virMūsu sabiedrībā ir ļoti daudz agresijas un vardarbības. To nākas atzīt it sevišķi tad, ja paskatās, kā vardarbība tiek popularizēta. Tagad populāri ir tādi pasākumi, kas Rīgā notiek ar nosaukumu FIGHT ARENA, kur ringā divi vīrieši klaji un nežēlīgi sit viens otru, un tas tiek uzskatīts par spēka un vīrišķības apliecinājumu. Cīņas laikā drīkst sist ar elkoņiem pa seju, pretinieka galvu drīkst triekt pret celi u.c. zvērības… Ja paskatās vēsturiski, mūsdienu cīņu sistēmas, šķiet, ir visnežēlīgākās – ar seno grieķu boksu (pankrātiju) vai austrumu smalkajām cīņu mākslām tās vairs nav pat jēgas salīdzināt. Šādas mūsdienu kaušanās visā pasaulē ir izplatījušās kā „sporta veids” jeb „cīņu māksla” ar nosaukumu MMA (mixed martal arts), kur ringā vai būrī (!) vīrieši viens otru brutāli sasit, lai pierādītu, ka ir stiprākie. Vēl daudziem šāda izrēķināšanās citā komercsistēmā ir pazīstama kā K1, un tās cīņas tiek translētas pat televīzijas kanālā „Eurosport”.

Pats briesmīgākais ir tas, ka šiem cīņu veidiem piesaista jauniešus, aicinot nākt trenēties, kļūt stiprākiem, iemācīties aizstāvēties utt., bet tajā pašā laikā šajos treniņos pēc būtības tiek iemācīta otra cilvēka sasišana! Jaunie puiši savu vīrišķību apliecina izkropļotā veidā caur slēptu agresiju, kas treniņos tiek uzkrāta un vēlāk izlaužas, kad vienam ar otru ir jākaujas. Kad no malas paskatās uz tām sejām, kas, būrī kaujoties, uzlūko viena otru, šķiet, šos cilvēkus ir apsēduši luciferiski dēmoni, un tos grūti pat salīdzināt ar dzīvniekiem. Un tas skaitās spēka un vīrišķības apliecinājums, vēlme kļūt stiprākam?

virietis

Mūsu laikmetā var novērot, ka vīrišķības un tēvišķības izpratne tiek izkropļota, jo ir pazudis stabils priekšstats par to, ko nozīmē būt vīrietim un tēvam. Šī raksta mērķis nav parādīt, kādam jābūt vīrietim, bet gan apskatīt tās problēmas, kas neļauj vīrietim būt patiesam vīrietim, Dieva vīram, Kristus kareivim un pildīt atbilstošo tā misiju.

Problēmas, no kurām cieš mūsdienu cilvēki, pašas par sevi atspoguļo to, ka kaut kas nav kārtībā. Ja runa ir par vīriešiem, tad var novērot, ka vīriešiem pietrūkst drosmes, spēka, autoritātes, atbildības izjūtas, cēluma, bruņnieciskuma, cieņas u.c. No tā cieš gan sabiedrība, gan ģimenes, gan sievietes, gan arī vīrieši paši, lai gan viņi paši, iespējams, teiktu: „Nekādu problēmu nav, ar mani viss ir kārtībā.” Ir skaidrs, ka vīrišķības trūkums ir daudzpusīga problēma, kuras sekas meklējamas visos ikdienas dzīves aspektos. Svarīgākais ir nevis aprakstīt visas problēmas, kuras rodas no vīrišķības trūkuma, lai arī dažas no tām tiks uzsvērtas, bet gan atrast to sakni un aspektus, kas norāda – kāpēc un kas tad nav kārtībā ar vīriešiem.

