной общей аудиенции, прошедшей в среду 19 февраля в Зале Павла VI, Папа Франциск прокомментировал третью заповедь блаженства: «Блаженны кроткие, ибо они наследуют землю» (Мф 5,5).
Katoliskās Baznīcas Katehisms, runājot par šo jautājumu uzsver: „Visi latīņu Baznīcas ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos diakonus, parasti tiek izvēlēti no vīriešu vidus, kas ir neprecēti un kas vēlas saglabāt celibātu "debesu valstības dēļ" ( Mt 19, 12). Aicināti sevi nedalīti veltīt Kungam un Viņa lietām, viņi sevi pilnībā atdod Dievam un cilvēkiem. Celibāts ir šīs jaunās dzīves zīme, kurai kalpot Baznīcas kalpotājs tiek konsekrēts; celibāts, pieņemts ar priecīgu sirdi, spilgtā veidā sludina Dieva valstību. Austrumu Baznīcās kopš daudziem gadsimtiem pastāvējusi cita kārtība: bīskaps tiek vienmēr izvēlēts no neprecēto vīriešu vidus, taču par diakoniem un priesteriem var tikt ordinēti arī precēti vīrieši. Šī prakse jau izsenis tiek uzskatīta par likumīgu; šie priesteri pilda auglīgu kalpojumu savās kopienās. Starp citu, priesteru celibāts Austrumu Baznīcās ir lielā godā, un daudzi priesteri to brīvi izvēlas debesu valstības dēļ. Taču kā Austrumos, tā Rietumos tas, kurš saņēmis Ordinācijas sakramentu, vairs nevar noslēgt laulību.” (KBK 1579-1580)
Starp tikumiem, kas veido kristīgās dzīves pamatus, ir tikumi, kas piešķir cilvēka dzīvei un darbībai būtisku ievirzi. Tā kā šīs ievirzes mērķis ir Dievs, šos tikumus sauc par kardinālajiem jeb teologālajiem, un tie ir: ticība, cerība un mīlestība. Ticība un mīlestība, kā to teicis sv. Ignācijs no Antiohijas, ir “Dzīves pamats un piepildījums: ticība ir pamats, bet mīlestība piepildījums. Abu divu apvienojums ir pats Dievs. Visi citi tikumi izriet no šiem diviem” (Ef,13).
