Virgen de guadalupeДева Мария Гваделупская — образ Богородицы, наиболее почитаемая и наиболее посещаемая святыня Латинской Америки. Ежегодно поклониться образу Богородицы приходит около 14 миллионов человек. По местным верованиям прийти надо пешком, причем последние 100 метров с молитвой и на коленях. С 9 по 12 декабря, когда вся Мексика празднует День Святой Девы Марии, происходит основной наплыв верующих.

По преданию, Дева Мария остановила смертоносную эпидемию в Мехико, свирепствовавшую в 1736-1737 годах. В связи с чем, 27 апреля 1737 года Папа Римский Климент ХІІ объявил Деву Марию Гваделупскую покровительницей Мехико. 25 мая 1754 года Папа Бенедикт XIV провозгласил Марию Гваделупскую покровительницей и защитницей Новой Испании. 24 августа 1910г Пий Х объявил её покровительницей всей Латинской Америки. 16 июля 1935 г Пий ХІ провозгласил Деву Марию Гваделупскую покровительницей Филиппин. 22 января 1999 года Папа Иван Павел ІІ провозгласил её Святой Покровительницей всех людей Америки и Звездой евангелизации. Дева Мария Гваделупская является покровительницей и защитницей нерожденных детей. В связи с чем её образ часто используют сторонники движения за запрещение абортов.

Образ Девы Марии Гваделупской оказался крайне привлекательным не только для верующих и духовенства, но и для ученых различных специальностей. Первое тщательное научное исследование Образа было проведено в 1666 (!) году. Исследование проводилось художниками, медиками, историками ацтекской культуры. Собирались воспоминания и свидетельства старейших жителей Мехико и его окрестностей. В 1751-1752 годах образ Девы Марии Гваделупской изучался комиссией художников под руководством знаменитого Мигеля Кабреры, которая в результате издала книгу-отчет «Американское диво»(1756). Но самые удивительные открытия последовали в ХХ веке, особенно после появления компьютеров и цифровых методов обработки информации. Ученым слово мы еще предоставим, а сейчас перескажем легенду.

Ordinacijas sakramentsPriesteru uzdevums ir palīdzēt attīstīt visu kristiešu Kristības žēlastību. Tas ir viens no līdzekļiem, ar kuru Kristus nemitīgi ceļ un vada savu Baznīcu. Tie, kuri saņem Priesterības sakramentu, tiek ordinēti (iesvētīti) Baznīcas ganīšanai ar Dieva Vārdu un žēlastību Kristus vārdā (sal. KBK 1535, 1545).

Priesterība jeb Ordinācija ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kas dod varu upurēt Svēto Misi, piešķirt Svētos sakramentus un mācīt ticības un tikumības lietās.

Šo sakramentu var piešķirt tikai bīskaps. Tā būtiskais rits ir roku uzlikšana kopā konsekrācijas lūgšanu.

Priesteriskais paaicinājums nāk no Dieva. “Neviens nedrīkst šo godu piesavināties, vienīgi tas, kas Dieva aicināts kā Ārons” (Ebr 5,4). Tam, kas domā, ka ir atpazinis zīmes, kas liecina par Dieva aicinājumu, šī vēlme jāuztic Baznīcas vadībai, kam pienākas atbildība sagatavot (šim nolūkam paredzētās mācību iestādēs) un tiesības aicināt kādu saņemt šo sakramentu. Kā Kristus izvēlējās sev mācekļus un apustuļus, tā arī tagad Baznīcas vadība izvēlas, kurus ordinēt par priesteriem vai bīskapiem.

Par priesteriem tiek ordinēti vīrieši, kuri ir neprecēti un vēlas saglabāt celibātu (sevi nedalīti veltīt Kungam) debesu valstības dēļ (sal. Mt 19,12).

mvlasovs

Sestdien, 16.maijā, plkst. 11.00 notiks jaunā priestera M.Vlasova ordinācija.

  • Priestera ordinācijas Dievkalpojuma tiešraide no Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles
  • Jelgavas diecēzes diakona M.Vlasova ordinācija (foto)

 

 

Joan of Arc1920. gada 16. maijā pāvests Bendikts XV izdeva bullu Divina Disponente, kura veltīta šim notikumam un kuras izklāsts seko.

Pateicoties dievišķajai laipnībai, pēc šausmīgā (Pirmā pasaules) kara izraisītajiem daudzajiem ļaunumiem ilgākā laika posmā Dieva taisnība un žēlsirdība ar Orleānas jaunavas [Žannas d’Arkas] aizbildniecību paudusi cilvēku priekšā brīnumus viņas nevainībā, ticībā, svētumā un paklausībā Dieva nodomiem. Šādi viņa pati varēja saņemt atbalstu dzīvē līdz savai nežēlīgai un netaisnīgai nāvei. Tāpēc ļoti atbilstoši Žannu d’Arku pieskaitīt svētajiem, jo no viņas piemēra visi kristieši var mācīties paklausību Dieva nodomiem un var no viņas gūt žēlastību mainīties, lai sasniegtu dzīvi debesīs.

Raksta turpinājums šeit.

 

Parpublicēts no www.katolis lv

Foto: www.lv.wikipedia.org

 

1730 400Itāļu priesteris Sante Babolins (Sante Babolin) saka, ka aiz vairākiem nesenajiem uzbrukumiem Jaunavai Marijai dažādās pasaules vietās stāv sātans, atzīmējot, ka viņa ir spēcīga aizstāve eksorcisma rituālu laikā.

“Pēc manas pieredzes – līdz šim esmu veicis 2300 eksorcismu – varu teikt, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas piesaukšana bieži izraisa zīmīgas reakcijas personā, kurai tiek veikts eksorcisms,” viņš pastāstīja Meksikas nedēļas izdevumam Desde la Fe.