Atklāsme par cilvēka radīšanu atklāj, ka cilvēks novērsās no Dieva, sevi noliekot Viņa vietā. Līdz ar to problēmas sakne ir meklējama tur - cilvēks vairs neatspoguļo to tēlu, pēc kura tika radīts. Un, lai arī Kristības sakramentā viņš ir atdzimis kā Dieva bērns un nes sevī atpestītā cilvēka zīmogu, ikdienas realitāte to bieži neatspoguļo nedz kristīgajā vidē, nedz arī sabiedrībā vispār. Jautājums ir par to, vai var definēt konkrētas problēmas un tās analizēt, lai palīdzētu cilvēkam no visa lielā garīgās dzīves teorijas „kalna” saprast, kas tad nav kārtībā.

Tā kā vīrietis ir tas, kurš tika radīts pirmais un uz kura gulstas arī atbildība par viņa paša identitāti un atbildība par apkārtējo pasauli, problēmas meklējumi atrodami viņā pašā. Ja grēkā krišana notika caur sievietes pievilšanu, tad dziedināšanai un Radītāja tēla atgūšanai vispirms ir jānāk caur vīrieti. Kamēr vīrietis neatklās no jauna savu identitāti, ne sieviete, ne arī sabiedrība nespēs garīgi atdzimt. Šajā gadījumā identitātes deformācijas jeb problēmas ir tās, kas rada šķērsli Paradīzes iekarošanai.

SloskansBīskaps Boļeslavs Sloskāns
(1893-1981)

Boļeslavs Sloskāns ir dzimis 1893. gada 31. augustā Stirnienes draudzē. 1917. gada janvārī Pēterpilī (Sanktpēterburgā) viņu iesvētīja par priesteri. Pāvesta Pija XI uzdevumā 1926. gada 10. maijā bīskaps d'Erbiņi Sv. Ludviga baznīcā Maskavā slepus iesvētīja B. Sloskānu par bīskapu un iecēla viņu par Mogiļevas un Minskas apustulisko administratoru. Jau 1927. gada septembrī bīskapu Sloskānu apcietināja un nosūtīja spaidu darbos uz Solovku salām (Baltajā jūrā). Vēlāk viņu izsūtīja uz Sibīriju. Nepatiesi apsūdzēts, bīskaps tika spīdzināts 17 padomju cietumos, nežēlīgi mocīts un sists līdz asinīm. Nedēļām ilgi viņš gulēja sasiets nāvinieku kameras tumsā, pakļauts sargu brutālai nežēlībai, izsalkumam un slāpēm. Bīskapa Sloskāna dziļā ticība viņam palīdzēja izturēt šo krusta ceļu. Apmaiņā pret krievu spiegu Latvijas valdība 1933. gadā panāca bīskapa Sloskāna atbrīvošanu. 22. janvārī bīskaps Sloskāns tika samainīts pret krievu cietumnieku Indras robežpunktā. Dažas stundas vēlāk bīskaps ieradās Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kur viņu sagaidīja Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs arhibīskaps Cehīni, valdības pārstāvji, deputāti, studenti.

Pēc atbrīvošanas bīskaps Sloskāns strādāja Rīgas Garīgajā seminārā kā profesors un vēlāk Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Cilvēkus, kas ar bīskapu tikās, dziļi iespaidoja viņa patiesais svētums. Bīskaps Sloskāns izstaroja mieru, pazemību, vienkāršību un dziļu mīlestību. Kara beigās vācieši kopā ar bīskapu Rancānu un Liepājas bīskapu Urbsu aizveda Boļeslavu Sloskānu uz Vāciju. Pateicoties vācu bīskapu gādībai, visi trīs Latvijas bīskapi tika atbrīvoti un nonāca Bavārijā, kur arī sagaidīja kara beigas. 1946. gada beigās bīskaps Sloskāns pārcēlās uz dzīvi Beļģijā, Skildē, kur viņš uzņēmās jaunizveidotā latviešu Garīgā semināra vadību. Viņa aprūpē nonāca arī ap 40 studentu, kuri studēja Luvēnas Katoļu universitātē. Pēc tam bīskaps Sloskāns dzīvoja Mont-Cesar klosterī Luvenā, kur rūpējās par vietējo latviešu garīgo un materiālo labklājību. Bīskapa Sloskāna dziļā dievbijība, sirsnība un pazemība pārsteidza daudzus. Viņa gluži pārdabiskais starojums katru tikšanos padarīja par īpašu garīgu piedzīvojumu. Bīskapa būtību raksturoja pacietība un gatavība panest ciešanas. Turklāt viņš spēja piedot saviem vajātājiem un lūdzās par tiem.