Pr. Babolins, kurš ir pasniedzējs arī Gregora universitātē Romā, sacīja, ka “saskaroties ar neveiksmi uzbrukumos neticīgajiem, tagad, lai apvainotu un sašķeltu katoļu ļaudis, tiek uzbrukts Jaunavai Marijai, kuru sātans ienīst.”

maxresdefault
Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.


Ministru kabinets 2020. gada 7. maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka ar 2020. gada 13. maiju ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tas ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) Sv. Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos ievērojot 2 m distancēšanos.

2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.

3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance.

4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu COVID-19, paliekot mājās var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalienes palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.

 

Latvijas Bīskapu konference

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

 

Marija DievmateŠajā mēnesī godinām Dievmāti. Viņa ir mūsu zemes sevišķā aizbildne - Māras zemes Karaliene. Taču mūsos var rasties izbrīna - godinām Viņu kā Karalieni, bet Viņa saka: „Lūk, es esmu Kunga kalpone” (Lk 1,38). Tā Viņa sevi sauc brīdī, kad dzirdēja cilvēkam neparastus eņģeļa vārdus: „Esi sveicināta žēlastības pilnā” (Lk 1,28). Eņģeļa sveiciens liek mums redzēt Marijā Jaunavu, kas ir paaugstināta pāri eņģeļiem, bet Marijas atbilde liek redzēt Viņu nometušos ceļos, kalpojot Dievam un cilvēkiem. Tas mūsu sirdi var mierināt - redzot Viņā Kunga Kalponi, mīlot Viņu kā Māti un godinot kā Karalieni.

Pirms savas kalpošanas uzsākšanas, kā liecina tradīcija, Dieva Māte savu bērnību pavadīja svētnīcā, kur Viņa lasīja svētās grāmatas. No tām iegūtās gudrības augļus mēs lasām Magnificat himnā, kuru Viņa izteica Elizabetes mājā. Svētnīcā Marija sagatavoja savu dvēseli visam, ko Dievs no Viņas dzīves laikā sagaidīja. Un mēs zinām, ka no Marijas daudz sagaidīja Tas, kuram vienīgajam bija tiesības uzstādīt jebkādas prasības.

Sv Dieva dzemdetajaLūdzoties Dievmātes litāniju, ikreiz atkārtojam: svētā Marija, Labsirdīgā Jaunava, Debesu vārti, Rīta auseklis, Slimnieku veselība, Grēcinieku patvērums… Ar šiem tituliem, kurus svētie un Baznīcas doktori ir veltījuši Marijai, viņi vēlējās pagodināt Viņas izcilumu.

Taču ir viens tituls, vissvarīgākais, kurš iekļauj sevī visus pārējos un ir to pamats: svētā Dieva Dzemdētāja. Marija ir tā no kuras piedzima Jēzus (Mt 1, 16). Svētais Lūkass savā evaņģēlijā ierakstīja eņģeļa vārdus: “Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas, kas dzims, būs svēts un tiks saukts - Dieva Dēls” (Lk 1, 35).

Mēs esam dzirdējuši par mātēm, kuru dēli bija lieli zinātnieki, slaveni karavadoņi, tautu vadoņi, karaļi. Pasaule viņus apbrīnoja un apbrīno līdz pat mūsdienām, savā laikā tautas viņu priekšā drebēja bailēs, vai arī svētīja viņus. Taču pāri visām šīm mātēm paaugstināta ir Marija - Dieva Dēla Māte, Dieva Dzemdētāja.

Laba GanaŠajā Lieldienu svētdienā mēs pieminam Kristu kā Labo Ganu – šo tradīciju Baznīcā uzsāka pāvests Pāvils VI 1963. gadā. Šodien visa Baznīca lūdzas par aicinājumiem uz priesterību.

Mūsdienās daudzās zemēs ir jūtams aicinājumu trūkums. Ir daudzas diecēzes, kurās jau ilgu laiku nav iesvētīts neviens priesteris. Starp ticīgajiem un pat starp priesteriem rodas jautājums: vai tiešām aicinājumi Baznīcā izsīks? Cilvēciski, vērojot notiekošo, varētu domāt, ka mazinās alkas pēc Dieva un Baznīcas dzīve zaudē savu dedzību.

Tas nav nejauši, ka Labā Gana svētdienu svinam tieši Lieldienu laikā. Kristus augšāmcelšanās ir kā droša zīme tam, ka Dievs ir dzīvs, un tam, ka Viņš vienmēr paliks ar mums. Dievs pats izveidoja savu Baznīcu, un Viņš arī nepārstās aicināt tajā strādniekus.

Dievs aicina, taču tie aizvien būs paši uzrunātie jaunieši, kas šo aicinājumu pieņems vai noraidīs.

Protams, varētu iebilst, sakot: “Ja es skaidri zinātu, kurp Dievs mani ved, es droši ietu, bet diemžēl es to skaidri neredzu.” Daļa cilvēku atrod savu aicinājumu jau tad, kad vērīgi ieklausās savā sirds balsī un pareizi novērtē savas spējas. Taču daudzi arī pēc izdarītās izvēles aizvien jūtas nedroši. Nedrošības iemesls vispirms ir jāmeklē tajā, ka trūkst ticības un paļāvības uz Dievu. Mēs gribam zināt visu daudzus gadus uz priekšu, mēs prasām no Dieva tādas garantijas, kādas Viņš nav paredzējis mums dot. Dievs ir Labais Gans. Tas ir Viņš, kas mūs vada. Ja avs zinātu, kurp gans viņu vēlas vest, tā nesekotu gana pēdās, bet aizsteigtos tam pa priekšu, bet tad nesaprātīgo avi varētu saplosīt plēsīgi zvēri vai laupītāji.