111

SVĒTDIENA 1.septembrī
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XXII SVĒTDIENA, adorācijas svētdiena
09.30 - Sv.Mise,
12.00 - Sv.Mise,
16.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise, procesija, reliģisko priekšmetu pasvētīšana

CETURTDIENA 5.septembrī
07.00 - Sv.Mise,
19.00 - Sv.Mise un Sv.Stunda

PIEKTDIENA 6.septembrī
07.00 – Sv.Mise par dzīvajiem
19.00 – Sv.Mise un Jēzus Sirds dievkalpojums

SESTDIENA 7.septembrī
07.00 - Sv.Mise
19.00 - Sv.Mise pie Lurdas Dievmātes par aicinājumiem uz priesterību, garīgo kārtu, procesija ievadot V.Jaunavas Marijas Dzimšanas dienas atlaidas

SVĒTDIENA 8.septembrī
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XXIII SVĒTDIENA, VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DZIMŠANAS SVĒTKI
09.30 - Sv.Mise,
12.00 - Sv.Mise,
16.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise, procesija, Te Deum laudamus, relikvijas

OTRDIENA 10.septembrī
iesākas novenna SV. STAŅISLAVA KOSTKAS godam
07.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise, procesija

TREŠDIENA 11.septembrī
Lurdas Dievmātes piemiņas diena
09.30 - Sv.Mise (pie Lurdas Dievmātes altāra, latviešu valodā),
12.00 - Sv.Mise (poļu valodā)
19.00 - Sv.Mise (poļu valodā)

CETURDIENA 12.septembrī
V.J.MARIJAS vārda diena
07.00 - Sv.Mise,
19.00 - Sv.Mise
Plkst.12.00 – dievkalpojums Daugavpils pilsētas katoļu kapos

SVĒTDIENA 15.septembrī
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XXIV SVĒTDIENA
09.30 - Sv.Mise,
12.00 - Sv.Mise,
16.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise 

TREŠDIENA 18.septembrī
SV. STAŅISLAVA KOSTKAS piemiņas diena un novennas noslēgums
09.30 - Sv.Mise (pie Sv. Staņislava Kostkas altāra, poļu valodā),
12.00 - Sv.Mise (latviešu valodā)
19.00 - Sv.Mise (latviešu valodā, noslēgumā procesija, Te Deum laudamus)

SVĒTDIENA 22.septembrī
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XXV SVĒTDIENA
09.30 - Sv.Mise,
12.00 - Sv.Mise,
16.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise 

SESTDIENA 28.septembrī
07.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise par mūsu mirušajiem

SVĒTDIENA 29.septembrī
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XXVI SVĒTDIENA
09.30 - Sv.Mise,
12.00 - Sv.Mise,
16.00 - Sv.Mise,
19.00 – Sv.Mise 

Oktobra mēnesī Rožukronis plkst.17.30 un Sv.Mise – 18.00

Pr. Džons R. P. Rasels (John R.P. Russel)

 

stJēzus zināja, ko rakstu mācītāji domā (Mt 9,4). Viņš zina arī to, ko mēs domājam. Viņš zina visu. Dieva pilnīgajā visa zināšanā nav trūkumu. Tas gan neattiecas uz Viņa radībām - pat ne eņģeļiem: kritušajiem vai nekritušajiem.

Mums, cilvēkiem, piemīt krietni vien mazāk inteliģences, nekā eņģeļiem. Dionīsijs [red.: - Pseidodionīsijs Areopagīts] saka, ka “eņģeļa intelektuālais spēks mirdz skaidrā dievišķo jēdzienu vienkāršībā” (De divinis nominibus [Par dievišķajiem vārdiem], VII). Viņu prāts ir tuvu Dievam. Kamēr mums ir nosliece padarīt lietas netīras, nešķīstas.

Un tomēr, ir lietas, ko pat eņģeļi nezina. Nav nekā tāda, ko Dievs nezinātu. Visa gudrība, visa zinība īstenībā nāk no Dieva. Ja tu zini, pazīsti kādu lietu (kas ir pretēji domāšanai, ka tu zini vai pazīsti kaut ko), tas ir tāpēc, ka Dievs tev to ir devis zināt. Ja Dievs nav devis gudrības dāvanu, tu nezini un nepazīsti to, ko domā, ka zini un pazīsti. Tu tam tikai tici. Taču pārliecība nav zināšana. Katram ir viedoklis. Taču ne katram ir zināšana un pazīšana. Iemesls, kāpēc eņģeļi un cilvēki nezina visu, ir tajā, ka Dievs nav mums devis zināt visu.

Priesteris Vladislavs Litaunieks
(1909-1941)

Pr VLitaunieksVladislavs Litaunieks dzimis 1909. gada 28. augustā Rēzeknes apriņķa Bikavas pagasta Bernānu sādžā Nagļu draudzē Vladislava un Aleksandras Litaunieku ģimenē kā vecākais bērns. Beidzis Nagļu pamatskolu. 1926. gadā iestājās Aglonas katoļu ģimnāzijā, 1928. gadā Rīgas Garīgā semināra sagatavošanas kursā. 1933. gadā V. E. arhibīskaps Antons Springovičs Svētā Jēkaba katedrālē viņu ordinēja par priesteri. Priesteris Vladislavs Litaunieks primīcijas Svēto Misi celebrēja Nagļu draudzes baznīcā. Viņš tika nozīmēts par vikāru Rēzeknē, bet drīz pēc tam par prāvestu Jaunbornē, vēlāk Spruktu draudzē, kur pabeidza dievnama celtniecību. No 1938. gada līdz 1941. gadam bija Indras draudzes prāvests, kur arī rūpējās par dievnama celtniecību. 1941. gada ziemā priesteri Vladislavu Litaunieku pārcēla uz Višķiem. Vladislavs Litaunieks bija ļoti darbīgs priesteris, kurš nepārtraukti strādājis pie baznīcu būvdarbiem, mīlējis bērnus un rūpējies par viņu kristīgo audzināšanu.

1941. gada 23. martā jaunais Višķu draudzes prāvests ar vilcienu devās uz Feimaņu draudzi palīdzēt tās prāvestam Kazimiram Strodam novadīt gavēņa rekolekcijas (pēc Višķu draudzes locekļu liecībām). Priesteris nenojauta, ka jau izbraukšanas brīdī un vēlāk Višķu stacijā vairāki čekas ierēdņi sekoja un uzmanīja viņu, lai vilcienā apcietinātu un iznīcinātu kā bez vēsts pazudušu. Vilcienā čekisti priesteri apcietināja un nākamajā pieturā izsēdināja, kur viņus jau gaidīja „melnā Berta” no Daugavpils cietuma. Vilcienā bija vairāki ticīgie, kas pazina prāvestu Litaunieku un redzēja, kā izsēdināšanas brīdī čekisti viņu grūstīja un sita.

Saint Augustine

Bīskaps un Baznīcas mācītāj
28. augusts (piemiņas diena)

Viens no dižākajiem kristietiskās filozofijas pārstāvjiem ir Aurēlijs Augustīns (354-430).

Viņš dzimis nelielā Ziemeļāfrikas pilsētā Tagestē neievērojama ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību viņš gūst savā dzimtajā pilsētā, vēlāk, izmantojot tēva draugu finansiālo palīdzību, apgūst retorikas māku Kartāgā. Augustīna izglītība pilnībā veidojas uz latīņu kultūras pamata. Lielu ietekmi uz viņu atstāj Romas politiskā darbinieka un filozofa Cicerona uzskati. Šajā laikā viņš zaudē ticību un sāk izlaidīgu dzīvi. Augustīna izziņas ceļš iet cauri dažādiem filozofijas virzieniem — maniheismam, skepticismam, materiālismam, platonismam, neoplatonismam. Visu dzīvi viņš ar dedzību cenšas rast atbildi uz jautājumu par labo un ļauno. Kādu laiku strādājis par pasniedzēju Tagastā, Kartāgā, 383. gadā Augustīns dodas pasniegt retoriku Romā. Kādu laiku viņš māca retoriku Milānā. Šis ir intensīvu patiesības meklējumu laiks, kurā viņš cīnās ar miesas kaislībām.

Beidzot Milānā Augustīns satiek bīskapu Ambroziju, kura sprediķi viņu dziļi uzrunā. Dieva žēlastība un mātes Monikas gadiem ilgās lūgšanas un asaras par savu dēlu gūst uzvaru. 387. gada Lieldienu priekšvakarā Augustīns saņem kristības sakramentu un uztic savu dzīvi Dievam. Atgriezies Āfrikā, viņš savā dzimtajā pilsētā Tagestē dibina reliģisku brālību un drīz vien kļūst par Hiponijas bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavada savu atlikušo dzīves daļu. Augustīna dzīvi un garīgos meklējumus ļoti ietekmējusi viņa māte – pārliecināta kristiete, vienkārša un visai pieticīgi izglītota sieviete, taču apveltīta ar pārsteidzošu garīgo spēku un rakstura stingrību. Mātes nelokāmā ticība kļūst par ceļvedi un paraugu arī Aurēlija Augustīna brīžiem pretrunīgajos, taču nerimtajos patiesības meklējumos. Viņš sarakstījis daudz darbu, taču par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: „Grēksūdze”, „Par Trīsvienību” un „Par Dieva valstību”. Augustīns savā domāšanā saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa, gudrība var būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Lai pareizi izprastu cilvēku un pasauli, mums tā jāaplūko no kristīgās ticības redzes viedokļa. Cilvēka prātam ir jābūt „apgaismotam”.

40daysforlifeNo 25. septembra līdz 3. novembrim Latvijas galvaspilsētā, Rīgā, pie Saeimas, Jēkaba ielā notiks kampaņa "40 Dienas par Dzīvību". Kampaņas mērķis ir risināt abortu krīzes problēmu vietējā līmenī - glābt vēl nedzimušu bērnu dzīvības.
Tā ir starptautiski koordinēta lūgšanu, gavēņa, miermīlīgas klātbūtnes, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņa, kur Dievam atvēlēta pirmā vieta. Tā nav politiska kampaņa. Tā nav kontracepcijas līdzekļu propogandas kampaņa vai saistīta ar jebkāda veida biznesu.

Kampaņas mērķis ir risināt abortu krīzes problēmu vietējā līmenī - glābt vēl nedzimušu bērnu dzīvības, glābt viņu ģimenes locekļu dzīves no pēcaborta traumām, iedvesmot sirdis un prātus attieksmes maiņai ne tikai pret mūsu nedzimušajiem brāļiem un māsām, bet arī pret visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā pašiem pret sevi, pozitīvi ietekmēt mūžīgu dvēseļu likteņus.

"40 Dienas par Dzīvību" ir kampaņa, kas noved pie rezultātiem un citās pasaules valstīs ir pierādīta kā efektīva. Kampaņai ir izteikti miermīlīgs raksturs, tās dalībnieki ir smalkjūtīgi un nekad nav vardarbīgi vai pilsoniski nepaklausīgi. Tās organizatori saskaņo ar pašvaldību un policiju, iegūstot visas nepieciešamās atļaujas.

st.monica

Если муж ушел в загул, а ребенок — в секту

Словосочетание «христианская семья» уже само по себе настраивает на что-то очень благостное. Муж и жена молятся, посещают службу, учат детей Закону Божьему. Дети вырастают, становятся монахами или священниками, да и сами родители на старости лет тоже принимают постриг. Такое вот распространенное мнение об идеальном образе христианской семьи. Но есть в истории Церкви одна святая женщина, жизнь которой — полная противоположность этому стереотипу.

Муж у нее не только в церковь не ходил, но вместо этого — беспардонно «бегал по девочкам». Ее сын, когда подрос, стал встречаться с девушкой, которая вскоре родила ему ребенка. При этом жениться молодые люди даже не собирались. Дальше — ничуть не лучше: сын попал в еретическую секту и стал активно проповедовать ее лжеучение. Ну как, вы еще готовы читать дальше? Тогда необходимо пояснить, что речь идет о святой Монике — матери одного из самых известных учителей Церкви — блаженного Августина.

69096383 3079756815431596 34337065235644416 n

Aglonas bazilikā piektdien, 2019.gada 30.augustā notiks kārtējā lūgšanu tikšanās, kuras tēma šoreiz ir “Kā pazīt Dievu?”. Kā citus gadus, arī šogad augusta beigās uz lūgšanu tikšanos īpaši ir gaidīti tie, kuri mācās vai studē, lai pirms jaunā mācību vai studiju gada lūgtu Svētā Gara spēku mācībām vai studijām.

Lūgšanu tikšanās Aglonā 30.augustā sāksies bazilikā plkst. 19.00 ar Sv.Misi, kurā piedalīsies arī Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes bērnu un jauniešu koris “Deo Gratias”, pēc tam no plkst. 20.00 bazilikā notiks slavēšana ar meditācijām un dziesmām, kā arī dienas noslēguma lūgšana – kompletorijs. Vakara noslēgumā būs arī tradicionālā sadraudzības zupa, sarunas. Visu nakti bazilikā notiks arī adorācija – Kunga Jēzus pielūgsme Vissvētākajā Altāra Sakramentā.

Uz lūgšanu tikšanos aicināts ikviens, kurš vēlas vairāk iepazīt, slavēt un pielūgt Dievu, kā arī satikt citus kristiešus, svētceļniekus Aglonas Dievmātes sanktuārijā. Dalības maksas nav. Līdzi var paņemt nelielu cienastu sadraudzībai.

Lūgšanu tikšanās Aglonas bazilikā notiek kopš 2016.gada sākuma pēc priestera Jura Skutela iniciatīvas. Tās notiek dažas reizes gadā – parasti Adventā, Gavēņa vai Lieldienu laikā un augusta beigās. Lūgšanu tikšanās piedalās gan tuvāko draudžu ticīgie no Izvaltas, Peipiņiem, Krāslavas, Preiļiem, gan tālāki svētceļotāji no Daugavpils, Līksnas, Balviem un citām vietām.

Ja ir nepieciešama papildus informācija par lūgšanu tikšanos vai naktsmītne Aglonā, aicinām sazināties ar rīkotājiem:
tālr. (+371) 29108392 (Anna),
         (+371) 28604045 (pr. Juris).

Lūgšanu nakts komanda

 

Lūgšanu tikšanās Aglonā / 30.11.2018 (Foto)

Lūgšanu tikšanās Aglonā / 24.08.2018 (Foto)

Lūgšanu tikšanās Daugavpilī 2017 (Foto)

  • Kāpēc mums būtu jāzina par svēto Nikolaju?

    6. decembris ir svētā Nikolaja diena. Daudzās Eiropas tautu tradīcijās, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, kā…

    05.12.2019

  • Dievkalpojumu kārtība decembrī

        DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA DECEMBRĪ      1.decembris, svētdiena  Adventa laika I…

    04.12.2019

  • Oblātes

    Sākot ar 8.decembri varēs saņemt oblātes, ar kurām ģimenes lokā dalīsimies Kristus Dzimšanas svētku Vigīlijas…

    03.12.2019

  • Lūgšanu tikšanās Aglonā

     Piektdien, 27. decembrī, Aglonas bazilikā notiks lūgšanu tikšanās. Tās tēma - “Kā slavēt Dievu?”. Lūgšanu…

    02.12.2019

  • 10 заповедей цифровой эпохи

    Церковь Англии недавно опубликовала хартию о социальных сетях, которая призывает христиан к ответственному использованию соцсетей.…

    30.11.2019